Foto: Liepājnieki pētījumā – kultūra svarīgāka par makšķerēšanu un pūļiem
4. jūnija vakarā Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji viesojās Liepājā, lai satiktos ar pagājušajā vasarā mūsu pilsētā veiktā vērienīgā antropoloģiskā pētījuma dalībniekiem un iepazīstinātu viņus ar pirmajiem iegūtajiem rezultātiem.
Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Kurzemē kopumā pētījumā piedalījās 1366 cilvēki, no kuriem 563 bija liepājnieki, nodrošinot lielāko dalībnieku atsaucību starp trim Kurzemes pilsētām.
Pētījumā noskaidrots, piemēram, ka lielākajai daļai liepājnieku, lai arī dzīvo starp diviem ūdeņiem, nepatīk makšķerēt, gandrīz simtprocentīgi visiem patīk kultūra un māksla, bet ievērojami vairāk nekā pusei svarīga ir dziedāšana.
Izrādās, ka liepājniekiem nepatīk vietas, kur pulcējas daudz cilvēku un kaulēties, bet dod priekšroku grāmatu lasīšanai.
Pārsteidzošs fakts pētniekiem bijis, ka gandrīz 50% pētījumā iesaistīto savu zobu veselību vērtē kā ne pārāk labu, taču pats par sevi saprotams bijis rezultāts par to, ka 90% liepājnieki labprāt ēd gaļu un 80% iedzīvotāju patērē arī zivis.
Vairāk nekā puse pētījuma aptaujā pauduši uzskatu, ka viegli pieņemas svarā.
Vairums iedzīvotāju nebaidās no tumsas un jūtas ērti, uzturoties mežā, kurā patīk ogot un sēņot.
Konstatēts, ka Liepājā ir visvieglākie iedzīvotāji starp trim pētījumā iesaistītajām pilsētām
un to apkaimēm (vēl pētījums notika Kuldīgā un Ventspīlī).
Savukārt kurzemnieki kopumā valkā apavus, kas vairumam ir par mazu.
Atgādinām, ka pētījuma laikā dalībniekiem tika veikta plaša izmeklējumu un datu apkopošanas programma, kas ietvēra 3D ķermeņa skenēšanu, ķermeņa svara un asinsspiediena mērījumus, plaušu vitālās kapacitātes noteikšanu, digitālo fotogrāfiju uzņemšanu, aptauju par veselības stāvokli un saikni ar dzīvesvietu.
Pilngadīgajiem dalībniekiem pētījumā bija iespēja brīvprātīgi nodot arī asins paraugus bioloģisko paraugu kolekcijai, kas nākotnē ļaus veikt ģenētiskos pētījumus, tostarp analizēt garšas receptoru genotipus un uztura paradumus.
Pētījumā konstatēts, ka
Kurzemē sievietes bija ievērojami aktīvākas dalībnieces nekā vīrieši, vislielākā aktivitāte tika novērota tieši Liepājā.
Dalībnieku vecums bija no 11 mēnešiem līdz 91 gadam.
Pētnieki īpaši izceļ asinsspiediena mērījumu datus – paaugstināts asinsspiediens konstatēts 70% vīriešu un 56% sieviešu.
Iegūtie dati tiks izmantoti reģiona sociālā portreta izveidei un dažādu veselības aspektu analīzei.
Viena no pētījuma projekta iniciatīvām paredz arī mūsdienu antropometrisko datu salīdzināšanu ar 1936.–1938. gada vēsturiskajiem mērījumiem, lai analizētu laika gaitā notikušās izmaiņas.