Foto un video: Tornī uzskriet, manekenu izvilkt – Liepājā tiekas Baltijas spēcīgākie ugunsdzēsēji
Ceturtdien un piektdien stadiona “Daugava” rezerves laukumā noskaidro stiprākos ugunsdzēsējus – viņus vērtē individuālos startos, tandēmos un komandās. Sacensības un vienlaikus Latvijas čempionāts “Stiprais ugunsdzēsējs” Liepājā notiek pirmo reizi, un gan ugunsdzēsēji, gan pilsēta tikuši pie mobilā ugunsdzēsības sporta torņa.
liepajniekiem.lv
Individuālajās sacensībās pirmie startēja liepājnieki – Elvijs Lankovskis-Keķis un Oskars Ruperts, kuri visas trases garumā un ilgumā tika pavadīti ar ovācijām un uzmundrinošiem saucieniem gan no kolēģiem, gan bērnudārzu audzēkņiem, kuri bija ieradušies vērot sacensības klātienē.
Čempionātā piedalās labākie ugunsdzēsēji gan no visas Latvijas, tostarp no Liepājas, gan no tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas.
Sacensības uzsāka ar draudzīgu dalībnieku sasveicināšanās apli, savstarpējiem laba vēlējumiem un uzmundrinājuma žestiem.
Tāpat pirms sacensībām izteiktas pateicības un atzinības par noticēšanu tam, ka Liepājā var notikt šāda veida sacensības, ka piepildījies sapnis par īstu torni, kur trenēties ugunsdzēsējiem, kuri pārstāv profesiju, kas prasa spēku, milzīgu slodzi, kā arī ilgstošu izturību.
Mājinieki O. Ruperts un E. Lankovskis-Ķeķis trasē devās pirmie. Ļoti redzams un jūtams, ka viņi gatavojušies startam vēl pāris minūtes pirms došanās trasē līdz pēdējam brīdim, kad jāstājas uz starta līnijas.
Uzdevums nav viegls, jo trasē jādodas pilnā ugunsdzēsības ekipējumā, lai maksimāli imitētu apstākļus.
Vispirms jāuzskrien tornī, neizlaižot nevienu pakāpienu, tad jāuzvelk augšā šļūtene, jānoskrien lejā, jāsit ar āmuru pa sliedi, kā arī jāvelk ūdens šļūtene, bet pēdējos finiša metrus jāvelk manekens.

Trasē abiem ugunsdzēsējiem veicās līdzvērtīgi – kādā etapā vienam labāk, citā disciplīnā atkal otram. E. Lankovskis-Keķis trasi pieveica minūtē 48 sekundēs un 74 simtdaļās, savukārt O. Ruperts finišēja ar laiku 1 minūte 55 sekundes un 48 simtdaļas.
Laikā var tikt arī iekļautas soda sekundes, ja netiek izdarīts viss pēc noteikumiem.
Lai arī trasē jāpavada samērā neliels laiks, tomēr
tās ir fiziski smagas nepilnas divas minūtes – finišējot ugunsdzēsēji uz pāris mirkļiem vienkārši atkrīt.
Bet tad jau ievelk elpu un dodas tālāk.

E. Lankovska-Ķeķa sieva Elīna, kura ieradusies vērot sacensības, smaidot atzīstas, ka uztraukusies vairāk nekā Elvijs.
Viņa ir devusies uz visām sacensībām, kur vīrs piedalās: Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Austrijā. Elīna teic, ka drīzumā notiks arī pasaules sacensības Lasvegasā.
Tūlīt pēc vīra starta Liepājā Elīna atzina, ka satraukums bijis ne vien šorīt un kamēr vīrs bija trasē, bet arī jau vakar vakarā.
“Es dzīvoju līdzi vienmēr, arī šoreiz – turu gan rūpi, gan īkšķus par viņu,”
pauž dalībnieka dzīvesbiedre.
“Mēdz teikt, ka šīs esot grūtākās minūtes jebkurā sportā. Kā viņi sprieda, izdevies uzbūvēt grūtu trasi.”
Taču viņa uzsver, ka šīs ir sacensības, kur ir maksimāli tuvu imitēti apstākļi situācijām, kādās jādodas ugunsdzēsējiem glābējiem.
Vienlaikus, no malas skatoties, jāmēģina iztēloties, cik fiziski smags ir šāds darbs, kā arī ugunsgrēka vai citu stihiju gadījumā tās nav nepilnas divas minūtes vien.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.