Kā, izbraucot pa pilsētas nostūriem, novēroja “Kurzemes Vārds”, piedrazotas vietas diemžēl neiet mazumā. Arī apkārtnes mežos joprojām uzrodas lielgabarīta atkritumi un būvgruži.

“Mēs kopā ar saimnieku savācam, arī pagājušajā gadā izvācām lielo astoņu kubu konteineru. Nepaiet ne pāris dienu – ir atpakaļ,” pastāsta Kaiju ielā sastaptā Diāna.

Pretī Vecajiem kapiem ir vieta, kas burtiski pievelk gružus, tos visdrīzāk savedot naktīs, jo tuvējās mājās neviens neko nemana.

Vasarā skats esot labāks, jo piedrazotā vieta salapo un aizaug. Dzīvokļu īrnieki gādā par savu zaļo zonu, jo vēlas tīru vidi bērniem.

“Ja arī tas būtu mūsu īpašums, tiešām nezinu, kā varētu gružošanu novērst,”

par allaž piemēsloto stūri saka Diāna.

Šopavasar liepājnieki cītīgi ziņo par piegružotām vietām mobilajā lietotnē “Liepājas pilsēta”.

“Mēs izvērtējam katru gadījumu atkarībā no atrašanās vietas, piederības un vācamo atkritumu apjoma,” stāsta Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Pārvalde atbild par pašvaldībai piederošajām teritorijām un pilsētas mežiem, savukārt Karostā un Tosmarē par sakoptību gādā pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”.

Abas iestādes cenšas pēc iespējas ātrāk savākt gružus no savā atbildībā esošajiem zemesgabaliem, par kuriem informācija saņemta no lietotnes vai pašvaldības policijas.

A. Štāls atgādina, ka tīrība un sakoptība pirmkārt ir katra īpašnieka atbildība, tostarp par piegulošajām teritorijām.

Mobilā lietotne ir labs palīginstruments, kā operatīvi uzzināt, kur nepieciešama gružu vākšana, taču bieži vien atklājas, ka

atbildība jāprasa no privātīpašnieka vai apsaimniekotāja, kas nav pašvaldība.

Par nekoptām un piemēslotām vietām soda un izpildi kontrolē pašvaldības policija.

“Pilsētas nomalēs vai jebkur citur mazi un liela izmēra atkritumi nenokrīt no debesīm. Tos atstāj konkrēti cilvēki, kuri parasti nebrauc no tālienes, bet tepat, pilsētā, arī dzīvo,” uzsver A. Štāls.

Tāpat pašvaldība jau vairākus gadus vairs neveido talkas maisu izvešanas maršrutus,

lai neveicinātu privātpersonu sadzīves atkritumu uzkrāšanu un nodošanu

uz vietvaras rēķina Lielajā talkā, noskaidrojām Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā.

Toties iedzīvotājiem līdz 9. maijam piedāvāta iespēja bez maksas nodot dārza un parka atkritumus – zāli, lapas, nezāles, telpaugus, kā arī krūmu un koku zarus, ieskaitot skujeņus.

Zaļajiem atkritumiem jābūt bez citiem piemaisījumiem.

Tie pašiem jānogādā atkritumu šķirošanas laukumos Ziemupes ielā 44 vai Ulmales ielā 2 un jāizber konteinerā.

Poligonā “Ķīvītes” zaļos atkritumus pieņem pastāvīgi.

Sestdien gan Liepājā, gan Dienvidkurzemē talkos dažādas iestādes, biedrības, uzņēmumi, mazdārziņu kooperatīvi un politiskie spēki.

Uzziņai

Idejas, kur pievienoties talciniekiem:

• Neatkarības cīņu muzeja teritorijā Redānā;
• Vecajos kapos;
• bijušo mazdārziņu teritorijā starp Aveņu un Pelašķu ielu;
• Lielā “JaunLiepājas” kaimiņu talka Annas tirgus laukumā un T. Breikša ielā;
• jaunu apstādījumu veidošana Ventspils ielas parkā;
• Liepājas ezera krastmalas sakopšana kopā ar biedrību “Radi vidi pats”.

Avots: Lielā talka

Sodi par gružošanu Liepājā

• 2025. gads – 25 administratīvā pārkāpuma procesi.
• 2026. gads (1. janvāris–22. aprīlis) – 6 administratīvā pārkāpuma procesi.

Avots: Liepājas pašvaldības policija