“Jaunie stendi ir tiešām iespaidīgi – gan saturiski, gan izskatā,” priecājas LVT pedagogs Andrejs Aleksejevs.

“Atvērto durvju dienās potenciālie audzēkņi varēs paši pārliecināties par mūsu iespējām, ceru, ka šis apstāklis arī mudinās izvēlēties mācīties tieši pie mums.”

Finansējums mācību kabineta modernizācijai ir nācis no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, sadarbojoties ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, stāsta direktora vietniece stratēģiskās plānošanas un kvalitātes vadības jautājumos Ieva Šmite.

“Kas bija pieejams tirgū, uz to mērķtiecīgi gājām,”

viņa norāda, iepazīstinot ar jaunieguvumiem.

“Tehnoloģijas visu laiku noveco. Šobrīd ieliekam jaunāko, pēc pāris gadiem tas, protams, vairs nebūs jaunākais, bet tagad tas ir atbilstoši mūsdienām. Ceram, ka tas motivēs jauniešus apgūt šos kursus padziļināti un izaugt par speciālistiem šajā nozarē.”

Viņa stāsta, ka, ņemot vērā ierobežoto budžetu – teju 500 tūkstošus eiro –, lēmumi pieņemti kopā ar darba devējiem un pedagogiem.

“Vienojāmies par pamata bāzes moduļiem. Šī projekta ietvaros mums ir arī lodēšanas laboratorija. Tas ir pamats, lai apgūtu enerģētikas specialitāti.”

LVT direktors Agris Ruperts norāda, ka jaunās iekārtas bijušas vajadzīgas izglītības procesā.

“LVT ir atbildīgais par enerģētikas nozari Latvijā, mūsu virsvadībā tiek izstrādāti metodiskie materiāli jauno elektrotehniķu sagatavošanai. Un, kā zināms, tad pēdējā laikā ļoti aktuāls ir jautājums par atjaunojamo enerģētiku.

Šīs iekārtas vairāk vērstas uz to, lai jaunieši saprastu principus, kā mēs iegūstam un izmantojam gan saules enerģiju, gan vēja enerģiju utt.”

Direktors atzīst, ka jaunieši lielu pieredzi iegūst arī uzņēmumos, taču šāds kabinets ļaus jau pirmajā posmā apgūt nepieciešamās zināšanas.

“Tas ir nenovērtējams ieguvums, lai varētu sagatavot jaunos speciālistus,”

uzsver A. Ruperts.

Līdz ar jaunā aprīkojuma iegādi audzēkņiem būs iespēja darboties ar elektriskajām mašīnām, transformatoriem, vēja un saules enerģijas stendiem, ūdeņraža tehnoloģijām, kā arī mācīties par elektropārvades līnijām un degvielas šūnu risinājumiem, stāsta LVT enerģētikas priekšmeta vadošais pedagogs A. Aleksejevs.

“Jau septembrī jaunieši sāks ar tām darboties. Kaut ko varēs pamēģināt pirmie kursi, bet visvairāk uz šiem stendiem darbosies vecāko kursu audzēkņi. Tēmas atbilst jau otrā, trešā un pat ceturtā kursa līmenim.”

Izglītības programmas “Atjaunojamās enerģētikas tehniķis” un “Elektrotehniķis ar specializācijām” ir pieprasītas. Šovasar interesenti visas vietas aizpildījuši, un sludināt papildu uzņemšanu šajās profesijās nevajadzēja.

A. Aleksejevs piebilst, ka arī meitenes izvēlas šo jomu. “Elektriķos mums būs 4. kursā meitene, atjaunojamajā enerģētikā – viena 2. kursā.

Ik pa laikam kāda meitene pievienojas.”

A. Aleksejevs stāsta, ka pieprasījums pēc LVT audzēkņiem ir, – bieži vien uzņēmumi prasa, vai nav studentu, ko iedot uz praksēm. Pat no ārzemēm ir bijuši uzņēmumi, kas meklējuši audzēkņus darbam, piemēram, Vācijā.

Pedagogs uzskata, ka pieprasījums pēc enerģētikas speciālistiem turpinās tikai pieaugt.

“Atjaunojamā enerģētika pamazām attīstās. Ja, kā saprotu, tiks celti vēja parki, tad būs vajadzīgi gan tie, kas tos būvē, gan tie, kas apkalpo. Pieņemu, ka Kurzemes reģionā elektrotehniķiem un atjaunojamās enerģētikas tehniķiem darba netrūks vismaz tuvākos desmit gadus.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.