Foto un video: Lāčplēša dārza svētkos aicina jauni mākslas darbi, mūzika un daudzveidīgas nodarbes
No saules pielietā Lāčplēša dārza šodien Karostu pieskandina mūzika, priecīgu cilvēku čalas un bērnu smiekli. ”Aiziesim tur? Un kas ir tur, ejam paskatīties?” – mazie vaicā saviem vecākiem.
liepajniekiem.lv
Lāčplēša dārza svētki ir rosīgi – savu preci piedāvā tirgotāji, vairākās teltīs aicina dažnedažādas radošās darbnīcas, parka nostūros var izmēģināt lielās spēles.
Šogad Lāčplēša dārza svētku pirmais pasākums bija ”Liepāja 2027” projekta ”CreArt 3.0” noslēgums – lietuviešu mākslinieces Patrīcijas Giļītes un franču mākslinieka Sedrika Kano Karostā radīto vides objektu atklāšana.
Mākslinieki trīs nedēļas strādāja Karostā, satikās ar vietējo kopienu, izzināja apkaimes vēsturi.
Tā P. Giļītes darbs ”Izaugsmes līnija / Aizsargsiena” tapis, iedvesmojoties no fortifikācijas būvēm, kuras pamazām drūp un pārveidojas.
S. Kano darbus aplūkot var doties ekskursijā, jo divi no tiem atrodas pie 3. krasta baterijas jeb tuvajiem fortiem, bet vēl divi meklējami tuvāk Karostas kanālam.
Māksliniekam ir tuva ekoloģijas un izdzīvošanas tēma, kā arī viņš uzklausījis Karostas bērnu stāstus par to, ko viņi saskata šajos vides objektos, un tā devis tiem vārdus.
Piemēram, ”Meža slimnīca” ir bērnu sapnis par vietu mežā, kur viņi bez atlīdzības varētu palīdzēt slimiem un nogurušiem dzīvniekiem.
”Man ļoti patīk šie mākslas darbi, lieliskas idejas,” saka liepājniece Ludmila.
Viņa pirmo reizi atbraukusi uz Lāčplēša dārza svētkiem un priecājas par Karostas pārvērtībām un iespējām cilvēkiem šeit brīvi darboties un doties visur, kurp vēlas.
”Manai paaudzei šī bija slēgtā zona, valsts valstī,”
uzver Ludmila.
Kā allaž Lāčplēša dārza svētkos savus talantus atklāj Karostas mūzikas skolas audzēkņi.
Ja nu kāds vēl nav sadūšojies tuvāk iepazīt mūzikas pasauli, tad vienā no teltīm var pamēģināt paspēlēt kādu mūzikas instrumentu.
Ja vārda māksla saista vairāk, citā teltī aicina Liepājas literāti. Bērnus aizrauj zemessardzes tehnika un pašvaldības policijas automašīnas.
Šodien var arī uzzināt vairāk par to, ko nākamgad baudīsim ”Liepāja 2027” programmā.
”Ir cilvēki, kuri tikai tagad no mums pirmo reizi dzirdēja, ka Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,”
pauž nodibinājuma brīvprātīgā.
Un uz skatuves visu dienu priecē koncerti, būs arī teātra izrādes un performance. Vakara noslēgumā uzzināsim, kas šogad izpelnījies titulu ”Karostas spēka cilvēks.”
Lāčplēša dārza svētku noslēgumā tradicionāli tika godināti cilvēki, kas nesavtīgi ieguldījuši savu laiku, darbu un idejas Karostas attīstībā un snieguši atbalstu tiem karostniekiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.
Iedzīvotāju balsojums noteicis, ka šogad titulu ”Karostas spēka cilvēks” iegūst Monta Krafte, Kristers Krafts un Baiba Dzirīte.
Balvai bija izvirzīti septiņi pretendenti, arī Karostas mūzikas skolas pedagoģe Ilze Tomsone, ”BB Wakepark” vadītāja Santa Vēvere, Liepājas Rietumkrasta vidusskolas pedagoģe Solvita Kinša un kafejnīcas un sērfošanas kluba ”Rietumkrasts” īpašnieks Vilmārs Bogdanovs.
Visvairāk balsu saņēma ”Karostas glābšanas biedrības” vadītāja M. Krafte, Karostas bērnu dienas centra ”Cerība bērniem” vadītāja B. Dzirīte un Karostas festivāla rīkotājs K. Krafts.
”Silda sirdi,” par titulu teica M. Krafte. ”Vienmēr liels prieks saņemt novērtējumu par dabu, ko esam ieguldījuši,” atzina K. Krafts.
Ja padarītais cilvēkiem bijis vajadzīgs, tas dod motivāciju turpināt. B. Dzirīte nebija klāt pasākumā, jo visdrīzāk kādam bija nepieciešams viņas atbalsts.
