Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Sociālās iekļaušanas politika paredz pilnveidot atbalsta sistēmu, salāgojot pieejamos resursus, un nepieciešamības gadījumā ļauj piesaistīt tos vēl papildus, piemēram, no dažādiem projektiem, fondiem, tostarp no Eiropas Savienības (ES).
Justies noderīgiem
Tas ir ļoti nozīmīgi, ka ir iespēja piesaistīt papildu finanšu resursus, lai īstenotu kādu vajadzīgu pakalpojumu, aktivitātes, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti pašaprūpes spēju, brīvā laika pavadīšanu, kā arī nodarbinātību, lai arī cilvēks ar invaliditāti būtu noderīgs, vienmēr uzsvēris Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis.
Arī tagad, runājot par dienas aprūpes centra “Būsim draugi” cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem (GAT), kuriem noteikta I vai II grupas invaliditāte, viņš atkal to atgādina.
Šī pakalpojuma izveidē piesaistīts Eiropas Savienības finansējums.
Projekta un centra atvēršanas
mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību un veicināt personu ar šāda veida invaliditāti integrēšanos sabiedrībā.
“Būsim draugi” var nodrošināt pakalpojumu 21 cilvēkam no 18 gadu vecuma.
Pašlaik vēl ir brīvas vairākas vietas – biedrība aicina Liepājas un Dienvidkurzemes ģimenes, kurās ir pilngadīgais ar GAT, izmantot iespēju un ļaut savam mīļajam būt sabiedrībā, kur viņš būs ieguvējs ne vien socializēšanās labad, bet varēs arī mācīties, iespējams, ar laiku pat atrast piemērotu nodarbošanos ikdienā.
Sociālā iekļaušana tiek veicināta ne vien ar dažādām nodarbībām, bet cilvēki arī tiek iesaistīti centra ikdienā.
“Piemēram, telpu remontā centra vajadzībām piesaistījām cilvēkus ar invaliditāti.
Būtiski ir parādīt, ka viņi var darīt to pašu, ko pārējie, tikai tas jāpielāgo atbilstoši viņu spējām,” pauž M. Ceirulis.
Ar pabalstiem vien nebūs līdzēts
“Eiropas Savienības pamatā ir cilvēka cieņa un solidaritāte, taču sociālajai politikai ir jāstiprina cilvēka paša spējas, nevis atkarība no sistēmas,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols.
Viņš atgādina, ka ir tādi instrumenti kā Eiropas Sociālais fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms un jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētām mērķgrupām – jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem, vientuļajiem vecākiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem.
“Prioritāra ir iekļaušana caur darbu, izglītību un prasmēm.
Sniegtajam atbalstam būtu jāpalīdz cilvēkam atgriezties aktīvā sabiedriskā un ekonomiskā dzīvē. ES līdzekļiem šajā jomā jābūt pielietotiem mērķtiecīgi un ar izmērāmu rezultātu – nodarbinātībā, nevis tikai pabalstu statistikā,” saka R. Kols.
Viņš vērtē, ka Latvijā joprojām sāpīgākie jautājumi ir reģionālā nevienlīdzība un darba iespēju trūkums ārpus lielajām pilsētām.
Īpašs izaicinājums ir arī senioru nabadzība un veselības problēmu radītā sociālā atstumtība.
“Tā nav tikai sociāla, bet arī drošības problēma – sabiedrība, kurā cilvēki jūtas pamesti, ir vieglāk ievainojama gan iekšēji, gan no ārpuses,” uzsver R. Kols.
“Nabadzību nevar uzvarēt ar pabalstiem vien.
Ilgtermiņā to mazina darbs, izglītība un nodokļu politika, kas atbalsta strādājošo ģimeni. Latvijai jāturpina mazināt nodokļu slogu par bērniem un jāstiprina reģionu ekonomiskā aktivitāte,” secina R. Kols.
Attieksme pret dažādām sabiedrības grupām, kuras pakļautas nabadzībai un nevienlīdzībai, mainās, turklāt pozitīvā virzienā.
“Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka sociālie riski tiešām pastāv – plašāka informētība un spēja uzzināt vairāk ir atslēgas punkti attieksmes maiņas veicināšanā.
