liepajniekiem.lv
Tagad Ievas pirmklasnieki ir sajūsmināti. Ja kādreiz pie tāfeles izsaukts lāgā negribēja būt neviens, tagad viņi teju sacenšas – kuram pirmajam ar digitālo rīku ļaus darboties.
Asaras un prieks
Par skolotājas iniciatīvu un uzņēmuma “AE Partner” labo darbu portālam pastāstīja vecāki, atsūtot e-pasta vēstuli.
I. Viekale ir jaunā skolotāja, izglītības iestādē sākusi strādāt no septembra. Tam, kas atklājās skatam, atverot durvis uz klases telpu, kurā būs jāskolo sava 1. klase, viņa nebija gatava.
Vide nemainīga no laika, kad pati mācījusies pirms 27 gadiem, un zināšanas skolēniem jāpasniedz ar novecojušiem līdzekļiem – krīta tāfeli un savu laiku nokalpojušu projektoru.
Vēlmē ko mainīt, lai bērni mācītos mūsdienu laikmetam atbilstoši, I. Viekale rakstījusi vēstules vairākiem desmitiem uzņēmumu un arī Valsts prezidentam.
Skolotāja gan nelūdza un neaicināja ziedot, bet piedāvāja kopīgi ielikt stūrakmeni bērnu izglītībā, kas faktiski nozīmē arī mūsu nākotnē.
Aicinājumam atsaucās uzņēmums “AE Partner”. Un, kā portālam turpinājumā pastāstīs Ieva, viņi bija vienīgie.
Klasītei uzdāvināta ne tikai digitālā tāfele, bet arī divas korķa tāfeles, kur tagad ir piesprausti bērnu zīmējumi un no gaismu virtenes izveidota eglīte, kā arī pārvietojama tāfele, uz kuras var rakstīt ar flomāsteru.
Kopējā dāvinājuma summa ir tuvu diviem tūkstošiem eiro.
Uzņēmuma pārstāvji paši ieradās skolā, lai ne tikai pasniegtu kastēs iepakotas dāvanas, bet arī tās uzstādītu.
“Man lija asaras, es viņus apskāvu. Tas šķita brīnums,”
cik emocionāli mirkļi piedzīvoti, atminas I. Viekale.
Tehniskā departamenta puiši parūpējās par montāžu, bet IT komanda kopā ar skolotāju pārliecinājās, ka viss darbojas un mācību process var notikt.
“Es nevienu uzņēmumā iepriekš nepazinu. Tas viss nav iegūts caur pazīšanos,” Ieva uzsver, jo daudzi nespēj noticēt, ka tā var notikt.
Aizķēra skolotājas degsme
“Primāri uzrunāja pati vajadzība un apjausma, cik atšķirīgi var būt apstākļi dažādās skolās. Cik ļoti jaunajai kompetenču pieejai neatbilstošos apstākļos jāmācās bērniem un jāstrādā skolotājai.
Turklāt, ne vien sasniedzot mācību rezultātus, bet arī bērnos radot patiesu interesi un aizrautību par mācību procesu,” uzņēmuma “AE Partner” prokūriste Jolanta Pavītola portālam pauž, kādēļ nolēmuši atsaukties.
“Tikpat ļoti aizkustināja un iedvesmoja skolotājas gatavība rīkoties, nevis gaidīt vai sūdzēties.
Ievas veltītais laiks un enerģija, lai risinātu problēmu, kas patiesībā nav viņas atbildība.”
Praktiskā aprīkojuma nepieciešamība, skolotājas degsme un apņēmība saviem bērniem nepieciešamo nodrošināt – tas bijis jāatbalsta.
“Ievas rīcībā saskatījām to, ko arī mēs ļoti novērtējam. Mūsu uzņēmumā jau gadiem ir tradīcija godināt tos, kuri paši pēc savas iniciatīvas dara vairāk, nekā prasa pienākums.
Mums ir balva “Papildu solis”, ko piešķiram tiem kolēģiem, kas ārpus saviem pienākumiem dara lietas, kas padara mūsu ikdienu labāku, kas iedvesmo, kas izceļas ar īpašu darba ētiku un attieksmi pret savu darbu,” stāsta J. Pavītola.
Uzņēmumā organizēta iniciatīva “Dāvana nākotnei!”.
“Mēs iepazīstinājām kolēģus ar skolotājas Ievas vēstuli, uzsverot, ka, visticamāk, mēs katrs vēlētos, lai mūsu bērniem būtu tik pašaizliedzīga un darīt gatava skolotāja. Atbalstot Ievu, aicinājām dāvināt.”
Iesaistījies viss kolektīvs.
“Esam gandarīti, ka izdevās sasniegt mērķi – uzdāvināt digitālo tāfeli klasītei un skolotājai,” rezumē J. Pavītola.
Pateicībā no klases bērniem uzņēmums saņēmis zīmējumus un apsveikumus, kas bijis ārkārtīgi sirsnīgi un aizkustinoši.
Vēlāk skolotāja atsūtījusi video ziņas, kur redzams, kā bērni jau strādā pie jaunās tāfeles. Tas atkal devis iemeslu smaidīt.
J. Pavītola stāsta, ka pēc palīdzības uzņēmumā vēršas regulāri, tomēr visiem atsaukties un palīdzēt neizdodas.
“Uzņēmumā ir iedibināta kārtība, kā atbalstām dažādas ieceres un iniciatīvas, to darām jau gadiem. Turklāt par atbalsta saņemšanu izlemj viss kolektīvs.
