Vēsturiskais dokuments turpmāk glabāsies Liepājas muzeja krājumā.

Tas sniedz detalizētu un matemātiski precīzu ieskatu sākotnējo Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeļu tapšanā, atklājot gan instrumenta uzbūvi un izmantotos materiālus, gan finansiālos nosacījumus un darba organizāciju 18. gadsimta vidū, atzīmē muzejs.

Līgums sastāv no 15 punktiem, kuros aprakstīta plānotā instrumenta uzbūve, reģistri, materiālu proporcijas, meistara atlīdzība, kā arī abu pušu pienākumi un iespējamie riski.

Dokuments liecina, ka tika pasūtītas jaunas 33 balsu ērģeles, atsevišķi paredzot arī astoņus papildu reģistrus.

Līgumā īpaši precīzi noteikts ērģeļu stabuļu metāla sastāvs.

Galvenajām stabulēm bija jāizmanto sakausējums, ko veidoja deviņas desmitdaļas alvas un viena desmitdaļa svina, tādējādi nodrošinot gan instrumenta skanējumu, gan stabuļu vizuālo spožumu.

Par darbu meistaram bija nolīgta 4200 guldeņu atlīdzība, kuru bija paredzēts izmaksāt piecos maksājumos – no līguma noslēgšanas 1744. gadā līdz pat darbu pabeigšanai.

Lielāko daļu stabuļu Johans Heinrihs Joahims izgatavoja savā darbnīcā Jelgavā, savukārt Liepājas pilsēta uzņēmās segt to transportēšanas izdevumus, kā arī nodrošināt meistaram un viņa palīgiem bezmaksas dzīvesvietu un apkuri laikā, kad darbi norisinājās Liepājā.

Dokuments atklāj arī mūsdienās neierastu, taču apjomīgā un ilgstošā pasūtījuma izpildei būtisku nosacījumu: meistara nāves gadījumā atbildība par līguma izpildi pārietu viņa atraitnei, kurai būtu jāatrod cits spējīgs meistars darba pabeigšanai, izcēla Gūtmane.

Ērģeļu būve tika pabeigta 1758. gadā, 14 gadus pēc līguma noslēgšanas, un instrumentam bija 36 reģistri.

Vēlāk Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeles pārbūvēja un paplašināja meistars Heinrihs Andreass Konciuss, ērģeļu prospekta centrālajā daļā saglabājot Johana Heinriha Joahima būvēto fasādi.

Pēdējo vērienīgo paplašināšanu 1885. gadā veica Barnims Grīnebergs.

Pēc pārbūves Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeles kļuva par tā laika lielākajām ērģelēm pasaulē.

Gūtmane uzsver, ka 1744. gada līgums ir nozīmīga Liepājas muzikālā, amatniecības un pilsētas pārvaldes mantojuma liecība.

Tā nonākšana Liepājas muzeja krājumā ļauj saglabāt unikālu pirmavotu, kas dokumentē viena no Liepājas ievērojamākajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem tapšanas pirmsākumus.