Surdotehniskās palīdzības centra klientu apkalpošanas speciāliste Laura Petrova norāda, ka 3. martā uz iespēju bez maksas pārbaudīt dzirdi pieteikušies vairāki iedzīvotāji, kuri līdz šim nav bijuši centra pakalpojumu izmantotāji.

“Arī vēl no rīta zvanīja interesenti. Cilvēki meklē informāciju, meklē iespējas, saprot, ka ir jārisina dzirdes problēmas,”

saka speciāliste.

LNS Kurzemes Reģionālās biedrības surdotulks Ainārs Ostvalds piebilst: “Kādam tā ir iespēja uzzināt un uzreiz uzrakstīt iesniegumu un pieteikties nepieciešamajiem palīglīdzekļiem.”

L. Petrova stāsta, ka valsts apmaksātos tehniskos palīglīdzekļus cilvēks var saņemt, ja dzirdes līmenis labāk dzirdošajai ausij ir zem 55 decibeliem un sākot ar vājdzirdības 3. pakāpi.

“Katru gadu arvien vairāk ir pirmreizēju iesniegumu, visvairāk pieprasīti ir tieši dzirdes aparāti.”

Dzirdes aparātu pielāgotāja Arta Ābele, rādot diagrammu, skaidro, ka zem 55 decibeliem cilvēkam no dzirdes uztveres ir pāri palicis tas, ka viņš sadzirdēs mašīnas rūkoņu, suņu rejas, nedzirdēs un neuztvers ļoti daudz skaņu.

“Svarīgi ir laikus saprast, ka ar dzirdi ir problēmas, ir jāpārbauda dzirdes līmenis. Citādi, ja tas notiks ļoti novēloti, problēmas būs daudz lielākas un jau arī ar komunicēšanas spējām,” norāda A. Ābele.

Ieteicams arī tuviniekiem parūpēties par savu ģimenes locekļu veselību, lai tādējādi pašiem nebūtu satraukums par viņu dzīves kvalitāti un veselību.

Pie brillēm esam pieraduši, bet dzirdes aparātus vēl tā nepieņem, īpaši gados jaunāki cilvēki. Uztrauc, kā tie izskatīsies, pastāsta speciālistes.

Savukārt iedzīvotāji, kuri ir vājdzirdīgi vai nedzirdīgi, var izmantot LNS Kurzemes Reģionālās nodaļas pakalpojumus un iesaistīties pasākumos, ko tā organizē.

Biedrībā darbojas vairāk nekā 80 dažāda vecuma biedri – jaunākajam dalībniekam ir aptuveni 25 gadi, vecākajam – pāri 90, pastāsta vadītāja Ilze Jaunzeme.

“Cilvēki, kuri piedalās biedrības aktivitātēs, dzirdes zudumu ieguvuši ļoti dažādos veidos – ir gan iedzimta vājdzirdība, gan dzīves laikā iegūta – dažādu pārslimotu slimību, nepiemērotu medikamentu, kas nomāca dzirdi, trokšņainas vides dēļ.”

“Daudzi bērni mūsdienās ļoti izteikti daudz klausās austiņās, pavada ļoti ilgu laiku, tā ir viena no ietekmēm, kas var dzirdi būtiski pasliktināt un radīt tālākas paliekošas problēmas.”

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, līdz 2030. gadam vairāk nekā 500 miljoni cilvēku var saskarties ar nopietniem dzirdes traucējumiem.

Lielāki riski tās ieskatā ir jauniešu vidū, jo viņi ilgstoši klausās mūziku ar augstu skaļuma līmeni vai spēlējot videospēles.

Uzziņai

– Lai pieteiktos valsts apmaksātai dzirdes palīgierīcei, nepieciešams ārsta speciālista izsniegts atzinums, audiogramma un iesniegums.

– Bērniem tiesības uz valsts apmaksātajiem dzirdes aparātiem ir, ja konstatēta vājdzirdība vismaz 1. pakāpē – vismaz 15 decibeli labāk dzirdošajā ausī.

– Liepājā Surdotehniskās palīdzības centrs atrodas 1905. gada ielā 35, 1. stāvā.

– Latvijas Nedzirdīgo savienības Kurzemes Reģionālā nodaļa atrodas tajā pašā adresē 2. stāvā.

Avots: RSU.lv