Lai arī šoreiz gadatirgus nebija tik plašs kā iepriekšējās reizes, tirgotāji bija ieradušies pozitīvā noskaņojumā.

Kā novēroja portāls, tirgus apmeklētāju, pircēju vidū rīta pusē vairums bija seniori.

Irmas kundze dzīvojot ezermalā un, kā ierasts, sestdienā nākusi iepirkties. Neesot zinājusi, ka būs “tāds jampadracis”.

Arī liepājnieks Vilis Krūms bija patīkami pārsteigts, ka

“šodien nav viss tirgus parastais, bet spēlē mūziku un daudz dažādu pārdevēju”.

Gadatirgus apmeklētājus ar jautrām, līdzi dziedamām dziesmām izklaidēja tautas mūzikas ansamblis “Neparasts gadījums” no Durbes, kurā apvienojušies septiņi dziedāt un muzicēt griboši ļaudis.

Ansambli vada Ingus Novicāns. Kā pastāstīja dalībniece Daira Veilande, uzaicināti jau otro reizi, par ko liels prieks.

“Laikam jau tirgus apmeklētājiem mūsu izpildījums patīk!

Dziedam kā tautas dziesmas, tā šlāgerus un populāras dziesmas. Visu, kam var dziedāt līdzi, jo visiem vārdi labi zināmi!”

D. Veilande atklāja, ka nākošā uzstāšanās ansamblim būs 6. oktobrī Skodā, kur notiks liels tautas mūzikas festivāls.

Liepājniece Annija Glezere un Beate Kūse čakli cepa pankūkas. Abas pārstāvēja zīmolu “Zelta pankūka” un ēdājus cienāja kā ar saldajām, tā sāļajām pankūkām.

A. Glezere: “Gaidām, kad diena iesils un būs vairāk pircēju! Atvedām arī omītes gatavoto cidoniju un plūškoku tēju.”

No Kaltenes atbraukusī Madara Iesalniece tirgoja dažādus zivju konservus un salātus. Piedāvājumā esot arī siļķe ar ananasiem un valriekstiem.

Novērojumi liecinot, ka

Liepājā diezgan naudīgi pircēji, tādēļ no Kaltenes ir vērts šurp braukt tālo ceļa gabalu.

No Otaņķiem uz gadatirgu ieradusies adītāja Inese Druskina. Smejot sacīja, ka atbraukusi pūru izvēdināt.

Ikdienā viņa rosoties tiktokā ar segvārdu “Inese Ada” un jau izveidojies savs klientu loks.

Adītāja piedāvāja ne tikai rakstainas zeķes, cepures, šalles, bet arī pašas dizainētus pončo ar kapuci un arī oriģinālas, no abām pusēm velkamas cepures-apkakles.

I. Druskina sprieda, ka gadatirgi ir brīnišķīga tradīcija, kuru noteikti vajag saglabāt, bet ikdienā daudz aktīvāka tirgošanās tomēr notiekot ar interneta starpniecību.

“Mums ir vairāk nekā 80 mārtiņrožu šķirņu un kopā apmēram divi tūkstoši stādu!”

palepojās aizputnieki Ināra un Vladimirs Pētersoni.

Viņu piedāvājumā krāšņas mārtiņrozes, sākot no koši dzeltenām, līdz tumši violetām. Atbraukuši parādīt pavisam mazu daļu no savas bagātības.

I. Pētersone skaidroja, kā cēlies nosaukums mārtiņroze. Tāpēc, ka tā krāšņi zied līdz pat Mārtiņiem un senatnē latvieši vai visas puķes dēvējuši par rozītēm.

No Salaspils ceļu mērojis “Dārzu centra” vadītājs un selekcionārs Raimonds Petrovskis ar visdažādākajiem dekoratīvajiem augiem.

Pēc viņa teiktā, nu jau dārzkopība gandrīz vai kļuvusi par ekskluzīvu nodarbi, ar ko pārsvarā aizraujas vecākā paaudze.

R. Petrovskis:

“Pirkt grib, nopirkt nevar. Maciņš par plānu. Bet mēs savu darbu arī nevaram atdot par velti.”

Cīravniece Ināra Mizjurina uz gadatirgu atvedusi ne tikai irbeņu un smiltsērkšķu ogas, bet arī zemestaukus, gailenes un apšu bekas.

Aizvadīto vasaru viņa vērtē kā bagātu, jo gan melleņu, gan brūkleņu mežos bija daudz. Gaileņu pat ļoti daudz! Tagad ar rudens sēnēm, bekām tā pašvakāk.

Ar zemestaukiem jādara tā – sagriež gabaliņos, aplej ar šņabi un trīs nedēļas tur tumšā vietā. Tad ar uzlējumu var ierīvēt sāpošās vietas vai arī lietot iekšķīgi. Pa vienai ēdamkarotei dienā. Vairāk gan ne!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.