Foto un video: Diena, kad velosipēdists ir karalis. Uz lidostu aizminas vairāk nekā 330 cilvēku
Zemu un pārliecinoši lidosim uz Liepājas lidostu – tā Mobilitātes nedēļas galveno notikumu – velobraucienu “Diena bez auto” – 325 riteņbraucējiem, kas saulainās, vasarīgās dienas vidū sapulcējās pie Liepājas domes, ievirzīja pasākuma runasvīrs Mārcis Grīnbarts.
liepajniekiem.lv
Kamēr pedāļu minēju pulks gatavojās startam, saņēma rozā vai baltus krekliņus piemiņai par dalību braucienā un pieteicās izlozei, lai veiksmes gadījumā ekskursijā izstaigātu lidostu un apskatītu pilotu akadēmiju, piesteidzās vēl daži velosipēdisti, tā ka kopskaits pat pieauga pāri 330.
Dalībnieki uzklausīja noteikumus: priekšgalā ģimenes ar bērniem un ļoti pieredzējuši velobraucēji, kuri noteiks tempu, tad pārējie; ievērojam drošību, palīdzam cits citam.
Viena no pirmajām braucēju galvgalī – Kristīne Putiķe ar meitiņu Ellu, vēl gaidot tēti, lai brauktu trijatā.
“Piedalāmies jau kuru gadu, mums patīk. Nedaudz pārkāpjam “Dienas bez auto” noteikumus, atbraucām ar mašīnu līdz Liepājai 20 kilometrus, lai būtu spēks kopīgajam velobraucienam. Mēs ar tēti varētu, bet septiņgadniecei būtu daudz par daudz,” pastāsta Kristīne.
Riteņbraukšanā viņa saskata vairāk brīvības, nekā pārvietojoties ar auto.
“Es Jaundubeņos ar riteni braucu!” paziņo Ella.
Ar īstu divriteni iemācījusies braukt pagājušajā vasarā, sešu gadu vecumā. Cik kritienu bija? “Nulle!” lepojas meitene.
“Vēl vasarīgā diena, brīvdiena un iespēja kopā būt ar kolēģiem, izbaudīt riteņbraukšanu,” labumus no velobrauciena uzskaita Ineta.
Inga piebilst, ka no šīs diena sagaidot tikai pozitīvo – enerģiju un emocijas.
Abas arī ikdienā mēro ceļu uz darbu bērnudārzā ar velosipēdu.
“Nu, tā kā baznīcu zvani!” –
brīdi, kad visi velosipēdisti trinkšķināja zvaniņus, noraksturo Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Pirms novēlēt foršu startu, viņš nosauc tā pašu jaunāko un visvecāko dalībnieku, un tie ir 11 mēnešus vecā Paula un 85 gadus vecais Edvards.
Skaitot atpakaļ no 10 un nonākot līdz viens, iemirgojas policijas automobiļu bākugunis un ieskanas sirēnas.
No Rožu ielas līdz pat lidostai šodien velosipēdistiem absolūta priekšroka uz brauktuvēm, un automašīnas pagaidīs.
Tiesa, lai nekavētu sabiedrisko transportu un netaisītu ilgstošus “korķus”, pāris reizes velobrauciens piestāj drošās vietās.
Pauze nāk par labu – var padzerties, sakārtot inventāru un atvilkt elpu.
Liepājas lidostā pieslējuši braucamrīkus pie sētas, velosipēdisti steidz stāties rindā pēc gardās soļankas, lai atgūtu spēkus.
Ne tikai pārvietošanās, bet arī ēdināšana šodien ilgtspējīga, nekādu plastmasas trauku!
Zupu pasniedz metāla bļodās, kuras pēc tam atdod atpakaļ, lai var izmantot citos pasākumos, tāpat daudzi bija paņēmuši līdzi savus traukus.
Kad nu spēks atkal kaulos, var ķerties pie izglītošanās un izklaides.
Liepājas Valsts tehnikums stāsta par gaisa kuģu mehāniķa izglītības programmu, Satiksmes ministrija un ielu gudrību meistars Asvalters iepazīstina ar mikromobilitātes rīku drošu izmantošanu.
Savukārt SIA “Liepājas ūdens” stendā redzami trauciņi ar uzrakstu “Komposts”. Tas top no tā visa, ko noskalojam podos, kad kanalizācijas saturu attīrījušas baktērijas.
Tikpat gara rinda kā pēc zupas sastājas arī pie Liepājas lidostas lielā un jaudīgā ugunsdzēsēju auto, kura kabīnē var iekāpt un pagrozīt stobru, tāpat izkāpt uz transportlīdzekļa jumta.
Pavisam atšķirīgs velosipēds no citiem ir Voldemāram – ar garu rāmi sēdeklim priekšā un virsmu, kur braucējs ērti sēž un ēd zupu.
“Arī pasēdēt noder, kad apstājas,” viņš piekrīt,
“bet galvenokārt sākumā bija mazu bērnu dēļ, jo abus varēju vadāt.”
Tad priekšā bijusi kaste, no kuras tagad palikušas tikai drošības siksnas, jo bērni vairs nav jāvadā. Divritenis nedaudz smagāks esot, bet ne stipri, jo alumīnija rāmis.
Iekārtojot Liepājā dzīvokli, var neņemt transportu, jo ar šo velosipēdu atvesti gan cementa maisi, gan citi materiāli, gan ledusskapis.
Velobraucienā devies, jo “kad tad vēl būs iespēja pa ceļu pabraukāt!”,
tāpat veselīgi un vienkārši labs veids, kā iesākt dienu.
“Bija forši,” atzīst Baiba, gatavojoties mājupceļam kopā ar meitiņu Liu un vīru Jāni.
“Patika kopības sajūta. Kad visi kopā brauc, cits citu atbalsta. Pārsprāgst ritenis – tūlīt visi skrien palīgā, par sveši nepamet vienu. Liepājai vajag tādus pasākumus. Un tā sajūta, ka policija mūs sargā!
Brauc tā kā karalis pa ielas vidu!”
Ģimene neesot ikdienas velobraucēji, toties “Dienā bez auto” piedalās jau vairākus gadus, arī spēlē “Liepājas pēdas Latvijā” allaž startē ar velo.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.