Daudzas ģimenes iepazīst vienīgo zīdītāju, kurš prot lidot.

Satikt sikspārni saulainā dienā īsti nevar, jo viņi barojas naktīs, taču var uzzināt daudz jauna par dzīvniekiem, kuri mīt mums tepat kaimiņos.

Piecas sikspārņu sugas no Latvijā sastopamajām 17 par savu mājvietu izvēlējušās senās nocietinājumu būves, kuru biezajās sienās valda diezgan stabila gaisa temperatūra.

Tāpēc Karostas glābšanas biedrība piedāvā iepazīt noslēpumainos nakts lidoņus pasākumā “Sikspārņu stāsts redānā”.

Kā sikspārnis aizsargājas? Kā mazie sikspārņi iemācās lidot? Uz šiem un citiem jautājumiem izsmeļoši atbild bioloģijas doktors Jurģis Šuba.

Sikspārņi ir aizsargājami dzīvnieki un arī noderīgi, jo tie ēd kukaiņus, tā regulējot to skaitu.

Sikspārņi no cilvēkiem īpaši nevairās, tiem patīk apdzīvot arī daudzdzīvokļu namu rajonus, un J. Šuba tos redz un dzird arī Ezerkrastā.

Tomēr ziemošanas laikā sikspārni traucēt nevajag, jo lukturu vai zibspuldžu gaismas izbiedēts, tas pārtrauks miegu, taču aukstajā gadalaikā dzīvnieciņam ir jāguļ, jo barību tas neatradīs.

Šoruden ilgi turas silts laiks, tāpēc sikspārņi tā pa īstam nav devušies ziemas guļā, pastāsta J. Šuba.

Vairāki pasākuma apmeklētāji ir satikuši sikspārņus – tie dzīvo lauku māju pagrabos un bēniņos, kāds pat lidojumā nejauši iepinies matos, bet viss beidzies labi gan sikspārnim, gan galvai.

Ja nav ne jausmas, kā dabūs no mājas ārā iemaldījušos sikspārni, ja aros savainotu vai mirušu dzīvnieciņu, vēlams sazināties ar Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrību, iesaka J. Šuba.

Redānā piedāvātās nodarbes visas saistītas ar sikspārņiem.

Radošajās darbnīcās katrs var pagatavot sev tādu pašu sikspārni, kādi redzami uz tilta, sašķirot, ko ēd un ko neēd sikspārņi un pat pamēģināt to nosūtīt lidojumā uz tālām zemēm, jo to sikspārņi prot – daudzas sugas migrē līdzīgi kā putni.

Savu versiju par sikspārņa ikdienu vairākās izrādēs rāda Liepājas ceļojošais cirks “Beztemata”.

Performance “Viena diena sikspārņa dzīvē” atklāj mūsdienu cilvēka – vientuļnieka esības grūtības, mēģinot saprast, ko nozīmē dzīvot apgrieztā ritmā.

Kā būtu, ja sikspārnis sarunātos pa mobilo tālruni, gatavotu ēdienu uz plītiņas un saņemtu paciņas no ārzemju radiem? Šos asprātīgos sižetus var vērot Neatkarības cīņu muzeja telpās.

“Es šāvu ar kaķeni pa caurumiem, paņemot sikspārni. Pie caurumiem bija uzrakstītas valstis, un man bija kādā jātrāpa. Man izdevās,”

piedzīvoto pastāsta Roberts, kurš pats Pāvilostā redzējis dzīvu sikspārni.

“Sikspārnis gulēja. Acis bija ciet,” izrādes iespaidos dalās viņa mazā māsiņa Kate.

Pieaugušie vēlas dzirdēt pētnieka stāstījumu. “Mēs maz ko zinām par sikspārņiem, vien to, ka ēd kukainīšus,” saka Anita.

“Mums Grobiņā mājās vakarā bija ielidojis,” atklāj Krista. “Tuvumā neredzējām, no attāluma.”

Pasākuma kulminācija – Vara Klausītāja zīmējumu teātris, kurā izrādi kopā ar māksliniekiem veido paši skatītāji.