Foto un video: Sakoptāko īpašumu dārzos viss plaukst un zeļ, un laiks tur pazūd
Pati daba un atvasara nāca talkā, lai Liepājas sakoptāko īpašumu saimnieku apbalvošana šodien noritētu mīlīgas saulītes gaismā un košās puķu dobes mirdzētu, atstarojot saņemto siltumu.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Desmit Liepājas namu īpašniekus – privātmājās, uzņēmumos un pie daudzdzīvokļu nama apmeklēja un balvas pasniedza domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš un būvvaldes pārstāvji.
Privātmāju grupā ar “Sakoptākā nama” titulu sumināti saimnieki īpašumiem Kuršu ielā 16 un 16A, Caunu ielā 10, Ābeļu iela 14C, Mežu ielā 30, Darbnīcu ielā 8, Hika ielā 8A un Sudrabu Edžus ielā 17.
Uzņēmumu grupā apbalvoti SIA “Elektrons & K” E. Tisē ielā 89 un SIA “Gemoss” Kaiju ielā 6.
No vērtēšanai izvirzītajām daudzdzīvokļu mājām sumināja trīsstāvu namu Laivinieku ielā 3/5.
G. Ansiņš katrā sētā teica sirsnīgu paldies cilvēkiem, kuri Liepāju padara skaistāku. No pašvaldības dāvanā – Liepājas karogs un atzinības plāksnīte ar gadskaitli, kuru piestiprināt pie mājas.
Šogad, Liepājas 400. gadu jubilejas gadā, laureāti saņēma arī īpašu svētku piemiņas dāvanu.
“Konkurss atgādina, ka mūsu skaistā pilsēta veidojas no katra iestādītā zieda, no katra labiekārtotā pagalma un katras mājas, par kuru saimnieki gādā ar rūpēm un mīlestību.
Šie īpašumi ir Liepājas vizītkarte – tie priecē garāmgājējus un iedvesmo rūpēties par savu apkārtni.
Sirsnīgs paldies liepājniekiem, kuri ar savu darbu un radošumu palīdz veidot Liepāju vēl skaistāku!” par laureātu devumu sacīja G. Ansiņš.
Ābeļu ielas glītā nama saimniecei Jeļenai Butokinai pieteikums konkursam un saņemtais apbalvojums bijis liels un patīkams pārsteigums. Viņa šeit dzīvo septiņus gadus.
“Cenšamies, lai apkārt arī būtu smuki. Dārza kopšana ļoti patīk, tas ir mans hobijs,”
stāsta saimniece.
Mīļākās puķes ir hortenzijas, taču skaistas esot pilnīgi visas.
Igors Dobrecovs priecājas, ka viņa sakopto sētu Mežu ielā pamana cilvēki, kuri iet pāri dzelzceļa tiltam.
“Daudzi ienāk ciemos un saka, ka no ārpuses nevarot redzēt, bet, kad ienāk iekšā, tad ir skaisti,” viņš pastāsta.
“Kaut ko darām, cenšamies iekopt. Te mums bija ome ar opi, māja palika mantojumā.”
Dobrecovi te dzīvo no 2011. gada. Piepirkuši klāt kādreizējā veikala “Riekstiņš” teritoriju pēc tam, kad tas nodega.
Zāliena vidū greznojas neliela strūklaka. Tā bijusi sievas vēlme, Igors nevarējis atteikt. Pie strūklakas – īpaši izgatavots soliņš laivas formā, kāds piederas Liepājai.
Veikals “Gemoss” mīt skaistajā kanālmalas spīķerī, pie kura par spīti ietves šaurībai atrastas vietas puķu kastēm.
Tas ir ļoti svarīgi – strādāt sakoptā un uzturētā namā, uzsver veikala vadītāja Baiba Trautmane un pārdevēja Mārīte Pučka.
“Šogad mums notika iekšēja rekonstrukcija, atbrīvojām skatlogu, pirmajā stāvā pārkārtojāmies, un tagad tur ir vairāk gaismas,” pastāsta Baiba.
Klienti ļoti novērtējot veikala atrašanās vietu, viņiem patīk. “Var to spēku sajust,” par seno ēku saka Mārīte.
Skaistumu sakoptību uzturēt ir veikala vadītājas pienākums, taču augus sastāda un pēc tam pieskata visi kopīgi, sadalot darbiņus.
“Katrā brīdī sezonā dārzā kaut kas zied,”
atjaunotās koka privātmājas pagalmā Hika ielā ved saimnieks Sandis Kirhners ar kundzi Daigu. Pašlaik dobēs valda karalisks krāšņums.