Jau kādu laiku mums ir arī trīs sporta mērķi, treneri un entuziasti, kas strādā ar dažāda vecuma bērniem. Viņus atbalstām, lai bērniem ir kvalitatīvas vietas sportisko gaitu uzsākšanai basketbolā, futbolā vai motokrosā aizrautīgu treneru vadībā.”
Aicinājums iesaistīties un palīdzēt no kādas mācību iestādes gan saņemts pirmo reizi.
“Apciemojot klasi, atklājām, ka bērni joprojām mācās pie tādas pašas tāfeles, pie tiem pašiem galdiem, sēž uz tiem pašiem krēsliem, kādi bija arī manā skolā pirms gadu desmitiem. Tas bija negaidīti!” atminas J. Pavītola.
“Apzinoties, ka pēc četriem gadiem šī būs dāvana arī nākamajiem šīs klases 26 pirmklasniekiem, tas sniedz vēl lielāku prieku par paveikto.”
Lūdz jau gadiem
Tāda pati situācija, kāda bijusi I. Viekales klasē, ir teju visās sākumskolas klasēs, apliecina skolas direktors Gints Ročāns. Tikai vienā ir interaktīvais ekrāns. Par skolotājas iniciatīvu un rīcību viņš ir sajūsmā.
“Par kaunu vispār nav vērts runāt. Grūti teikt, vai tas ir viņas raksturs vai varbūt gūtā starptautiskā pieredze… Bet tā ir īpašība, kas bieži vien lokālās kopienās vai kaut kādās lokālākās vidēs dzīvojošiem ļaudīm pietrūkst. Pietrūkst drosmes, prasmes uzrunāt lielas sabiedrības masas.”
Kapitālais remonts korpusā, kur atrodas sākumskolas klasītes, nav bijis kopš ēkas uzcelšanas 1991. gadā. Tas šeit ir jūtams ik uz soļa, varētu uzņemt filmas par aizgājušajiem laikiem.
Par nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabošanas jautājumiem skola ik gadu raksta pašvērtējuma ziņojumā, ko iesniedz Izglītības pārvaldē.
“Mūsu saskaitītās vajadzības šajā pieprasījumā, ja nemaldos, bija 1,1 miljons eiro.
Tā ir summa, kas sakrājusies gadu desmitos. Un, ja “x” gadus neko neizdara, tad galā ir tāds skaitlis, kāds ir,” pauž G. Ročāns.
Pēdējā iesniegtajā pašvērtējuma ziņojumā redzams, ka skola norādījusi vairākas savas vajadzības: uzbūvēt stadionu, izremontēt sākumizglītības korpusu, garderobes, aktu zāli, gaiteņus un kāpnes visā izglītības iestādē, kā arī nolietoto interaktīvo tāfeļu vietā rast iespēju iegādāties jaunus interaktīvos ekrānus un ar tiem aprīkot visas mācību klases.
Vecāko klašu audzēkņiem ar ekrāniem ir labāka situācija, bet sākumskolā to teju nav vispār. “Finansētājs neiegulda,” atbild direktors, vaicāts par radušos situāciju. Un tā ir gan valsts, gan pašvaldības atbildība.
“Mana meita mācās citā Liepājas skolā. Atšķirība starp abām mācību iestādēm ir ļoti liela,”
novērojusi I. Viekale.
Tas raisa daudz jautājumu, tai skaitā, kā tiek sadalīti resursi starp skolām un vai visiem bērniem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas mācīšanās iespējas.
“Mani klases bērni ir mūsu visu nākotne. Es vēlos, lai viņi mācās ar digitālo prizmu un redz pasauli visā tās košumā un daudzveidībā,” kādēļ uzņēmusies iniciatīvu uzrunāt sabiedrību, atklāja Ieva.
Citas vajadzības svarīgākas
Liepājas Izglītības pārvaldē portālam skaidroja, ka skolu vajadzības ir dažādas. Ir skolas, kuras par prioritāti izvirzījušas datortehniku, citas – interaktīvos ekrānus, projektorus.
Nepieciešamos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursus katra skola plāno individuāli un izvērtē iespējamās darba metodes un vajadzības.
Izglītības pārvaldes komunikācijas vadītāja Renāte Meļķe norāda, ka nākamā, 2025. gada, Attīstības sadaļas pieprasījumā IKT aprīkojuma iegādi ir iekļāvušas sešas vispārizglītojošās skolas, no tām ekrānus un projektorus – trīs izglītības iestādes.
Pieteicēju vidū ir arī Oskara Kalpaka vidusskola.
Tomēr Attīstības budžeta finansējuma piešķiršana tiek vērtēta, ņemot vērā visas pašvaldības kopējās vajadzības un prioritātes, un ne katru gadu IKT ir iespējams izvirzīt par prioritāti.
R. Meļķe gan uzsver, ka Izglītības pārvaldes loma tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešanā skolās un pirmsskolās ir nozīmīga, turklāt tiek sniegts atbalsts pedagogu digitālo prasmju pilnveidei.
“Mūsu interesēs ir visās vispārējās izglītības iestādēs un pakāpēs plānveidīgi nodrošināt mūsdienu vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mācību procesu,
tai skaitā ir arī digitāli risinājumi, mācību līdzekļi, pārvaldības efektivitāte. Tāpēc šobrīd aktīvi norit darbs pie Rīcības programmas “Digitālās transformācijas potenciāla attīstība Liepājas valstspilsētas izglītības ekosistēmā 2024.–2028. gadā” izstrādes.
Jā, tas, protams, būs plāns, bet tā zināsim situāciju un varēsim prognozēt, kas kurā skolā būtu jānomaina. Šobrīd – ko skola lūdz, to iekļaujam budžetā.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
