Cietuma kompleksa atklāšanā piedalījās tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins, Liepājas cietuma priekšnieks Māris Dumpis, ģenerālprokurors Armīns Meisters, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes un Liepājas pašvaldības policijas pārstāvji, tiesneši, Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš un citi aicinātie viesi.

Pirms svinīgajām runām, apsveikumiem un pateicībām jaunā cietuma telpas varēja apskatīt mediji, tiesa gan – tikai tās, kurās neuzturas ieslodzītie.

Žurnālistiem bija iespēja ielūkoties arī satikšanās telpās, kur ieslodzītie var sastapties ar tuviniekiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības gadā izmantot astoņas ilglaicīgas satikšanās – no 24 līdz 48 stundām – un astoņas īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām.

Savukārt režīma zemākajā pakāpē gadā var izmantot piecas ilglaicīgas satikšanās – no 12 līdz 24 stundām – un četras īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām.

Telpas, kas paredzētas ilglaicīgām tikšanām, iekārtotas līdzīgi kā istabiņas hostelī, un tās nav izmantojamas bez maksas.

Ilgstošās satikšanās telpu iekārtu un aprīkojuma izmantošanas pakalpojums, apmeklējot ieslodzīto, maksā 80 centus stundā, vēl 1,51 eiro jāmaksā par gultas veļas komplekta izmantošanu.

Pirmos 166 ieslodzītos no vecā Liepājas cietuma Dārza ielā uz jauno cietumu pārveda šā gada februārī.

Nu jau viņi jaunajos apstākļos esot iedzīvojušies, un, ja arī par kaut ko sūdzas, tad par sadzīviskām lietām – piemēram, kādam kamerā ir par aukstu, citam par karstu, vēl kāds paudis neapmierinātību ar ūdens temperatūru, pastāsta Liepājas cietuma priekšnieka vietnieks Artūrs Freimanis.

“Tās nav objektīvas sūdzības. Ieslodzītie vienkārši meklē jeb taustās, lai pārbaudītu, kā mēs reaģēsim,”

vērtē cietuma priekšnieka vietnieks.

Speciāli cietuma mantu neviens neesot lauzis, taču šo aptuveni divu mēneši laikā sabojāti divi televizori, kas izvietoti kamerās, par ko ieslodzītie paši apņēmušies samaksāt.

Daži iekšējās kārtības noteikumu pārkāpēji jau paguvuši pabūt arī soda izolatorā.

Jaunajā cietumā ieslodzītajiem vēl nav pieejamas plašas nodarbinātības iespējas – algotu darbu pagaidām strādā ēdienu dalītāji, apkopēji, viens frizieris, bibliotekārs, veļas mazgātāji.

Tāpat ieslodzītajiem ir iespēja strādāt brīvprātīgajā darbā, uzkopjot cietuma telpas, apliecinot vēlmi strādāt un iegūstot darba prasmes.

Pagaidām aizņemts tikai viens cietuma spārns, bet šā gada laikā uz jauno Liepājas cietumu plānots pārvietot arī ieslodzītos no Jelgavas un Daugavpils cietumiem, attiecīgi arī darbinieku skaits būtiski pieaugs.

Šobrīd Liepājas cietumā strādā ap 160 darbinieku.

Nu jau jaunajā darba vidē viņi ir iejutušies, lai gan sākums nav bijis viegls.

“Šeit ir citi izmēri. Ja vecajā cietumā varējām no punkta A līdz punktam B aizskriet divās minūtēs, tad šeit tas aizņem 10–15 minūtes,” pauž A. Freimanis, atklājot, ka uzraugi, kas pavada ieslodzītos, vidēji vienā maiņā nostaigā no 20 000 līdz 25 000 soļu.