Vecāki ar ziediem pie skolas sāk pulcēties ļoti laikus. Kāds vēl mašīnas logu atspulgos pieriktē matu sakārtojumu, kamēr citi satraukti mīņājas gaidās un knibina puķu kātiņus.

”Izjūtas ir svinīgas, protams, bet tajā pašā laikā dīvainas. Man īsti nav pieņemams izlaidums, kad šķiro, kas var nākt skolas telpās, kas ne, cik puķu drīkst dāvināt. Jā, mūsu skolā ir tādi noteikumi – zālē drīkst iet tikai vecāki un no ģimenes var dāvināt vienu pušķi.

Es pati esmu no Aizputes, un man visi tur svinētie izlaidumi asociējas ar lielu tuvinieku pulku un ziedu klēpi.

Man šķiet, arī pašam absolventam tas ir zīmīgs brīdis, kad viņš redz, ka visi nāk viņu sveikt. Iepriekš tādā izlaidumā neesmu bijusi, varbūt tas svētku sajūtu nemazina, tad jau redzēsim,” smaida Evita Cēre.

Viņa ieradusies uz meitas Danielas izlaidumu. Tas, vai meita turpinās mācības šajā pašā skolā, vēl neesot zināms. Daniela vēl ir pārdomās, iespējams, lems par labu Aizputes vidusskolai, kur dzīvo Evita.

Dodamies uz skolas aktu zāli un redzam, ka Evitas bažas neapstiprinās, zāle gandrīz pilna sveicēju, arī ziedu pušķi ģimenēm redzami vairāki. Ir vecāki, kas atnākuši pat ar baloniem vai citām īpašām dāvanām, lai suminātu savus jaunos censoņus.

”No komentāriem šobrīd atturēšos, man jācenšas noskaņoties,” pirms svinīgās daļas uzrunāts, saka skolas direktors Helvijs Valcis un vēro sanākušos vecākus. Pēc brīža viņš mudina pedagogus pulcēties vienkopus.

”Nāciet, nāciet visi ciešāk kopā, lai izskatās tā, ka mūsu ir daudz,” smaidot kolēģus aicina kāda skolotāja.

Mirkli vēlāk viņiem piebiedrojas devītklasnieki.

”Emocijas iet pāri malām, satraukums mijas ar prieku, jūtos nervoza un mazliet gribas raudāt. Šis tomēr ir pēdējais brīdis, ir žēl,” atzīst absolvente Antra. Viņai piekrītoši ar galvu māj arī blakus stāvošais klasesbiedrs Jānis.

Starp devītklasniekiem satiekam arī divas Sofijas, meitenes slavē skolasbiedru tērpus, visi esot skaisti, un atzīstas, ka satraukums ir liels, tomēr sajūta svinīga.

Nekādas lielās balles pēc svinīgās daļas gan plānotas neesot, bet dienu pēc izlaiduma klase dosies kopīgā pārgājienā un tā atzīmēs šī posma noslēgumu. Mūsu saruna apraujas, jo izlaidums ir sācies!

Svinīgā daļa, kā jau ierasts, aizritēja ar daudziem pateicības vārdiem, sirsnīgiem vēlējumiem un asprātīgi pasniegtām atmiņām.

Devītās klases skolēni vienojās skaistās kopdziesmās, tās veltot pedagogiem un vecākiem, tomēr emocionālākais brīdis pasākuma laikā bija, kad topošie vidusskolēni krita ap kaklu mammām un tētiem, lai pateiktu vislielāko paldies. ”Tik lieli jau, bet tomēr mazi,” blakus sēdētājam čukst kāda mamma.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.