Tie, kas bija sapulcējušies starta vietā – Jāņa Čakstes laukumā –, vēl neliecināja par visu dalībnieku skaitu. Gājienam virzoties uz priekšu, tas ar katru soli kļuva arvien kuplāks.

Lāčplēša dienas lāpu gājienu ievadīja grupas “Raxtu Raxti” koncerts, viņu uzstāšanās ilga nepilnu stundu.

Lai arī muzikālais priekšnesums veidoja svinīgu un patriotisku noskaņu, lielākā daļa apmeklētāju tomēr gaidīja brīdi, kad iedegt lāpu un stāties gājienam.

Starp tā dalībniekiem bija sastopami gan pirmo reizi atnākušie, gan tie, kuri šo notikumu Liepājā apmeklē jau daudzus gadus.

Imants, Modra un viņu septiņus gadus vecā meita Marika bija vieni no tiem, kuri lāpu gājienu uzskata par neatņemamu Lāčplēša dienas sastāvdaļu.

“Tā ir tradīcija – nākam katru gadu,” stāstīja Imants.

“Mēģinām arī audzināt jauno paaudzi ar izpratni, ka ir jānāk un jāatceras mūsu senči, kas ir karojuši par Latvijas brīvību.”

To, cik sen jau viņi piedalās, grūti esot pateikt, bet viņiem šķiet, ka jau no pašiem pirmsākumiem. Viens no galvenajiem iemesliem – sajūta, ko gājiens sniedz. “Kopības sajūta mums ļoti patīk. Vienmēr to izjūtam,” atzīmēja Modra.

Ģimenei katram ir sava lāpa, jo, kā smaidot piebilda Imants: “Katrs grib nest, lai nav jāstrīdas.”

Šogad lāpas sagādāt izdevies bez grūtībām, tomēr agrāk mēdzis būt citādi – “ir nācies skraidīt no veikala uz veikalu, lai atrastu”.

Divpadsmit gadus vecais Roberts lāpu gājienā piedalījās otro gadu, kopā ar viņu – mamma Ilona. “Man patīk pati pastaiga un būšana ārā, pie dabas,” viņš sacīja.

“Jā, ir grūti noiet visu maršrutu, bet tik un tā dodos. Patīk kopābūšana.”

Zēna mamma Ilona vērtēja, ka piedalīties gājienā motivē arī tas, ka šis ir viens no veidiem, kā jaunajai paaudzei ieaudzināt patriotismu.

“Mēs nākam katru gadu – tā mums ir ģimenes un nu jau arī draugu tradīcija,” atzina Una, kura lāpu gājienā devās kopā ar meitām Beāti un Matildi.

“Piedalāmies nu jau sesto gadu – vecākajai meitiņai ir seši gadi, un viņa šo tradīciju zina visu savu mūžu.”

Kāpēc ir svarīgi piedalīties? “Droši vien vienotības sajūtas dēļ,” sprieda divu bērnu māmiņa.

“Gan pašiem pieaugušajiem, gan arī bērnam rādīt, ka mēs kopā esam daudz un vienoti.”

Mazākā māsiņa, kas ir vien trīs gadus veca, gājiena laikā sēdēs ratiņos, bet vecākajai būs jāmēro visa distance pašai. “Nav variantu,” pasmaidīja mamma.

“Mēs iesim līdz galam un atpakaļ. Parasti kolonnā pameklējam kādu brīvāku vietiņu, jo ar ratiņiem un mazajiem gājējiem tik ātri neiet.”

Sešgadniecei Beātei līdzi bija īpaša lāpa, darināta no papīra.

Meitenītes mamma pastāstīja, ka bērnudārzā “Liepiņa” visi jau no paša rīta bija devušies īpašā – savā organizētā – lāpu gājienā uz Jāņa Čakstes laukumu.

Drošā lāpa vakarā gan tika dota nest mazajai māsiņai – lai gājiens drošāks. “Man patīk nest lāpas katru gadu!” atzinās Beāte.

Arī Monta uz lāpu gājienu bija atvedusi abas atvasītes – sešus gadus veco Paulu un divgadnieku Klāvu.

“Būt stiprai, vienotai, lai šeit ir droši un laimīgas ģimenes,”

viņi vēlēja.

Gājienā piedalījās Liepājas militārā garnizona vienības, nacionālpatriotiskās organizācijas, bruņoto spēku veterāni, izglītības iestādes, ugunsdzēsēji un citi.

Gājiens noslēdzās Ziemeļu kapos, un pie brīvības cīnītāju pieminekļa sekoja piemiņas brīdis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.