“Kurzemes Vārds” dienu pirms pārbaudījuma sastapa 9.a klasi. Tikko bija noslēgusies konsultācija pie latviešu valodas skolotājas Irinas Rozentāles. Tā bija pēdējā tikšanās ar audzēkņiem pirms atbildīgā notikuma.

“Izgājām cauri darba struktūrai, kādi uzdevumu veidi varētu būt,” stāstīja skolotāja. Lielākās raizes ir par rakstisko daļu, jo “tur neko nevaram paredzēt”.

“Runu – kā nu katrs būs sagatavojis, tā arī būs. Jo bija dots laiks to katram pašam gatavot. Cik apzinīgi to būs izdarījuši, tad jau redzēsim.”

I. Rozentāle skolā strādā jau 40 gadus, zināma rutīna ir, bet eksāmens vienmēr ir satraucošs brīdis. Pērn viņas audzēkņi neesot kārtojuši pārbaudījumu. Šogad viņai iegadījušās abas 9. klases.

“Uzskatu, ka esmu izdarījusi visu, ko varēju. Tagad nu viss ir viņu rokās – cik daudz ir paņēmuši no tā, ko mācīju.”

Galvenais – domāt, vēl skan skolotājas ceļavārdi jauniešiem. “Lasiet, neatstājiet tukšas vietas. Un veiksmi!”

“Es baidos. Zinu, ka nokārtošu, bet baiļu sajūta mani neatlaiž,”

atklāja skolniece Margarita.

Tiem, kas mācījušies visu gadu, eksāmenā būs vieglāk. Stundu kavētājiem un neapzinīgajiem klāšoties grūtāk, viņa vērtēja.

Aleksandrs neslēpa, ka ir noraizējies, jo tikai šogad patiesi apzinājies, ka būs jābeidz skola, līdz ar to – jāmācās, lai pārbaudījumus noliktu.

Uz laikraksta jautājumu, kurš no eksāmenu mācību priekšmetiem satrauc visvairāk, klasē sēdošie atsacīja, ka angļu valoda un latviešu valoda.

“Matemātika ne?” pārsteigumu pauda I. Rozentāle, pārliecināta, ka tā skolēniem ir lielākais bieds. Pagājušajā gadā Liepājā tieši matemātikas eksāmenā skolēniem klājies visgrūtāk. Nenolika 22 skolēni.

Skolas direktore Gaļina Skorobogatova stāsta, ka eksāmenu latviešu valodā kārtos 45 audzēkņi. Norise ir izplānota pa minūtēm. Trīs telpās skolēni rakstīs noslēguma darbu, vienā no tām – bērni ar atbalsta pasākumiem.

Direktore paskaidro, ka skolā mācās vairāki jaunieši ar kognitīviem traucējumiem. Un šiem bērniem eksāmenu ļaus rakstīt ilgāk, kā to paredz noteikumi.

Aploksni ar eksāmena materiāliem G. Skorobogatova saņēmusi jau vakar, tos uzreiz ieslēgusi seifā. Pēc tam, kad eksāmens būs uzrakstīts, visus darbus atkal liks aploksnē, un direktore to vedīs uz “Latvija Pasta” pakomātu, lai nosūtītu uz Rīgu.

Pēdējos gadus labošana notiek centralizēti. Līdz ar to uz rezultātiem jāpagaida ilgāk.

“Mums sola, ka rezultātus uzzināsim, sākot no 25. jūnija. Izlaidumu esam ieplānojuši 27. jūnijā. Ceru, ka svētki būs visiem.”

Pērn eksāmenus Piemares pamatskolā nenokārtoja trīs audzēkņi – pa vienam izkrituši katrā no centralizētajiem eksāmeniem.

“Matemātika bija lielākais pārsteigums, jo meitene bija ļoti laba, vienkārši tajā dienā kaut kas notika, un neizdevās,” atceras direktore.

Visi trīs caurkritušie jaunieši turpinājuši atkārtoti mācīties 9. klasē. Uz Piemares pamatskolu atnākuši vēl vairāki no citām skolām – Oskara Kalpaka, Dzintara un Draudzīgā aicinājuma vidusskolas.

Tas, ka eksāmena slieksnis tomēr netika celts no 10 uz 15 procentiem, daudzus nomierinājis.

“Visu mācību gadu runājām par to, ka būs 15 procenti, un pēkšņi tomēr atstāja 10 procentus. Nu, redzēsim, vai tas ko dos. Jo ļoti svarīgs ir pats eksāmena saturs. Bet es esmu optimiste.

9. klases mums šogad labas, bērni ļoti centīgi.

Vecāki atbalsta visā, ko mēs piedāvājam, ir gan konsultācijas, gan individuāls darbs. Tāpat dažādi ārpusstundu projekti pilsētā, kur viņi varēja runāt latviski. Tāpēc, manuprāt, nekādu negatīvu pārsteigumu nevajadzētu būt.”

Tikmēr I. Rozentāle pauž kritiku par lēmumu necelt centralizēto eksāmenu slieksni: “No jauniešu viedokļa, protams, ka labi, bet es nedomāju, ka tas ceļ izglītības prestižu, drīzāk grauj. Tas nozīmē, ka vispār uz skolu var nenākt. Zināšanu nozīmi jaunieši sapratīs vien tad, kad būs pieaugušāki. Tagad viņi domā par to, ka tik pabeigt skolu.”

Devītklasniekiem eksāmens svešvalodā paredzēts 20. maijā, savukārt matemātika 28. maijā.