liepajniekiem.lv
Pārliecinoši nostartējuši Baltijas čempionātā Igaunijā, viņi kopā ar Latvijas komandu pošas Pasaules čempionātam ASV.
Neizlaižot pakāpienus
Pamanot, ka divi ugunsdzēsēji pilnā ekipējumā skrien pa Olimpiskā centra kāpnēm, nav jāsatraucas. LOC baseina ārējās kāpnes ugunsdzēsēji šovasar atklāja mācību laikā un vienojās ar LOC vadību par treniņiem.
Sacensībās skrien speciālā tornī, kāda mūspusē pagaidām nav, un citur pilsētā neatrast kāpnes 4. stāva augstumā, kur var izpildīt sacensību pirmo uzdevumu.
“Šeit varam patrenēties tikai uzskriešanu pa kāpnēm ar smagumu.
Ņemam līdzi 20 kilogramus smagu salocītu šļūteni. Nonākot augšā, nometam turpat uz platformas. Ar virvi no lejas jāuzvelk augšā 20 kilogramus smags tā saucamais rullis un jānoskrien atkal lejā,” treniņa aprīkojumu izrāda Elvijs.
“Nav te 20, būs bišķiņ vairāk,” precizē Oskars, un abi nosmej, ka treniņā jābūt smagāk nekā sacensībās.
Skrienot lejā, obligāti jāpieskaras katram pakāpienam, nedrīkst izlaist, jo par to pieliek soda sekundes.
Nākamais pārbaudījums – spēka mašīna, kur 70 kilogramus smags klucis ar āmuru pa slīdošu virsmu jāaizsit noteiktā attālumā.
Tad jāizskrien slaloms cauri konusiem, otrā galā jāpaķer stobrs, kas pievienots ar ūdeni pilnai šļūtenei, un jāvelk 30 metrus. Galā ir degošs mērķis, jātrāpa tajā.
Nomet stobru pie zemes, paķer 90 kilogramus smagu manekenu, kas atmuguriski jāvelk 35 metrus. Beigās ir pats smagākais uzdevums.
“Pēc skriešanas tornī kājas ir ļoti piedzītas,”
saka Oskars.
“Šļūtene atņem spēkus. Manekens jau ir cīņa ar sevi – cik spēsi izlikt. Jāmēģina atvinnēt sekundes, kuras iepriekš esi zaudējis. Brīžam kājas slēdzas nost. Man bieži ir tā, ka galā prasu palīdzēt piecelties, jo muskuļi atteikuši.”
Soda sekundes var pielikt par to, ka startā paka nav pavisam pie zemes, par to, ka augšā nesamo netrāpa kastē, par izlaistu pakāpienu, par trāpījumu pa stūri ar āmura kātu spēka mašīnā.
Āmurs nav nolikts precīzi uz paklājiņa, nogāzts konuss, līdz galam neaizvilkta šļūtene, par visu sekundes klāt.
Liepājā būs tornis
Pasaules čempionāts notiks no 19. līdz 26. oktobrim Lasvegasā. Tas ik gadu notiek ASV, tikai citā pilsētā.
Amerikā šis sporta veids cēlies 90. gados. Elvijs pastāsta, ka tas aizsākās ar laboratoriskiem ugunsdzēsēju izturības uzdevumiem.
“Katrs posms, ko redzam sacensībās, tika testēts. Beigu beigās pētnieki izdomāja – kāpēc nesalikt visu kopā un nesarīkot sacensības? Tās kļuva ļoti populāras,” viņš uzsver.
Savukārt Latvijā ar ugunsdzēsēju sportu nodarbojas vien piecus gadus, to aizsāka jelgavnieki.
“Pirmajā gadā aizbraucām no Liepājas diezgan lielā sastāvā – paskatīties, kas tas tāds vispār ir. Kad trasē visu izmēģinājām, lielākā daļa atbira, jo tas ir šausmīgi smagi.
To pasaulē dēvē – divas grūtākās minūtes sportā.
Tāpēc, ka tie, kas visu trasi noskrien zem divām minūtēm, ir elites sportisti,” atklāj Elvijs.
Pasaules ātrākais rezultāts ir ap 1,14 minūtēm.
“Paliku tāpēc, ka tas ir smagi un daudzi atbirst. Kādam bija jāpaliek,” smejas Oskars.
“Pirmajā gadā mēs izturējām. Gandrīz neizturējām. Katru reizi, kad skrien, zini, ka būs slikti. Pulss ir tik augsts, ka pa galvu sit – kāpēc tu to dari?! Kāpēc ir tā sevi jāmoka? Bet tā ir visiem, kas skrien.”
Pēc tam ir baigais kaifs, ja sasniedz labāku rezultātu, zina Elvijs.
“Pa sacensībām esam izbraukājuši Eiropu. Oskars šogad bija Eiropas čempionātā Vācijā. Es uzskatu, ka viņi bija čempioni, bet tiesneši uzskatīja, ka ir kaut kur kļūdījušies, un iedeva soda sekundes. Latvijas komanda ir vicečempioni.
Mēs jau rādām labus sasniegumus, esam tik augstu,”
viņš lepojas.
