Šobrīd Liepājā tas ir tikai nedaudz virs valstī noteiktās minimālās algas. Un pagaidām konkrēts solījums par būtisku algas palielinājumu nav izskanējis.

Strādā kā viena komanda

Ginta Šica bērnudārzā “Liepiņa” strādā trīs gadus. Sākotnēji viņa bija apkopēja. Vadība ātri pamanījusi sievietes degsmi, iesaisti un vēlmi būt darbā arī ar bērniem, tādēļ, kad radās iespēja, viņa kļuva par skolotāja palīdzi jeb auklīti, kā joprojām saka vecāki.

Darbdiena ilgst deviņas stundas – no pulksten 8 līdz 17. Dienas sākumā skolotāju palīgs izdala bērniem brokastis. Kad pabrokastots, seko trauku mazgāšana, un jau pulksten deviņos palīgs pievienojas pedagogiem, lai piedalītos nodarbībās.

Pēc nodarbības, atkarībā no laikapstākļiem, bērni dodas laukā. Tajā brīdī skolotāja palīgs ķeras klāt saviem darbiem – uzkopšana, putekļu slaucīšana utt.

“Protams, mēs skatāmies pēc situācijas – ja notiek āra nodarbības vai ir izvēlēts darboties ar bērniem ārpus telpām, tad arī skolotāja palīgam jābūt klātesošam,”

stāsta Ginta.

Viņa vairākkārt uzsver – ar pedagogiem, kas grupiņā ir divi, “esam viena komanda”. Un skolotāja palīgam jābūt tur, kur viņš ir vajadzīgs, lai palīdzētu bērniem.

“Kad ejam pastaigā vai dodamies, piemēram, uz pilsētu – nesen bija aktuāli apskatīt lielo svētku egli – vai ja ir kāds pasākums teātrī vai ārpus bērnudārza teritorijas, skolotāja palīgs vienmēr dodas līdzi. Protams, tas nozīmē, ka reizēm mūsu ierastie darbi var iekavēties.

Tad jāatrod laiks, lai tos paveiktu vēlāk.

Dažkārt tas nozīmē palikt darbā ilgāk. Tā nav ikdiena, bet gadās, un tas jāpaveic. Jo bērniem ir jābūt tīrā, sakārtotā vidē, lai nākamajā dienā viņi varētu nākt uz dārziņu un viss būtu kārtībā,” savu dienu ieskicē G. Šica.

No biroja pie bērniem

Kolēģe Liene Krastiņa “Liepiņā” strādā jau astoņus gadus un kopš sākuma darbojas ar pašiem mazākajiem bērniņiem – sākot no divu gadu vecuma.

“Deviņpadsmit gadus nostrādāju “Lattelecom” – pilnīgi citā sfērā,” viņa stāsta.

“Kad sāku meklēt jaunu darbu, es uzreiz zināju – gribu būt kopā ar maziem bērniņiem.

Es vēl tagad atceros savu pirmo sarunu ar Agnesi (A. Verbeli – “Liepiņas” vadītāju – aut. piez.). Toreiz teicu, ka negribu šeit būt tikai uz laiku, gribu būt pamatdarbiniece, jo zinu, ka nemainīšu darbavietu. Kad tiku šeit, biju ļoti priecīga.”

Arī Liene mudināta mācīties papildus, lai iegūtu pirmsskolas skolotāja diplomu, bet viņai ļoti patīk esošais darbs, neraugoties uz atalgojumu.

Lienes darba ikdiena ir līdzīga kā kolēģei Gintai – ēdienreizes, palīdzība skolotājiem, iesaiste nodarbībās, bērnu aprūpe, kā arī atbalsts dažādās situācijās.

Viņa arī iesaistās vērojumos un atbalsta skolotāju bērnu vērtēšanā, novēro uzvedību un sniedz atgriezenisko saiti, kad nepieciešams.

“Nē, nodarbību plānu gan neveidoju,”

viņa smaidot uzsver.

Lienes grupiņā ir arī viens iekļaujamais bērniņš, bet viņam ir pašam savs asistents. Bet, ja grupiņā ir šāds bērniņš, skolotāja palīgs ir nozīmīgs atbalsts ikdienas darbā.

