Te notika neatliekami baznīcas jumta glābšanas darbi, Liepājas Restaurācijas centram sadarbojoties ar Lietuvas Kultūras ministrijas Kultūras infrastruktūras centra mobilo brigādi “FIXUS MOBILIS”.

Latvijā šādu organizāciju nav, katra pašvaldība rīkojas likuma ietvaros pēc savām iespējām, stāsta Liepājas Restaurācijas centra vadītājs Ivars Pilips.

“Gribēju parādīt Liepājai, ka ir dažādu veidu prakses. Var restaurēt īpašumus privātā kārtā, var to darīt par pašvaldības un valsts naudu, un tad ir šī organizācija, kas Lietuvā strādā tikai ar valsts nozīmes kultūras pieminekļiem.

Jebkurš pieminekļu saimnieks var pieteikties atbalstam, un viņi brauc un par velti to izdara,”

viņš klāsta.

Tāpēc vēlējies parādīt šo praksi Liepājā ar ieceri ieviest to arī pie mums. Par restaurāciju šo procesu nevar saukt, tā ir ēkas kopšana un uzturēšana, var to saukt par remontu.

“Mūsu klimata zonā lielākie bojājumi ir no lietus. Ja jumtā ir caurums, tad tas ir jāaiztaisa. Metode ir ar maksimāli atbilstošiem materiāliem to izdarīt.

Sv. Annas baznīcas gadījumā materiāls nav šobrīd pieejams – tās ir plakana šīfera loksnes. Tāpēc aizstājam tās ar skārdu, kas izturēs līdz tam brīdim, kad baznīcai būs iespēja veikt kārtīgus restaurācijas darbus,” pastāsta I. Pilips.

“Šajā brīdī aiztaisām caurumu, kur tecēja iekšā ūdens, tur dzīvoja baloži.”

Lietuvas valsts sedz Liepājā strādājošās brigādes algas, Liepājas Restaurācijas centrs ar “Jaunā Eiropas Bauhaus” projekta atbalstu apmaksā viņiem dienas naudu un materiālus, savukārt draudze – pacēlāju.

Mobilajai brigādei ilgāko darba daļu aizņem plānošana, bet uz vietas viņi strādā ātri.

I. Pilips prognozē, ka trešdien salabos arī otru cauro jumtiņu.

“Šie ir ātri un neatliekami glābšanas darbi, kas pasargā īpašumu no bojājumiem.”

Projekta “FIXUS MOBILIS” vadītāja Vilte Janušauskaite stāsta, ka šādu īpašuma preventīvo apkopi var salīdzināt ar to, ka cilvēks pie ārsta vēršas laikus, tā ietaupot naudu un nesagaidot problēmas saasināšanos.

“Ja ēkai ir bojājums, lētāk ir to salabot uzreiz, nevis gaidīt negatīvas sekas,” viņa skaidro.

Metodi lieto vairākās Eiropas valstīs, bet atšķiras finansēšana. Piemēram, Nīderlandē daļu ieguldījumu apmaksā ēku īpašnieki, taču Austrumeiropas valstīs cilvēki nav tik turīgi, pauž V. Janušauskaite.

Lietuvā projektu sākotnēji apmaksāja no Eiropas Savienības grantiem, nosacījums bija, ka aizsāktajam jāturpinās piecus gadus.

“Pašlaik visas izmaksas sedz Lietuvas Kultūras ministrija. Visi Lietuvā par to ir priecīgi, un neviens nerunā, ka finansēšanu varētu pārtraukt,” teica “FIXUS MOBILIS” pārstāve.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.