Latvijas Lietuviešu kopienas priekšsēdētājs Rolands Žalnierjus pastāstīja, ka šādi svētki tiek rīkoti jau vairākus gadus. Līdz šim tie notika Rīgā, bet pirmo reizi par norises vietu izraudzīta Liepāja.

”Liepāja ir ļoti skaista pilsēta, te dzīvo daudz lietuviešu.

Turklāt nākamgad pilsēta būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,” izvēli skaidroja R. Žalnierjus. Viņš uzsvēra arī Liepājas vēsturisko saikni ar lietuviešiem – pilsētā viņi dzīvojuši, mācījušies un strādājuši jau izsenis.

Arī šodien ar kaimiņiem mijiedarbojamies. Lietuviešu valodu pilsētā dzirdam diendienā – veikalos, ielās, kafejnīcās, saulainās dienās pie jūras un tādos vērienīgos pasākumos kā ”Līvas ciema svētki” vai ”Summer Sound”.

Lietuviešu mākslinieki viesojās nule aizvadītajā festivālā ”Teātris tuvplānā”, savukārt jaunie hokejisti kopā ar vecākiem un atbalstītājiem nedēļas nogalē bija sastopami ledushallē, kur norisinājās ”Liepājas kauss”.

Ciešas ir arī uzņēmējdarbības saites, ko apliecina tepat līdzās koncertdārzam notiekošais – lietuviešu investori atjauno vēsturisko Vannu māju.

Aizvadītajās Lietuviešu dienās piedalījās ap 350 dalībnieku un 18 kolektīvu

– dejotāji, dziedātāji, folkloras kopas, kapelas un solisti.

Viesi pārstāvēja Pakroju, Telšus, Jonišķus un citas Lietuvas vietas. Liepājas lietuviešu kultūras biedrības ”Rūta” priekšsēdētāja Ineta Timma vērtēja, ka svētkiem ir arī saliedējoša nozīme.

”Es domāju, ka tādā veidā tiek stiprināts patriotisms. Cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Lietuvas, tiek atgādināta saikne ar savu valsti un kultūru,” viņa sacīja. Liepājas biedrībā ”Rūta” pašlaik ir 17 biedru, un uz ”Pūt, vējiņi!” skatuves kāpa arī savējie – vokālais ansamblis ”Senoliai”.

Paralēli priekšnesumiem koncertdārza teritorijā darbojās arī tirdziņš.

Tas bija salīdzinoši neliels – nobaudīt, piemēram, cepelīnus vai iegādāties šakoti nevarēja.

Kā novēroja portāls, tirgotāji piedāvāja dažādas garšvielas un tējas, keramikas un koka izstrādājumus, kā arī citus amatnieku darinājumus. Šis tas bija atrodams arī vēderpriekiem – dažādu veidu sieri, halva, saldējums.

R. Žalnierjus skaidroja, ka Rīgā, Vērmanes dārzā, citus gadus bijuši 70 –80 tirgotāji. Tā kā šoreiz vieta bija ierobežota, attiecīgi mazāks bija arī tirdziņš.

Organizatori jau raugās uz nākamo gadu.

R. Žalnierjus sacīja, ka šā gada pasākumu var uztvert kā sava veida izmēģinājumu pirms, iespējams, plašākām Lietuviešu kultūras dienām Liepājā nākotnē. Latvijas Lietuviešu kopienas mērķis ir ne tikai pulcēt Latvijā dzīvojošos lietuviešus, bet arī stiprināt abu kaimiņvalstu saikni.

”Gribam, lai lietuvieši mācās latviešu valodu un latvieši – lietuviešu valodu. Sadarbību veidojam ar koncertiem, projektiem un organizācijām,” viņš norādīja.

Bezmaksas ieeja ļāva koncertdārzā iegriezties arī nejaušiem garāmgājējiem – apsēsties, paklausīties pāris dziesmu vai palikt uz vairākām stundām.

Un nebija svarīgi, ja lietuviešu valoda nav saprotama – mūzika un deja savu vēstījumu nodeva arī bez tulkojuma. Senioru pāris Elga un Ojārs par svētkiem bija izlasījuši internetā. ”Intereses pēc atnācām paskatīties.

Paklausījāmies priekšnesumus – skaisti. Tirgus varēja būt plašāks,” viņi sacīja.

Savukārt Ita un Helmuts no Gulbenes Lietuviešu dienās nonāca nejauši. Uz Liepāju abi bija atbraukuši teātra festivāla dēļ, bet par Lietuviešu dienām uzzinājuši iepriekšējā vakarā.

”Tā kā līdz nākamajai izrādei mums ir pāris stundu, atnācām šurp,” stāstīja Ita. Tirdziņā abi bija iegādājušies garšvielas, tēju un no oša darinātu lāpstiņu, bet vēl gaidīja dejotāju uzstāšanos.

”Apiesim kādu riņķi un nāksim atpakaļ,” viņi sacīja, pie ieejas koncertdārzā uzrunāti sarunai.

Lietuviešu dienas, kā plānots, turpinājās arī sestdien, kad Liepājā valdīja visai vējaini laikapstākļi. Svētku norisi vējš būtiski neesot traucējis, vien tirgotāji savu darbošanos beiguši nedaudz agrāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.