Arī izglītības iestādes vadītāja Agnese Verbele vēlāk piekritīs, ka skolotāja palīgs dažkārt bērnam kļūst par svarīgu uzticības personu. Šī saikne var būt tik spēcīga, ka palīgs spēj bērnu pozitīvi ietekmēt pat vairāk nekā pedagogs.

Darbu uztver kā aicinājumu

Skolotāja palīga atalgojums ir 814 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr pirmsskolas skolotājs saņem 1409,40 eiro par 0,9 likmi.

“Papildu līdzekļu, ko varētu novirzīt skolotāja palīgu atalgojuma paaugstināšanai, mums diemžēl nav,”

saka bērnudārza “Liepiņa” vadītāja A. Verbele.

Viņa uzsver, ka šis jautājums lielā mērā ir atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām un vēlmes rūpēties arī par pedagogu palīgiem.

“Es piekrītu, ka alga nav liela, bet acīmredzot tie cilvēki, kas to dara, jūtas labi savā vietā,” viņa spriež.

Viņasprāt, dažkārt cilvēki izvēlas mazāk apmaksātu darbu, kur ir labs mikroklimats, saprotoši kolēģi un piepildījuma izjūta.

“Protams, ja cilvēks ir viens, tad šī alga tiešām ir ļoti maza. Bet, ja ir ģimenes atbalsts, ja tu jūties droši – tas ir ļoti nozīmīgi, lai vari darīt to, kas patīk.”

Ginta pati arī atzīst, ka šo darbu uztver kā aicinājumu.

“Man ļoti patīk šeit atrasties – kopā ar bērniem, šajā vidē. Redzēt, kā viņi aug un attīstās, un gūt to foršo pēcgaršu – sajūtu, ka esmu bijusi klāt viņu ceļā, posmā, kad viņi kļūst par lieliem, kolosāliem skolēniem.”

Priekšstats par skolotāja palīgu kā cilvēku gados jau sen vairs neatbilst šodienas realitātei. Laiki mainās, un, viņasprāt, tieši šajā darbā vajadzīgi jauni, enerģiski cilvēki. Bet, lai viņus piesaistītu, jāceļ atalgojums.

“Kopā ar filiāli “Ķipars” mums ir 11 skolotāja palīgi. Ir arī tādi, kas strādā ļoti ilgi – pat 30 gadus,”

stāsta bērnudārza “Liepiņa” vadītāja.

Vaicāta, vai skolotāja palīgu netrūkst, A. Verbele atzīst – situācija ir pat pozitīva. “Mums ir izveidojusies rinda – cilvēki gaida, kad atbrīvosies kāda vieta,” viņa saka.

Šādus pretendentus sauc arī par “SOS auklītēm” – ja kāds saslimst vai dodas atvaļinājumā, šie cilvēki uz laiku stājas vietā.

Tas ļauj iestādei arī pārbaudīt, vai konkrētais pretendents iederas komandā. Ja redz, ka cilvēks neatbilst vajadzīgajam attieksmes vai darba kvalitātes līmenim, viņu vienkārši aicina vairs nestrādāt.

Auklītes – pagātnē

Liepājas pirmsskolas izglītības iestādēs šobrīd nav amata ar nosaukumu “auklīte” – to pilnībā ir aizstājis skolotāja palīgs, kura pienākumi ir cieši saistīti ar pedagoģisko procesu un bērna ikdienas aprūpi. Tas ir arī norādīts darba līgumā.

“Skolotāja palīgs ir kā atbalsts pedagogam gan mācību procesā, gan pastaigu organizēšanā, palīdz nodrošināt bērna higiēnas aprūpi, rūpējas par kārtību, tīrību un drošu vidi grupā,” skaidro Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze.

“Viss notiek ciešā sazobē ar pedagogu.”

Liepājā pāreja uz skolotāja palīgu amatu notikusi jau pirms vairākiem gadiem, un šobrīd pirmsskolās vairs nestrādā darbinieki, kuri nebūtu gatavi atbalstīt skolotāju mācību procesā.

“Bija pārejas periods, kad ne visas auklītes vēlējās kļūt par skolotāja palīdzēm. Viens no iemesliem bija valodas prasmes – darbam ir nepieciešams valsts valodas zināšanu C1 līmenis, un ne visām tas savulaik bija,” atceras I. Ekuze.

