Arī šogad Jūrmalas parkā pilsētnieki, kā arī iedzīvotāji no citurienes ieradās svinēt ar vērienu – ar ugunskura iedegšanas rituālu folkloras noskaņās, enerģisku koncertu Liepājas aktieru izpildījumā, kā arī zaļumballē līdz rītausmai ar iemīļotās grupas “4 kW” piedalīšanos.

Raksturīgi šiem vasaras svētkiem daudzi svinētāji bija ieradušies īpašā noformējumā – daiļā dzimuma pārstāves ziedu vainagos, bet stiprajam dzimumam galvā vai nu ozollapu vainagi, vai arī kādam pavisam reti ieraugāmas galvas rotas, kā platmales, kas pītas no kļavu lapām.

“Tādas dziesmas, ko zina katrs, jādzied tik līdzi!”

priecīga koncerta apmeklētāja Samanta.

Atnākusi kopā ar skolas draugu kompāniju. Iepriekšējos gadus devušies pie kāda no draugiem un svētkus atzīmējuši lauku īpašumā, taču šogad izlēmuši, ka var taču atnākt dažus soļus no centra, kur dzīvo.

23. jūnija vārda dienas jubilāre Līga Gerķe klausās koncertu kopā ar mammu Ilgu Lausku.

“Ir ļoti pacilāta sajūta, ka visa Latvija svin svētkus, kas ir manā vārdadienā,”

smaidot teic Līga.

Mamma uzreiz zina teikt, ka Latvijā ir vairāk nekā deviņi tūkstoši Līgu un vairāk nekā 43 tūkstoši Jāņu. “Nepazīstu gan nevienu ļoti mazu Līgu un Jāni,” saka jubilāre.

Arī Ilga, kura strādā skolā, sen nav sastapusies ar gados pavisam jauniem šādu vārdu nēsātājiem. Agrāk gan.

Mīlīgu skatu var novērot, kur brālēns un brālis izdancina mazo māsīcu un māsu – Alberts, Lūkass un Šarlote, saposti vainagos, ļaujas dejām.

Alberta mamma Sandra pastāsta, ka viņas ģimene Jāņus Liepājā svin kopā ar viņas mammu Diānu un brāļa ģimeni. Ikdienā dzīve paiet Rīgā, bet vasarās brauc laiku pavadīt Liepājā, kur dzīvo ome.

“Te, parkā, svinam pirmo reizi. Parks un jūrmala jau īsti nav pilsēta, bet noteikti svinēt negribētos uz bruģa,” pauž Sandra.

“Man Jāņos patīk, ka var palikt nomodā līdz rītam, bet vēl nevienu reizi nav sanācis,”

atzīstas Alberts.

Milzīgu uzmanību izpelnījās jāņuguns iedegšana kopā ar pazīstamās Liepājas folkloras kopas “Ķocis” dalībnieku Kūlaiņu ģimeni.

“To, ka ugunij jābūt Līgo svētkos un Jāņos, tas skaidrs jau no bērnības un paaudžu paaudzēs, bet

to, ka tas var būt tik skaists notikums, tik nomierinošs un vienlaikus pacilājošs, ko tādu nebiju piedzīvojusi,”

sajūsmināti pauž liepājniece Maruta.

“Es ko tādu piedzīvoju pirmo reizi, arī mani abi bērni (vienam četri gadi, otrs pusotru gadu vecs). Esmu dzimusi 90. gadu beigās, Jāņu un Līgo svinēšanā man gribētos piedzīvot ko tādu, ko man vecāki ir stāstījuši: kā svinēja pirmajos Latvijas neatkarības gados un kā ir stāstījusi mana vecvecmāmiņa, kā svinēja pirms gandrīz 100 gadiem. Man šķiet, ka vispār tāda viesību un kopā sanākšanas tradīcija ir jāstiprina,” padalās sieviete.