Pirms trim gadiem jaunā pludmales izeja saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvu, bet pārmaiņas notikušas uz slikto pusi.

Liepājas Komunālajā pārvaldē skaidro, ka kāpu ekosistēma atšķiras no parka zaļā mauriņa.

Vai izeja uz pludmali Roņu ielas galā kopš uzbūvēšanas kaut reizi ir tīrīta no smilšu sanesumiem un kāpēc vispār bija jāveido apstādījumi, vaicā portāla lasītāji.

“Ir tīrīts un kopts visu vasaru,”

uzsver Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Vēji no jūras regulāri aizputina laipas, kas iet pāri kāpām, un to tīrīšana visur, ne tikai Roņu ielā, ir liela un nozīmīga pludmales zonas uzturēšanas daļa.

“Pat rudens un ziemas sezonā tīrām un tīrīsim, taču, protams, ne katru rītu kā vasarā,” viņš apgalvo.

Bet sanestajās smiltīs uz celiņa un dobēs aug ne tikai stādītie augi.

“Tieši gara zāle jeb kāpu augi malās ierobežo smilšu plūsmas uz celiņiem.

Tiem jābūt pēc iespējas vairāk un dažādu sugu. Un tās nav nezāles, kas jāravē vairākas reizes sezonā. Kāpu ekosistēmas sastāv no bagāta sugu saraksta,” pauž A. Štāls.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.