Skolotāja palīgi pēc attieksmes un motivācijas šobrīd daloties divās grupās. “Vieni ir gatavi veikt tikai aprūpes funkciju – tā teikt, darīt “aukles darbu” – un ir mierā ar esošo atalgojumu. Bet ir arī tādi, kas strādā plecu pie pleca ar skolotāju, piedalās visās aktivitātēs, palīdz mācību procesā.

Un viņiem šis atalgojums jau vairs nešķiet adekvāts,”

stāsta I. Ekuze.

Šobrīd, kad minimālā alga valstī pieaugusi par 40 eiro, daļa skolotāja palīgu jūtas nesadzirdēti un nenovērtēti, jo viņu atalgojums nav paaugstināts. Tas ir tādēļ, ka patlaban esošais atalgojums jau ir lielāks, nekā valstī noteiktais minimums.

Skatoties desmit gadu periodā, skolotāja palīgiem bērnudārzos atalgojums ir pieaudzis, tas gan noticis neregulāri.

Piemēram, lielākais pieaugums bijis par 20,5% 2023. gadā, mazākais – 5% 2025. gadā. Taču ir bijuši arī gadi bez atalgojuma izmaiņām.

Pašvaldībā tiek vērtētas budžeta iespējas, arī šim amatam pirmsskolas izglītības iestādē. “Mēs paši nevaram piešķirt finansējumu – tas ir pašvaldības kompetencē,” norāda I. Ekuze.

Skolotāja palīgi vēlas augt

Liepājas Izglītības pārvaldē pašlaik nav saņemti signāli par skolotāja palīgu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs, taču situācija pēdējo gadu laikā bijusi mainīga.

“Ja paskatāmies vēsturē, piemēram, pirms pieciem gadiem, bija laiks, kad skolotāju trūkuma dēļ strādājām pēc modeļa divi palīgi un viens skolotājs grupā,” atgādina I. Ekuze.

“Tad parādījās izglītības programma augstskolā, kur bija iespēja neklātienē mācīties par pirmsskolas skolotāju, un daļa šo palīgu aizgāja mācīties –

izmantoja iespēju apgūt pedagoģiju divarpus gadu neklātienes studijās un kļuva par skolotājiem.”

Lai gan skolotāja palīgi ikdienā cieši strādā kopā ar pedagogiem un nereti ir iesaistīti arī audzināšanas darbā, viņi joprojām tiek klasificēti kā tehniskais personāls.

“Atšķirība starp tehnisko un pedagoģisko personālu slēpjas izglītībā. Skolotāja palīgam nav pedagoģiskās izglītības, līdz ar to viņš skaitās tehniskais darbinieks,” skaidro I. Ekuze.

Tā kā skolotāja palīgu nozīme pedagoģiskajā procesā ir būtiska, šiem darbiniekiem vajadzētu nodrošināt iespējas gan attīstīt, gan stiprināt pedagoģiskās prasmes, piekrīt I. Ekuze.

Šobrīd Izglītības pārvaldei gan nav konkrētu instrumentu vai programmu, ar kuru tā varētu segt, piemēram, studiju maksu skolotāja palīgiem.

Arī no pirmsskolas izglītības iestāžu iekšējā budžeta šāda prakse nav ierasta, lai gan teorētiski iespējama.

Tomēr pašvaldībā pieejama stipendiju programma topošajiem speciālistiem. Viens no reālākajiem veidiem, kā pašvaldība vai iestāde var atbalstīt skolotāja palīgu izaugsmi, tiek minēti profesionālās pilnveides kursi. Tos iespējams apmeklēt arī Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centrā.

Noguruši un finansiāli nenovērtēti

Lai precīzāk izprastu pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo skolotāja palīgu ikdienu, darba slodzi un problēmas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) decembra nogalē veica aptauju, kurā piedalījās gandrīz 1000 respondentu.

Tā parādījusi, ka viņi ikdienā veic daudz plašākus pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, – sniedz pedagoģisku atbalstu, strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, risina uzvedības problēmas.

Taču atalgojums tam neatbilst – puse saņem tikai minimālo algu.

Vidēji 6,8 stundas dienā skolotāja palīgi velta pedagoģiskiem pienākumiem, kamēr tikai 1,2 stundas – tehniskajam darbam.

Līdz ar to LIZDA aicinājusi pārskatīt gan profesiju klasifikatoru, gan skolotāja palīga amata algas grupu, gan darba samaksas diferencēšanu atbilstoši reālajiem pienākumiem.