Oskars atzīmē, ka Vācijā bija pasaules līmenis, jo bija atbraukuši sportisti no Kanādas, Saūda Arābijas, Jaunzēlandes.
Bija četras kvalifikācijas dienas, katrā no tām sacentās vairāki simti cilvēku, lai kvalificētos finālsacensībām. Finālā individuāli sacentās ap 120 ugunsdzēsēji, kā arī 15 komandas.
“Tu redzi pasaules līmeņa sportistus, TOP eliti, un viņi nāk klāt un pasaka – jūs super bliežat, veči!” stāsta Oskars.
Jālepojas ir, jo sasniegumi ir par spīti tam, ka Jelgava Latvijā ir vienīgā vieta ar pilnvērtīgu trasi. Daudzi ugunsdzēsēji neturpina treniņus tieši tāpēc, ka nav jau kur to darīt.
“Braucot uz Jelgavu, pazūd visa diena, jo ceļš vien sešas stundas.
Treniņš ilgst divas stundas, un, braucot mājās, esi kā beigta zeķe izšauts,”
atzīstas O. Ruperts.
Abiem vīriem otrais darbs ir tāds, kur pats sev priekšnieks, tāpēc laiku ārpus dienesta var atvēlēt treniņiem.
E. Lankovskis-Ķeķis pirms diviem gadiem uzrakstīja Eiropas Savienības projektu.
“Gaidām. Septembrī mums vajadzētu būt savam tornim, lai mēs varētu trenēties. Sākumā to novietos pie Oskara Kalpaka vidusskolas sporta laukuma. Pārējais aprīkojums ir iegādāts,” viņš pastāsta.
1. un 2. oktobrī Liepājā pirmo reizi notiks Latvijas čempionāts. Kopā ar pašvaldību jātiek skaidrībā par norises vietu, jo laukums vajadzīgs diezgan plašs.
Konkurentiem sola grūtības
Šajā sportā ļoti daudz nozīmē emocionālais stāvoklis startā, uzsver Oskars, uztraukums vienmēr ir klāt.
“Brīžam nevaru pats sevi sakārtot, saku sev, ka darīšu to un to, bet aizmirstu izdarīt kaut ko citu.
Sekundītes vācas no katra pagrieziena un soļa.
Esmu priecīgs, ka esmu ticis līdzi un ka Elvijs ir pabalstījis. Nenožēloju, ka esam ar saviem vīriem un meitenēm Eiropā startējuši,” viņš atzīst.
Arī sievietes piedalās, Latvijas komandā ir ugunsdzēsēja no Rīgas.
Sievietes sacenšas savā starpā, taču svari viņām ir tādi paši kā vīriešiem. Jo ugunsdzēsēju ikdienas darbā arī nekādu atvieglojumu dzimuma dēļ nav.
“Mēs ar Oskaru ļoti līdzīgi skrienam, un vienmēr interesanti, kurš būs ātrāks,” klāsta Elvijs.
Trases atšķiras, Eiropas čempionātā tā šaurāka, un ļoti sarežģīti skriet pa šauru torni, kur visu laiku atsities.
Vienlaikus skrien divi, katrā torņa pusē kāpņu rotācija ir uz savu pusi. Tā ir izloze, kura puse iekritīs. Elvijam ērtākā ir labā puse, otra ļoti nepatīk, bet nav izvēles. Oskars saka, ka kustība uz vienu vai otru pusi izmainās un var izsist no ritma.
1,35 minūtes Elvijam, 1,36 – Oskaram ir viņu labākie rezultāti. Pasaules elites laiki!
Bet vīri iebilst – elite skrien vēl 10 sekundes ātrāk.
Par pasaulē labāko vīru Oskars saka, ka viņš noskrien un mierīgi iet, nav pat aizelsies. Elvijs teicas zinām, kāpēc, jo viņš taču mokās par 20 sekundēm mazāk.
Abi sportisti kolēģiem skaidro, ka ar vienkāršu iešanu uz svaru zāli ugunsdzēsēju sportam satrenēties nevar, to var tikai pildot trases uzdevumus. Toties pamatdarbā izcilā fiziskā sagatavotība palīdz.
“Tā pamotivējam citus džekus pasportot vairāk,”
saka Elvijs.
Abi sportisti ēdot vienkārši un to, ko sagribas. Pirms treniņa vai sacensībām olu un sendvičmaizītes ēd Elvijs. Oskars arī pirms skriešanas par kāpnēm ēdis olu, sieva uzsildījusi vakar ceptās kotletes un kartupeļus.
Neko sev šausmīgi neaizliedzot, jo jādabū maksimāla enerģija. Protams, nevajag pieēsties 15 minūtes pirms starta, tas jāizdara iepriekš.
Braucienam uz ASV atvērts pūļa finansējums vietnē 4fund.com.
E. Lankovskis-Ķeķis priecājas, ka ir pārsteidzoši labs sabiedrības atbalsts, un aicina atbalstīt Latvijas komandu, kas Amerikā gatava pierādīt, ka ir vieni no pasaules stiprākajiem ugunsdzēsējiem un gatavojas konkurentiem sagādāt grūtības distancē vienās no prestižākajām ugunsdzēsēju sacensībām.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
