liepajniekiem.lv
Šobrīd komandā ir vairāk nekā desmit brīvprātīgo darbinieku, kuru misija ir motivēt un izglītot dažādu sociālo grupu un vecumu iedzīvotājus, lai būtu viens otru pieņemoši.
Cilvēki – cilvēkiem, tā galveno biedrības vadmotīvu raksturo vadītāja Santa Krilova.
Bērni mācās un mammas arī
Oktobra sākumā aizsākās biedrības un Liepājas pašvaldības līdzfinansētais projekts “Vecāku rīti”.
Ierasts, ka piedāvājumā ir dažādas bēbīšu un mazuļu skolas, kur skolotāja vadībā uzsvars uz attīstošām un izglītojošām spēlēm un rotaļām, arī iespēja satikties vecākiem, pārsvarā māmiņām.
Taču biedrības pārstāvjiem radusies ideja, ka nepieciešams maķenīt citādi – bērni spēlējas, iemācās komunicēt un socializējas, bet izglītojas un jaunas zināšanas gūst māmiņas.
“Patvēruma ģimenei” galvenais koncepts ir visu paaudžu satikšanās vieta.
“Ja pie mums nāk bērns, lai arī vecākam te ir, ko darīt!” skaidro S. Krilova.
“11 nodarbībās apskatījām dažādas vecākiem aktuālas tēmas – par vecāku un bērna savstarpējo piesaisti, spēles un rotaļas, attīstība, valoda, ģimene, drošība, podiņmācība, viedierīces un ekrānlaiks,” pastāsta “Patvēruma ģimenei” aktīviste Agnese Preikša.
Mammas ar mazuļiem biedrības telpās Roņu ielā satiekas katru nedēļu otrdienās, decembra otrajā nedēļā būs pēdējā nodarbība šim pirmreizējam projektam.
“Redzam, ka mammas satikušās negrib šķirties – tas mums vērojams visās aktivitāšu grupās.
Nākamnedēļ visas raudāsim,” smejoties piebilst A. Preikša.
“Patiešām gribas to pēctecību, jo izveidojies pieradums – mammas jautā – ko darīšu tagad tajās dienās, ja nebūs vairs jānāk? Mums prasa aizsākto turpināt. Gribētu iesaistīt cilvēkus no malas, pašas mammas, kas varētu padalīties par sev aktuālajiem tematiem citām, tādējādi bagātinot šī pasākuma saturu,” piebilst S. Krilova.
“Vecāku rītu” nodarbību saturs un pamats ir biedrības pārstāvju radīts.
“Esam apmācītas treneres bērnu emocionālajā audzināšanā. Tā ir programma no dzimšanas līdz septiņiem gadiem. Organizējām nodarbības vecākiem, secinājām, ka ir vecāki, kuri netiek galā ar saviem četrus piecus gadus veciem bērniem.
Sapratām, ka emocionālās audzināšanas apmācībā ir jāpasper solītis atpakaļ – jāorganizē šīs apmācības agrāk, lai var zināšanas ielikt jau pašos pamatos. Ir grūti palīdzēt šajā jautājumā, ja bērns jau paaudzies. Ja būtu nākusi agrāk, tad būtu vieglāk, būtu uzzinājusi nepieciešamo. Jāsāk jau saknē domāt par šiem jautājumiem,” pauž S. Krilova.
Saprot, ka vairs nav viena
“Tā gaidīju otrdienas! Liekas, tik ilgs laiks, bet ātri pagājis. Kur palika tās nedēļas?” piebilst viena no dalībniecēm.
“Lekcijas ir tāds bonuss! Otrs, – nākot uz šejieni, satiekot mana bērna vienaudžus, vari ieraudzīt, kā viņi visi attīstās,” teic Karolīna.
“Bērnam tā ir iemācīšanās komunicēt. Tieši meklēju vietu, kur mans puika var būt kopā ar vienaudžiem – būt bariņā, iemācīties nebaidīties,”
norāda māmiņa Baiba.
“Ir man zināma ģimene, kur meitenīte nelaiž sev nevienu svešu klāt. Negribu, lai mans bērns būtu bailīgs,” viņa turpina.
“Un man, protams, arī pašai ir vērtīgi satikt citas mammas, uzzināt viņu pieredzi – kā darīt un kā nedarīt,” viņa norāda.
