“Šodien pieprasītākais ir kvass, jo saulīte staigā pa zemes virsu. Tā ir vienmēr, kad temperatūra ir virs 22 grādiem, jo cilvēkiem slāpst, viņi pērk kvasu. Taču, kad ir vēss laiks, tad viņi labāk grib siltu kafiju,” stāsta regulārais Rožu laukuma tirdziņu dalībnieks kvasa puika Artis, kā sevi nodēvē SIA “Metro Nautilum” pārstāvis.

Uzņēmuma dzērienu muca piesaista arī medalus un “Brenguļu alus” cienītājus.

Mucai visapkārt ir pārtikas stendi – ar smalkmaizītēm, vīnu, sieru, gaļas kūpinājumiem, medus izstrādājumiem un citām pārtikas precēm.

“Vai te var nogaršot par velti un nav jāmaksā 50 centu kā par sieru,”

kāda kundze jautā, piegājusi pie telts, kurā uz galda sarindoti maizes gabaliņi ar kaņepju sviestu. Klāsts tur bagātīgs – smēriņi ir ar dažādām piedevām un bez tām.

“Nav gan jāmaksā,” atbild pārdevējs un uzreiz reklamē, ka “burciņa maksā sešus eiro, bet skolotājiem, ārstiem un senioriem – par pieciem eiro.”

Piegājusī pircēja vairs nevar aiziet tālāk, jo viņai jānoskaidro, kāpēc tāds piedāvājums tieši šīm sabiedrības grupām.

Tirgotāju un pircēju sarunas ir tirgošanās sastāvdaļa,

tā ka Sarmīte Klūga iemācījusies tās šķetināt raiti; par to var pārliecināties ik interesents.

Par sevi viņa teic, ka ir “neatņemama Rožu laukuma tirdziņu sastāvdaļa, mājražotāja no Saulkrastu mežiem, tirgo pašas ceptu rudzu maizi” – tā Sarmīte reklamē produkciju.

Piedāvājums ir bagātīgs – rudzu maize ar dažnedažādām piedevām un bez tām. To pirkt var droši, jo, kā jau kārtīga, pareizi cepta rupjmaize, tā ēdama ilgi. Ne sapel, ne arī ātri kļūst saziedējusi.

Tajā tirdziņa daļā, kas tuvāk tirdzniecības centram “Kurzeme”, tradicionāli iekārtojušies apģērbu, kokizstrādājumu, sveču, rotaslietu, somu, dzijas izstrādājumu un apģērbu tirgotāji.

Tur arī pavīd jāņuzāles – pušķos kopā ar margrietiņām. Vēl ir mākslīgo ziedu vainadziņi, kas attālināti atgādina, ka tuvojas vasaras kulminācija.