Neparasts akcents svētkos bija sabiedrības līdziesaistes akcija ”Visas pasaules lepnums ir tevī, kad tu profilā stāvi”. Tās idejas autors scenogrāfs R. Dzudzilo iedvesmu smēlies grupas ”Pērkons” un dzejnieka Vika dziesmas vārdos.
Ar savu profilu portretiem – simboliskām ”gaismas lāpām” cilvēki devās gājienā kopā ar Liepājas Zelta kori, dziedot populāro dziesmu ”Mēs pārtiekam viens no otra”.
”Mēs šogad atnācām tikai uz koncertu,” stāstīja karostnieki Regīna un Edmunds. Stīgu ansambļa ”Sunset Strings” un akordeonista Artūra Novika tango mūzikas programma ļoti iepriecināja. ”Šis gājiens arī ļoti interesants,” teica Regīna, un Edmunds piebilda, kas tas bijis pārsteigums.
”Viss pasākums ļoti izdevies, rīkotājiem paldies,” pauda Regīna. Abi seniori atzīmēja, ka uz tik kvalitatīvu koncertu atnāca maz cilvēku, jo tas taču pats galvenais svētkos un citus gadus nevarēja dabūt vietas, kur apsēsties.
”Mēs gājām uz darbnīcām, zīmējām uz plēves, taisījām zivis un kaķu gleznu,” svētku aktivitātes aprakstīja mazā Marta.
Vēl viņa izmēģināja mūzikas instrumentu spēli, un vislabāk patika flauta. Meitenes māmiņa Agnese atklāja, ka uz Lāčplēša dārz svētkiem atbraukušas pirmoreiz, lai gan daudz par tiem dzirdēts, jo allaž iekrituši citi plāni.
”Ir interesanti, jo katrs sev šeit var atrast piemērotāko. Ir gan koncerts, gan izglītojošas un radošas nodarbības. Vieta ir fantastiska – var vienkārši pasēdēt un paklausīties mūziku, paskatīties izrādes,” viņa teica.
Daces un Gunta ģimene dzīvo tepat blakus parkam un nāk uz svētkiem katru gadu. Šogad bērniem pietrūcis putu ballītes, taču visi tāpat esot priecīgi – apkrāsotām sejām, zīmē, spēlējas.
Guntis atzīmēja, ka
šeit ir iespēja piedzīvot svētkus, nebraucot uz pilsētas centru.
”Tie Karostā ir vienīgie svētki, un mēs tos izbaudām no sākuma līdz galam. Karostas festivāls ir redānā, turp gūti tikt, jo mums nav mašīnas,” teica Dace.
”Lāčplēša dārzā ir brīvība, te viss notiek dabā. Mums ir pieci bērni, uz pilsētu braucam reti. Kur centrā var bērnus palaist? Nekur. Mēs te arī ikdienā nākam uz bērnu laukumu un basketbolu spēlēt.”
Lāčplēša dārza svētkus jau septīto gadu rīko biedrība ”Baringtons K2”. ”Karostnieki ir pieņēmuši šos par saviem svētkiem. Tikko izliek afišas, tā viņi stāv un lasa,” teica Kristīna Lieģeniece.
”Karostnieki ir pierādījuši, ka viņiem tas ir vajadzīgs.”
Ik gadu jāpiedāvā kaut kas jauns, bet tas neesot grūtākais, uzsvēra Baiba Vigule. ”Katru gadu izdomājam svētkiem nosaukumu, šogad tas ir ”Miers Karostā”.
Līdz ar to šajā tēmā sakārtojam programmu un veidojam kopīgu stāstu parkā, idejas pienāk klāt pašas,” viņa teica. Biedrības pārstāves pauda, ka visgrūtākā ir finansiālā puse, un tas ļoti nogurdina. No garā atbalstītāju saraksta puse ir ”Liepāja 2027” sponsori, jo šajā un nākamajā gadā svētkus rīko kopā ar nodibinājumu, bet šie sponsori nesniedz tiešu atbalstu Lāčplēša dārza svētkiem.
”Mūsu atbalstītāju saraksts ir īsāks nekā citus gadus, bet mēs izveidojām pilnu programmu un pat garāku, pateicoties ”Liepāja 2027” atbalstam. Par 99 procentiem zinām, ka 2028. gadā nesavāksim tādu programmu, tāpēc nākotne ir uz jautājuma zīmes,” teica K. Lieģeniece.
No Karostā strādājošajiem uzņēmumiem kopienas svētkos ieinteresēts tieši viens – ”RT Metāls”, kas vienmēr sniedzis atbalstu. Tomēr apmeklētāju atsauksmes ir ļoti labas, un tas rīkotājiem sagādā prieku.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