Viņu papildina Sintija: “Ja esi mamma, lielākā daļa laika paiet mājās ar mazo. Kur aiziesi? Izej pastaigā uz stundu ar ratiem, pēc tam atgriezies atkal mājās. Es otrdienas gaidīju, ka man būs, ar ko parunāt.
Kad esi viens pats, šķiet, ka esi viens ar savām problēmām, bet, kad parunā, paklausies, uzzini, ka vēl kādam ir līdzīgi risināmi jautājumi,
saproti, ka vairs neesi viens!”
Sintija arī piebilst, ka pēc “Vecāku rītiem” bērns izspēlējies un ir mierīgāks, arī pašai prieks par izkustēšanos no mājām.
“Pat ja laukā lietus – ai, nekas, tāpat jau laukā būs jāiet!” smejoties uzsver Baiba.
Vieno sarunas pie galda
S. Krilova norāda, ka visiem vairāk nekā desmit biedrības brīvprātīgajiem ikdienā ir cits pamatdarbs – pārsvarā viņi ir sociālie darbinieki, taču arī citu profesiju pārstāvji.
Katra prasmes noder biedrības mērķu īstenošanai.
“Foršākais ir tas, ka esam ļoti dažādi. Tas nozīmē, ja apkārt tev būs līdzīgi, kā tu pats, tas nedos jaudu un izaugsmi,”
viņa secinājusi.
Radošo, izglītojošo un sociālās prasmes šeit var attīstīt jaunieši.
“Viņiem patīk pulcēties un būt piederīgiem, bet ir jāieliek saturs – lai viņiem patiktu. Ja patiks un jutīsies piederīgi, nebūs vairs svarīgi, no kurienes viņi ir. Mūsu nodarbības apmeklē jaunieši no Tosmares, Ezerkrasta, Grobiņas.
Ko esam novērojuši un pie kā turamies – ir kopīgas sarunas pie galda, pie tējas. Tā jau ir puse no veiksmīgas komunikācijas.
Piekopjam to, lai šī ir vieta, kur atvērties, attīstīt komunikāciju nepiespiestā gaisotnē.
Arī tos, kuri atnāk uz brīvbodi pēc sev aktuālām mantām, uzaicinām uz tēju, un cilvēki neatsaka. Jo cilvēkam ir svarīgi, ka esi gaidīts, tiec uztverts kā savējais,” vērojumos dalās biedrības vadītāja.
“Jauniešiem ir svarīgi parādīt, ko nozīmē iesaistīties. Mūsu uzdevums ir parādīt, ko varam izdarīt kopā, savākt aiz sevis, sakārtot. Nevis atnākt uz visu gatavu, bet pašiem radīt. Un mācīties to dzīvei,” norāda S. Krilova.
“Mēs esam par iekļaušanu, integrēšanu, par palīdzību un motivāciju.”
Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu pēcpusdienās šeit darbojas “Pēcskola”, kas ir atbalsts ukraiņu ģimeņu bērniem mācībās, valodas apguvē un viņu iekļaušanai sabiedrībā.
“Mūsu darba rezultāts ir satikšanās ar cilvēku: mēs satiekamies, dodam savu artavu pareizāka ceļa parādīšanā, iedrošināšanā. Mēs sniedzam katram individuālu attieksmi. Tad atkal cilvēks pie mums atgriežas un mūsu iesāktā saruna turpinās,” uzsver biedrības vadītāja.
Uzziņai
Biedrība “Patvērums ģimenei”
- Aizsākumi 2016. gadā, dibināta 2021. gadā.
- Atrodas Roņu ielā 1 Liepājā.
- Misija – palīdzēt sociālajai atstumtībai pakļautām ģimenēm, sniedzot mantisku palīdzību, nodrošinot konsultācijas un emocionālu atbalstu.
- Sadarbojas ar dažādām valsts, pašvaldības iestādēm un citām nevalstiskajām organizācijām.
- Rīko pasākumus, labdarības akcijas, pieņem ziedojumus.
- Noteiktos laikos biedrības telpās atvērta apģērbu, apavu un citu lietu brīvbode, kā arī var atstāt ziedojumu mantu kastē pie biedrības ieejas (iekšpusē).
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