Veselības problēmas, darba zaudējums, ģimenes krīzes var skart ikvienu.
Ja eksistē šī apziņa, sociālie riski vairs nav kas nosodāms vai nicināms – sabiedrība kļūst iekļaujošāka, saliedētāka un tātad stabilāka,” uzsver deputāts.
R. Kols norāda, ka Latvijā sociālajai iekļaušanai ir vairāki pozitīvie piemēri, tostarp sociālie uzņēmumi Liepājā, kas dod darbu cilvēkiem ar invaliditāti, programma “Proti un dari!”, palīdzot jauniešiem atgriezties izglītībā vai darba tirgū.
Tāpat viņš uzslavē pašvaldību iniciatīvas ģimeņu un audžuģimeņu atbalstam.
“Šie piemēri parāda –
ES finansējums var strādāt Latvijas interesēs, ja to izmanto pragmatiski un ar skaidru mērķi,”
pauž R. Kols.
“Lai mazinātu nevienlīdzību, lēmumiem jābūt elastīgiem un pielāgotiem katras valsts situācijai. Vienlīdzība nenozīmē vienādību. Tā nozīmē taisnīgus starta apstākļus, nevis vienu modeli visiem.
Katram no mums ir arī personīga atbildība – par savu ģimeni, kopienu un līdzcilvēkiem. Valsts un Eiropa var palīdzēt, bet sabiedrību stipru padara tieši līdzdalība, nevis gaidīšana.”
Finansiāls atbalsts stabilizē ekonomiku
Primāri, lai par kaut ko cīnītos, kaut ko ieviestu, ir nepieciešama nauda. Otrkārt, regulējumi, kādiem mērķiem nauda jātērē, treškārt, jābūt izglītojošam darbam, lai sabiedrība saprastu, kādēļ tas ir svarīgi un nepieciešams, norāda EP deputāts Nils Ušakovs.
Viņš atzīmē, ka Eiropas līmenī jau līdz šim bijusi cīņa par nevienlīdzību ienākumu jomā starp dzimumiem.
“Finansējumam ir ļoti liela nozīme. Piemēram, ja grib cīnīties pret vardarbību, bet nav atbilstoša finansējuma drošības jomā, piemēram, policistiem.
Nevar kaut ko izdarīt vienā jomā, ja ar to saistītā citā jomā nav naudas tiem, kuri reāli ar to var strādāt,”
viņš pauž.
Tāpat N. Ušakovs uzsver, ka sabiedrības izglītošanā par sociālās iekļaušanas jautājumiem ļoti noder piemēri, tostarp citu valstu dzīves pieredze, – tad sabiedrība saprot, ka daudz kas ir iespējams, ka tas ir pareizi un noderīgi, kā arī ekonomika labāk attīstās, ja darba tirgū iesaista dažādas grupas.
“Šie jautājumi jārisina visiem kopā – gan Latvijas, gan Eiropas līmenī.
Taču katrai idejai ir jābūt ar finansiālo segumu,” viņš norāda.
N. Ušakovs pastāsta, ka sociālā iekļaušana saistīta arī ar reģionālo aspektu – viena no viņa prioritātēm, strādājot EP, ir pierobežu pašvaldību, kur ir apgrūtināta uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstība, iespēju paplašināšana, piesaistot papildu finansējumu.
Viņa ieskatā vēl viens būtisks jautājums, kas jāstiprina Latvijā, ir mājokļu pieejamība – lai būtu finansiāls atbalsts ne dārgu mājokļu būvniecībai.
“Latvijā tā ir liela problēma,”
viņš vērtē.
“Vienmēr ir prieks dzirdēt par veiksmīgiem projektiem. Tas parāda, ka šīm darbībām ir rezultāts un atbalsts praktiskajām lietām ir novērtēts, un pēc tam aktivitātes turpina pastāvēt,” saka N. Ušakovs.
“Sabiedrībai jāpalīdz saprast, ka sociālā iekļaušana nav luksusa prece, bet tā palīdz attīstīties ekonomikai,” viņš uzsver.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
