Par drošību uz ūdens viņus izglītoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājas 1. daļa kopā ar Liepājas pašvaldības policiju un pludmales glābējiem.

“Kurš no jums prot peldēt?” mazajiem vaicāja 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko. Pacēlās daudzas rociņas, tāpat arī pieteicās vēl vairāk to, kuri domā, ka prot peldēt.

Ugunsdzēsējs par to bija priecīgs, jo pēc statistikas Latvijā tikai katram trešajam cilvēkam ir patiešām labas peldētprasmes, kas ir ļoti maz, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

“Droši vien dzirdējāt, ka kolēģi Valsts policijā bija izsludinājuši meklēšanā vasaru. Nu vasara pamazām sāk atrasties, tāpēc jūlija sākumā esam izsludinājuši nodarbību par drošību uz ūdens,” viņš teica.

“Spīd saulīte, kļūst siltāks, mēs dodamies atpūsties pie ūdeņiem, tāpēc drošības jautājumi kļūst superaktuāli.”

Latvija Eiropā ir pirmajā vietā noslīkušo skaita ziņā, katru gadu peldsezonā noslīkst aptuveni 50 cilvēki. Šajā vasarā Kurzemē no ūdenstilpēm izcelti jau seši bojāgājušie, diemžēl viens no tiem ir bērns.

“Jūs esat mūsu vislabākā mērķauditorija. Ar cerību, ka mazākie pēc tam paskolos savus vecākus un draugus,” uzsvēra J. Pošeiko.

Jūrā! Baseinā! Mazie minēja vairākas vietas, kur peldēšanās ir visdrošākā. Vislabākā izvēle ir oficiālas peldvietas, kas ir labiekārtotas un kur dežurē glābēji, un mums Liepājā pie jūras tādas ir.

Ja šādas iespējas nav, pirms peldēšanās jāpārbauda krasts un grunts, vai tur nav kas bīstams. Labi, ja šai vietā atpūšas citi cilvēki, jo būs, kas pasauc palīdzību, ja nu kaut kas atgadās, stāstīja J. Pošeiko.

Bērndārznieki ir apguvuši, ka nedrīkst iet peldēties vieni paši – tikai kopā ar pieaugušajiem. Tas, ka atrodamies savās mājās, nenozīmē, ka esam drošībā, atgādināja glābējs, jo diemžēl bērni noslīkst arī piemājas dīķos, tāpēc pieaugušajiem kopā ar mazajiem pie ūdens nav atpūta, bet gan darbs.

“Ja bērns iet ūdenī, ejam viņam līdzi un esam blakus,”

viņš uzsvēra.

Visdrošāk, ja lielie ūdenī atrodas starp bērnu un dziļumu.

Piepūšami riņķi, uzroči, bumbas un vestītes ir tikai rotaļlietas, ar ko paspēlēties ūdenī. Pagājušajā vasarā Liepājā vairākas reizes cilvēki uz šādiem peldlīdzekļiem tika iepūsti tālu jūrā un paši netika atpakaļ.

Drošību uz ūdens garantē tikai un vienīgi bērna augumam atbilstoša peldveste, kurai obligāti jābūt mugurā, arī vizinoties ar laivu, SUP dēli un tamlīdzīgi. Un tas attiecas arī uz pieaugušajiem.

Pat ugunsdzēsēji, demonstrējot, kā glābj slīkstošos ar glābšanas dēli vai laivu, valkā vestes, lai gan viņi lieliski prot peldēt.

Mazajiem visvairāk patika ugunsdzēsēju glābēju aprīkojums – gan hidrotērpi, gan dažādi rīki, puikas negribēja pat vilkt nost speciālos cimdus.

Bērni arī bija pirmie, kas apskatīja glābēju jaunās laivas, kas nonākušas 1. daļas rīcībā.

“Tās ir lielākas un ar lielāku motora tilpumu. Mēs bijām palikuši tikai ar vienu laivu no bleķa, kas laba specifisku uzdevumu veikšanai. Taču,

ja mums vajag laivu ar rokām pārnest vai ūdenī jāveic mazāks attālums, ērtāk to ir darīt ar gumijas laivām,”

izstāstīja J. Pošeiko.

Liepājas pludmales Glābšanas dienesta instruktors Ritvars Šenvalds aicināja bērnus ciemos arī uz glābšanas staciju, lai iepazītu glābēju darbu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.