Arī Liepājas skolotāja palīgi izjūt līdzīgas bažas, kā citviet Latvijā – jautājums par atalgojumu ir aktuāls, apstiprina LIZDA Liepājas arodorganizācijas vadītāja Simona Petrovica.

“Pašlaik esam vienojušies par LIZDA pārstāvju tikšanos ar domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu un viņa vietnieku Jāni Džeriņu,”

atklāj S. Petrovica.

Viņa norāda – lai arī profesiju katalogā ir skaidri uzskaitīti skolotāja palīga pienākumi, reālā darba ikdiena tos būtiski pārsniedz.

“Palīgi bieži jūtas noguruši un finansiāli nenovērtēti. Viņi vēlētos, lai viņu atalgojums būtu procentuāli salīdzināms ar skolotāja algu,” saka arodbiedrības pārstāve.

Tāpat aptaujā īpaši izcelts atbalsta trūkums grupās, kurās ir bērni ar speciālām vajadzībām, – iekļaujošās izglītības apstākļos tas kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

Tas ir cieņas jautājums

Dace Tauriņa, pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni.

Šogad minimālā alga Latvijā sasniegusi 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju.

Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par atbilstošu algu, un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga Rīgā un reģionos.

Šī summa ir krietni lielāka par 780 eiro.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.

Piemēram, Rīgā un reģionos šis rādītājs atšķiras – pērn dzīvei nepieciešamā alga (vienam cilvēkam) Rīgā bija 1657 eiro (bruto), bet reģionos – 1455 eiro (bruto).

Protams, ikvienam no mums, katrai ģimenei ir dažādi sadzīves apstākļi un vajadzības.

Ikvienam ir sava individuālā dzīvei nepieciešamā alga, tomēr statistisks dzīvei nepieciešamās algas aprēķins ļauj darba devējiem noteikt aptuveno atalgojuma līmeņa robežu, zem kuras darbinieka primārais motivācijas virzītājs būs alga, lai arī situācijas var būt ļoti dažādas.

Skaitļi vien nepastāsta visu stāstu.

Aiz tiem slēpjas jautājums par to, vai ar šo algu cilvēks spēj nodrošināt sev jumtu virs galvas, veselīgu pārtiku un iespēju dzīvot normāli.

Tāpēc arvien biežāk tiek runāts par dzīvei nepieciešamo algu, kas ļauj dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Un aizvien vairāk uzņēmumu to apspriež kā vienu no būtiskiem atalgojuma izaugsmes un taisnīguma rādītājiem.

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums.

Diemžēl arī Latvijā aizvien varam runāt par tādu terminu kā darba nabadzība. Tā ir situācija, kad cilvēks ir nodarbināts, taču viņa ienākumi joprojām ir tik zemi, ka tie neļauj segt pamatvajadzības un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni.

Ir vieta diskusijai – vai tieši dzīvei nepieciešamā alga nebūtu atbilstošāks kritērijs, pēc kurai noteikt, vai atalgojums ir cilvēka cienīgs vai ne?

Latvijā aizvien ir ļoti daudz zemi apmaksātu darbavietu.

Aiz katras algas ir cilvēks – ar ģimeni, sapņiem un pienākumiem. Dzīvei nepieciešamā alga nav tikai ekonomisks aprēķins, tā ir cieņas mēraukla.

Latvija nogājusi garu ceļu – no 0,83 latiem līdz 780 eiro, taču mums jāstrādā, lai alga kļūst ne tikai lielāka, bet arī taisnīgāka. 

Uzziņai

Skolotāja palīga pienākumi: ēdināt, aprūpēt, mazgāt un ģērbt bērnus, ievērot bērnu dienas režīmu; veidot bērnos kulturālas uzvedības un higiēnas iemaņas; sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību; palīdzēt bērniem apgūt skolas mācību priekšmetus; nodrošināt bērna spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu; sadarbībā ar izglītības iestādi sniegt pedagoģisku atbalstu bērnam mācību priekšmetu apguvē.

Avots: MK noteikumi Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” (profesijas kods “531201”)

Fakti

Statistika* Liepājas pašvaldības bērnudārzos

• Skolotāja palīgi (auklītes): 192 darbinieki.
• Pirmsskolas skolotāji: 390 darbinieki.
• Bērnu skaits: 3299 audzēkņi.

