“Toņos izpaliek tikai zilā krāsa,” par dāliju daudzveidību zina teikt I. Nereta, “pārējais visādos sajaukumos, rakstos saskatāms, izlasāms un, protams, priecē cilvēkus.” To, ka zieds ar savām kombinācijām saista izstādes apmeklētāju uzmanību, nevar nepamanīt. Mobilo telefonu kameras ir ieslēgtas un izteiksmīgākās arī iemūžinātas.

“Man ļoti, ļoti patīk ziedi. Kad ir kāda izstāde, nāku,” savu klātbūtni biedrības namā skaidro Annika. “Man dārzā nevajag ne saknes, ne dārzeņus, man vajag tikai ziedus,” viņa pasmejas. Kopā ar draudzeni Ječos esošo dārziņu pārdalījušas uz pusēm, un Annika tajā audzējot lilijas, narcises, tulpes, krokusus, hiacintes, flokšus, arī dālijas. “Bet tās man šogad negribēja ziedēt,” viņa pastāsta. To, kādas šķirnes tās ir, sieviete nezinot. “Ir dzeltenas un tumši sarkanas. Gumus iedeva dārziņa kaimiņiene. Iestādīju, lai būtu smukums.”

Arī pensionāre Aija atnākusi aplūkot, kādas vispār dāliju šķirnes ir. “Man dārziņš ir, bet neko sevišķu tajā neaudzēju,” sirmā kundze smaidot teic, arī viņa esot redzējusi lielāko daļu iepriekš biedrības namā izstādīto ziedu. “Patīk, nāku un baudu.”

“Noteikti varam būt lepni, ka Latvijā šos ziedus varam audzēt. Darbs ir katru rudeni tos izrakt, saglabāt un nākamajā pavasarī izstādīt atpakaļ,” I. Nereta norāda uz to, ka dālija prasa aprūpi, labu attieksmi un tad arī priecēs ar savu ziedu krāšņumu.

“Pēc savas būtības dālija ir meksikāniete. Ja var ticēt seniem nostāstiem, dālijas mēdza izaugt ļoti lielas.

To stublājus izmantoja kā ūdens caurules, savienojot tievāko galu ar nākamo resnāko, tādējādi tās noderēja laistīšanai, noteiktām apūdeņošanas sistēmām. Šādas lietas esot atrastas izrakumos,” interesantā faktā dalās I. Nereta.

“Skaista, bezgala krāsaina, ārkārtīgi liela dažādība grupās, kādās dālijas tiek iedalītas, – var apmaldīties!” smaidot teic botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Lakstaugu floras nodaļā. No pavisam vienkāršām līdz apkakļu, pomponu, lodveida, kaktusu… “Iedalījums, protams, radies tāpēc, ka daudzveidība ir nepārspējama.” Dālijas, ja vien tās nav skārušas salnas, turpina savu ziedēšanu visu septembri un, ja labs rudens, ievelkas arī oktobrī. “Vecie ziedi regulāri jāizgriež. Tas noteikti sekmēs, ka daudz ātrāk attīstīsies jaunie dzinumi, sānu pumpuri, ziedēšana būs ilgstošāka un nepārtrauktāka,” padomu dod I. Nereta.

Šogad izstādei ziedus sarūpējuši dāliju audzētavas “Žīgursala” selekcionāre Rita Zaļā no Valmieras novada, dāliju audzētavas “Tubera” kolekcionāre Maija Breikša no Valmieras novada, Andris Leimants no Grobiņas novada, ziedu audzētavas “Amarantu puķes” pārstāve Inguna Vālodze no Aizputes novada un Siguta Pugule no Cīravas.

Dālijas noslēgs ziedu izstāžu ciklu biedrības namā. Papildus krāšņajiem ziediem izstādīti mākslinieces Iritas Timbras darbi “Meditācijas krāsas”. Piektdien pulksten 16 ir iespēja apmeklēt bezmaksas meistarklasi “Vietējie augi skaistumam” kopā ar Vairu Kārkliņu. Dalība iepriekš jāpiesaka.

15Skatīt galeriju