“Valda Čaure ir mūsu dārzniece, palīgs un labā roka,” uzsver Daiga. “Tas ir kopdarbs. Te ir tas, kas man patīk un ko viņa iesaka. Katram ir jādara savs darbiņš, un viņai tas lieliski izdodas.”
Kirhneri stāsta, ka savā īpašumā pilsētas pašā centrā dzīvojot kā mežā – klusums, nekādu traucējumu no ārpuses, vien pāris reizes gadā sadzirdams kāds jūrmalā notiekošs pasākums.
Laivinieku ielas nama galā puslociņā sastādīta dobe ar puķēm un košumkrūmiem, vidū – zāliens.
Ierodoties komisijai, te sapulcējas mājas ilglaicīgākie iedzīvotāji Ludmila un Andris, dārza ierīkotāja Aldona Buča, bet no ielas padomus dod un priecājas kaimiņienes.
“Aldona ir mūsu galvenais cilvēciņš, viņa to visu dara,” uzsver Ludmila. Vienīgi soliņus vēl vajadzētu, un uz šo lūgumu pašvaldībai G. Ansiņš iesaka piedalīties pagalmu labiekārtošanas līdzfinansējuma konkursā.
“Dzīvo centrā, bet var rokas zemē iebāzt,”
saka A. Buča.
Pirms septiņiem gadiem, kad viņa te apmetās uz dzīvi, pie mājas auga sešdesmitgadīgs ceriņkrūms un viss, te krustām šķērsām staigāja ar suņiem, bija briesmīgi. Tagad garāmgājēji saka komplimentus, pat vīrieši.
“Pirmo gadu man bija kauns, bet otrajā gadā aizņēmos lāpstu un sāku pirmās bedres rakt. Tagad jau man ir lāpsta un viss, ko vajag,” stāsta čaklā dārzniece.
Saņēmusies izrakt to mūžveco ceriņu, vietā iedēstīts kaimiņienes Svetas iedots ceriņš ar bordo krāsas ziediem.
Andris pļaujot zāli un tik sakot, lai Aldona rok vēl. Viņa dzīvo otrajā stāvā, logs iziet uz dārzu, un tad uzreiz varot redzēt kļūdas.
Vai tad mutīgās kaimiņienes arī nāk talkā, vai Aldona rok viena? “Pasarg Dievs, nē, nevajag virtuvē vairākas saimnieces!” izsaucas A. Buča. “Tad es varu darīt brīvi, stādīt, ko es gribu.”
Mājas iedzīvotāji sametuši naudu dzīvžogam, bet par pārējo rūpējas viņa.
“Kad es nonāku lejā, laiks pazūd. Es neņemu ne telefonu, ne pulksteni, ilgas stundas, reizēm pārforsēju, bet patīk.”
Kopā šogad izvērtēšanai bija izvirzītas vairāk nekā 60 adreses, kuras pieteica gan paši īpašnieki, gan arī kaimiņi un garāmgājēji vai tās izvirzīja konkursa žūrijas locekļi.
Pēcāk no kopējā saraksta tika atlasīti 30 īpašumi, kurus žūrija apskatīja klātienē, ielas fasādes pusi un publiski redzamo teritoriju vērtējot individuāli.
Primāri svarīgi, lai labiekārtojums būtu redzams no publiskās daļas.
Privātus, noslēgtus dārzus, diemžēl, nevar novērtēt, ja par apstādījumiem nekas neliecina arī no ielas fasādes puses gājējiem saskatāmā augstumā.
Sakoptākie nami tika vērtēti pēc konkursa nolikumā apstiprinātajiem kritērijiem: objekta sakoptība, mazo arhitektūras formu tehniskais stāvoklis, apstādījumu un labiekārtojuma kvalitāte, arhitektūras elementu un teritorijas stilistiskā vienotība, ideja un izmantoto materiālu oriģinalitāte.
Būtiska vērtēšanas daļa bija arī tas, lai īpašumā būtu noslēgti būvdarbi un sakārtota būvniecības dokumentācija, kā arī labiekārtojums būtu pamanāms un redzams no publiski pieejamās daļas ikvienam garāmgājējam.
Konkurss “Sakoptākais nams” ir ikgadēja tradīcija, kuras mērķis ir atzinīgi novērtēt Liepājas iedzīvotājus, kuri ar savu darbu un radošumu veido patīkamu, estētisku un sakoptu vidi, kas redzama ikvienam garāmgājējam, un motivēt arī citus apkārtējos namus piedomāt pie savu īpašumu sakoptības.