* 2026. gada 1. janvārī.

Avots: Izglītības pārvalde

Aptauja

Kā jūs veicat pienākumus, kas saistīti ar bērnu apmācību un aktivitāšu organizēšanu:

• labprāt, daru to ar prieku pēc savas iniciatīvas (388);
• daru, ja to lūdz grupas pirmsskolas skolotāja (371);
• daru, jo tie ir mani pienākumi (166);
• atteiktos veikt šos pienākumus, ja būtu tāda iespēja (27);
• šādi pienākumi man nav jāveic (46).

Viedoklis par darba pienākumiem:

• zems atalgojums un nepietiekams novērtējums;
• ļoti plašs un pārslogots pienākumu loks;
• darbs ar bērniem ar speciālām vajadzībām/asistenta funkcijas;
• skolotāja palīga lomas nozīmīgums izglītības procesā;
• laika un resursu trūkums kvalitatīvam darbam.

Secinājumi

• Skolotāja palīga darba saturs būtiski pārsniedz amata formālo aprakstu.
• Augsta emocionālā un fiziskā noslodze, izdegšanas riski.
• Īpaši liela loma darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām, bet skolotāju palīgiem ir nepietiekams atbalsts.
• Atalgojums un sociālais novērtējums neatbilst darba apjomam un atbildībai.
• Augsta skolotāju palīgu profesionālā motivācija, bet nepieciešami sistēmiski uzlabojumi.

Avots: LIZDA aptauja par skolotāju palīgu nodarbinātību, 998 respondenti.

Es domāju tā: Kam jums pietrūkst līdzekļu?

Solveiga, pirmsskolas skolotāja:

– Es sapņoju par kādu tālāku ceļojumu. Man patīk ceļot – redzēt un uzzināt ko jaunu. Tā ir visai mūsu ģimenei – ceļošana ir kopīga aizraušanās. Gribētos, lai vairāk līdzekļu varētu tam atlicināt.

Zemākā alga, ko jebkad esmu saņēmusi, bija 23 rubļi vai varbūt lati, vairs precīzi neatceros. Tas bija, kad strādāju bērnu aprūpes centrā par nakts auklīti uz pusslodzi.

Tajā laikā vēl dzīvoju pie mammas, tā ka šī alga kalpoja kā kabatas nauda. Iztikt ar to, protams, nebūtu bijis iespējams.

Alvis, strādā IT sfērā:

– Grūti iedomāties. Ar draudzeni šobrīd domājam par privātmāju. Visam pietiek – es cenšos daudz nevēlēties, tikai to, kas tiešām nepieciešams. Tam visam arī pietiek.

Atceros, ka pirms kādiem septiņiem vai astoņiem gadiem pelnīju ap 500–600 eiro uz rokas. Tad gan bija daudz grūtāk. Nācās domāt, kurus rēķinus apmaksāt šomēnes, kurus atlikt uz nākamo. Tagad tā vairs nav.

Nona, strādā veikalā:

– Es sev visu atļauju. Drīzumā došos pensijā, bet pagaidām vēl strādāju un, ja veselība ļaus, turpināšu. Tagad plānoju veikt kājas operāciju. Paldies valstij – ir programma, kas to apmaksā.

Protams, viss ir dārgs, to saprotu, bet es nežēlojos. Man ir darbs, esmu viena, un man visam pietiek. Mani bērni ir pieauguši, strādā, un es pat mēdzu viņiem palīdzēt.

Mairita, pārdevēja:

– Esmu iemācījusies tērēties ar galvu – svarīgi ir sadalīt budžetu un dzīvot atbilstoši iespējām. Ja cilvēks nedomā līdzi, viņš spiests dzīvot no algas līdz algai.

Bet arī tad, ja ir vairāk naudas, joprojām jādomā, kā to tērē. Man ir sava sistēma, un tā strādā.

Zigurds, strādā celtniecībā:

– Viss ir labi – strādāju, dzīvoju, un šobrīd man visam pietiek. Galvenais, lai ir darbs. Ja kaut ko vajag, es pakrāju un tad nopērku. Grūti tā uzreiz pateikt, kā tieši trūkst. Jāpadomā.

Zemākā alga, ko esmu saņēmis, bija vēl krievu laikā – toreiz tās tiešām bija mazas.

12Skatīt galeriju

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.