Kurzemes apgabaltiesā notika Latvijas un Lietuvas darba sesija par tiesu darba nepārtrauktības plānošanu krīzes situācijās.

Vizītes laikā Lietuvas delegācija iepazinās ar Latvijas izstrādātajiem risinājumiem un labo praksi, savukārt abu valstu eksperti pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas tiesu sistēmas noturības stiprināšanā.

Pēcpusdienā delegācija devās uz Liepājas cietumu, kur nepilnu trīs stundu garumā cietuma priekšnieka Māra Dumpja un viņa vietnieka Artūra Freimaņa pavadībā izstaigāja jaunās ieslodzījuma vietas telpas.

Viesi ielūkojās vēl neapdzīvotajās kamerās, satikšanās telpās, virtuvē, kur tiek gatavots ēdiens ieslodzītajiem, mācību klasēs, sporta zālē, kur tobrīd ieslodzītie spēlēja volejbolu, un citviet.

Šobrīd Liepājas cietumā izmitināti vairāk nekā 400 ieslodzīto – uz Liepāju pārvesti arī līdzšinējie Jelgavas cietuma ieslodzītie.

Šā gada beigās plānots slēgt arī Daugavpils cietumu, un tajā esošos ieslodzītos pārvietos uz Liepāju.

Lietuva ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kurā pēc neatkarības atjaunošanas nav uzbūvēts jauns cietums.

Liepājas cietumā kaimiņvalsts Tieslietu ministrijas pārstāvji interesējās par ieslodzīto resocializācijas programmām, darba un izglītības iespējām, drošību, pārrunāja ieslodzīto hierarhiju Latvijā un Lietuvā, kā arī iztaujāja cietuma vadību par praktiskiem jautājumiem, piemēram, kā ieslodzītie tik nelielās kamerās glabā apģērbu.

R. Tamašuniene pauda, ka Lietuvas pārstāvjiem šī bijusi vērtīga pieredzes apmaiņas vizīte, un izteica cerību arī turpmāk uzturēt ciešu sadarbību ar Latvijas kolēģiem, piedaloties kopīgos projektos.

Jauno cietumu pirmo reizi apmeklēja arī pašreizējais Latvijas tieslietu ministrs.

E. Smiltēns klāstīja, ka, salīdzinot Baltijas valstu ieslodzījuma vietu pārvaldes, visticamāk,

“igauņiem sokas visinteresantāk, jo viņi jaunās cietuma kameras pat izīrē skandināviem”.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgajiem ieslodzītajiem. “Gadījums, kad 17 gadus vecs jaunietis Olaines cietuma slimnīcā izdarīja pašnāvību, un citi notikumi norāda uz to, ka mums nepieciešams uzlabot darbu ar nepilngadīgajiem.”

Tāpat ministrs atzīmēja, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un hibrīdapdraudējumi uz Eiropas Savienības ārējās robežas ir likuši pievērst īpašu uzmanību valsts institūciju gatavībai nodrošināt darbu iespējamās krīzes situācijās.

“Latvija ir izstrādājusi visaptverošu tiesu darba nepārtrauktības sistēmu.

Lietuvas kolēģu interese par mūsu pieredzi apliecina, ka Baltijas valstīm ir svarīgi mācīties citai no citas, lai kopīgi stiprinātu noturību,” uzsver tieslietu ministrs.

Drīzumā Tallinā esot gaidāma Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministru tikšanās, kurā plānots apspriest dažādus ar drošību saistītus un citus jautājumus, tostarp iespējas ierobežot sociālo mediju lietošanu jauniešiem.

Tāpat Baltijas valstu tieslietu ministri vienojušies kopīgi doties uz Ukrainu, lai ar šīs valsts tieslietu ministru pārrunātu dažādus sadarbības plānus.