Pirmie rindā bija Gatis ar meitu Ketrīnu, kas vecīti gaidījuši aptuveni 15 minūtes. Iet prom nevarēja, jo šī svarīgā tikšanās bija obligāti padarāmo darbu sarakstā, apliecina tētis.

Šis gan šogad nebūt nebija pirmais, tā teikt, noķertais Ziemassvētku vecītis. Vienu sastapuši arī tirdzniecības centrā “Ostmala”.

Bērni rindā manāmi satraukti – visi mirdzošām actiņām aši virsdrēbes grūž vecāku un vecvecāku rokās, no priekiem uz vietas grūti nostāvēt.

“Ieraudzīju, ka viņš šeit šodien un būs un nodomāju, ka tā būtu ļoti forša iespēja bērniem šo vecīti ieraudzīt klātienē.

Pie šī paša bijām arī pagājušogad – bērniem šeit patīk. Man arī patīk, jo izskatās kā īsts Ziemassvētku vecītis!” smej Katrīna Krišāne, kas atvedusi divus bērniņus.

Jaunākā meitiņa šoreiz pie vecīša negāja, lai gan tā neesot tipiska reakcija. Šodien no gultas izkāpusi ar nepareizo kāju, mamma pasmaidot atzīst.

Dēlēns Ričards nedaudz vecāks, viņam piecarpus gadi, un tikšanos ar sarkanā tērpto kungu ļoti gaidījis.

“Viņš tiešām gaida arī pašus svētkus, zina, kas ir Ziemassvētki un kurš ir to vēstnesis.

Šoreiz dzirdēju, kā viņi aprunājās. Ričards stāstīja, kā tad viņam iet. Noskaitīja arī dzejolīti.”

Puika kautrīgi atzīstas, ka izmantojis izdevību palūgt arī kādu dāvanu. Izkāpjot no nelielā svētku burbuļa, viņš gan aizmirsis, ko tad īsti lūdzis.

“Es vecītim arī novēlēju priecīgus Ziemassvētkus! Pajautāju arī kā viņam iet šajā svētku laikā, ko viņš dara, kad nav šeit. Zem eglītes palūdzu tikai konfektes!”

pastāsta desmitgadīgā Nika.

Pie saldumiem gan tikusi tā vai tā, jo katram, kurš pietiekami drosmīgs, lai viņu apciemotu, Ziemassvētku vecītis dāvā kādu konfekšu paciņu.

Ģimenei šī nav tradīcija – parasti lielo vīru ar balto bārdu redz tikai kādos skolas pasākumos.

Tas tāpēc, ka mājās pieņemts, ka par dāvanu dalīšanu un svētku atmosfēras uzburšanu parūpējas pašu vecvecāki, stāsta Nikas mamma Olga.

“Bet gribējām tomēr vismaz vienreiz atnākt paskatīties, kā te viss notiek, kā tas svētku tēls izskatās.”