liepajniekiem.lv
“Kā – vai tad koncerta nebūs?”, pieturēdami divriteņus, nosmēja daži no aptuveni pustūkstoš cilvēkiem, kas sekoja pašvaldības vadītājam velobraucienā pa Jaunliepāju.
Saulainā puse ar skatu
Velobrauciena rīkotāji nebija gaidījuši, ka tik daudz cilvēku vēlēsies apskatīt nepieejamo teritoriju pie Tirdzniecības kanāla un iepazīt slēgto bijušo “Liepājas metalurgu”.
Dalībnieku vecuma amplitūda bija no sirmām galvām līdz mazuļiem bērnu sēdeklīšos.
Par milzīgu bardaku pasākumu nosauca gan vairāki braucēji, kuri uztraucās par drošību, gan arī vērotāji, īpaši tie, kas gaidīja automašīnās.
Ātri tika noorganizētas pašvaldības policijas ekipāžas, lai pieturētu autosatiksmi vismaz lielākajos krustojumos.
Nepilnus 10 kilometrus garajā maršrutā no LOC Olimpiskā centra velosipēdisti devās pa atjaunoto Rīgas ielu, uzslavējot ērtās gājēju pārejas, tad apskatīja Jaunās ostmalas teritoriju, kuru tuvākajā nākotnē iecerēts atvērt sabiedrībai.
“Es ceru, ka ar laiku jūs visi varēsiet te nākt un visur,”
teica Liepājas arhitekts Uģis Kaugurs.
“Vecākie no jums atceras, ka otru pusi mēs sataisījām pirms divdesmit gadiem. Tas nenotiek ātri, bet pamazām. Galvenais ir dabūt vaļā, jo jūs visi jūtat, cik te ir forši – labākais skats, saulainā puse. Te ir tā vieta, kur varēsim sēdēt, dzert kafiju un ēst siermaizes.”
Šovasar notiks teritorijas lokālplānojuma publiskā apspriešana, tāpēc U. Kaugurs aicināja iedzīvotājus teikt visu, ko gribētu un negribētu redzēt šajā kanāla pusē.
Garā kolonna aizbrauca pa Aldaru ielas veloceļu, 1905. gada ielu, vēlreiz paviesojās Rīgas ielā, Dzelzceļnieku ielā pamērojās spēkiem, kurš ātrāks – ritenis vai tramvajs, tad pa Brīvības ielu aizminās līdz ikdienā slēgtajam Metalurgam.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis uzrunāja riteņbraucējus no palešu torņa, tomēr vairumam neizdevās dzirdēt, kā iecerēts nākotnē 100 hektāru plašajā teritorijā attīstīt modernu un “zaļu” industriālo parku.
Viņš nomierināja satrauktos, ka trīs skursteņus, kas jau kļuvuši par par neatņemamu pilsētas atpazīstamības simbolu, noteikti negraušot nost.
Aptuveni divdesmit gadu – tik ilgu laiku vajadzēšot, līdz Metalurgs būs pārtapis sabiedrībai atvērtā industriālā parkā, viņš pauda.
Vajag ekskursijas
Braucienā piedalījās daudzi bijušie rūpnīcas darbinieki, kuri līdzbraucējiem stāstīja, kas kur agrāk atradies un noticis.
“Tāda sajūta, kā kādreiz, kad maiņa beidzās un šitik daudz cilvēku nāca ārā,”
padalījās kādreizējais metalurgs Imants Finks.
“Gribējām pavadīt laiku laukā, ar ģimeni,” par dalību velobraucienā teica Ilze ar dēlu Normundu. “Forši, patīkami, jauks laiks, daudz cilvēku.”
Metalurgā viņa bijusi vairākkārt, bet maziņa, kad nāca pie mammas un tēta, kuri šeit strādāja. “Man patīk doma, lai šeit būtu sabiedrībai brīvi piekļūstama teritorija, jo vietas šeit ir daudz, ir kur augt,” pauda liepājniece.
Braucienā piedalījās daudzi liepājnieki no biedrības “VeloRonis”, aicinot arī citus šos kilometrus pieskaitīt vasaras veloizaicinājumam.
“Bija superīga kopības sajūta. Tik forši pārdomāts maršruts un apskates vietas,”
atzina Liene.
“Jauki bija redzēt, kā viens otram palīdz, ja kas atgadījies. Vienai sievietei bija ķibele ar velosipēdu, ko kāds vīrietis palīdzēja atrisināt.”
Dainai mistiska sajūta bijusi atrasties Metalurga teritorijā un arī kanāla malā.
“Izbraucot pa Rīgas ielu, tā ir patīkama un ērta, kā arī pilsētas centrs ir skaisti atjaunots. Man kā velobraucējai ikdienā ir svarīgi un liels prieks par sakārtotiem veloceliņiem jau daudzās ielās,” viņa teica.
“Vajadzētu paņemt parka vagoniņu un izvest cilvēkus ekskursijās, pastāstīt, kas šeit bija. Kāpēc ir tik liela interese – visi grib redzēt, zināt un vēl pēdējo reizi šeit pabūt, kamēr nav nograuts,” rosināja Ingus, kurš būtu ar mieru par ekskursiju maksāt 10 – 15 eiro.
Citādi šajā braucienā nevarēja uzzināt neko, “dūrām cauri un viss”,
kā teica viņa līdzbraucējs Ēriks.
Par ekskursijām var padomāt, taču tas nebūs vienkārši, jo teritorija ir bīstama, norādīja. U. Hmieļevskis.
“Šajā tūrē neizdevās kolektīvas diskusijas par nākotni, vairāk bija individuālu sarunu iespējas,” velobraucienu rezumēja G. Ansiņš, kurš esot pozitīvi šokēts par lielo atsaucību.
Liepājniekiem interesē, kā attīstās pilsēta, un tā esot laba ziņa. “Karostas industriālā parka projekts, kas bija trīsreiz mazāks, prasīja 15 gadus. Metalurga teritorija no vides viedokļa ir daudzreiz grūtāka,” viņš teica.
Braucēji nevarēja redzēt mazuta dīķus un dažādus urbumus, kas prasīs lielus līdzekļus no pilsētas budžeta un Eiropas Savienības fondiem, lai šeit visu attīrītu un padarītu civilizētu.
“Pirmo finansējumu jau esam piesaistījuši. Sāksim soli pa solim no Brīvības ielas līdz ezeram,” norādīja domes priekšsēdētājs.
Ieplānota Meldru ielas pārbūve par ES līdzekļiem ar pašvaldības līdzfinansējumu,
arī LSEZ ieguvusi pirmo finansējumu industriālo teritoriju attīstīšanai.
Arī Jaunliepājas krastmalai esot gana izaicinājumu, jo tur ir vairāki privātīpašumi.
“Nograujot vismaz sarkano ķieģeļu sienu un iedodot iedzīvotājiem iespēju piekļūt jau vien būtu uzvara,” teica G. Ansiņš.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
