Kampaņas atklāšanas diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka mūžizglītība mūsdienās kļuvusi par neatņemamu karjeras un dzīves kvalitātes sastāvdaļu, palīdzot saglabāt konkurētspēju, pielāgoties darba tirgus pārmaiņām un attīstīt gan digitālās, gan caurviju prasmes, kas palīdz ilgtspējīgai karjerai un arī sabiedrības izaugsmei.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2024. gada dati liecina, ka ar augstāko izglītību Latvijā tiek nodarbināti 87% darbspējīgo pieaugušo, bet bez vidējās izglītības – tikai 65%, un nākotnes darba tirgus prasīs vēl augstāku kvalifikāciju, īpaši digitālo prasmju jomā.

Tāpēc šobrīd pieaugušo izglītības pieeja Latvijā mainās – mācīšanās visa mūža garumā kļūst par neatņemamu karjeras un dzīves kvalitātes sastāvdaļu, taču šī izpratne jāstiprina plašākā sabiedrībā.

Kampaņas atklāšanas diskusijā “Atjaunini prasmes ilgtspējīgai karjerai!” tika uzsvērts, cik būtiska nozīme ir pieaugušo izglītības pieejamībai un atbalsta iespējām.

“Jaunā pieaugušo izglītības kampaņa simboliski salīdzina zināšanu pilnveidi ar tehnoloģiju atjaunināšanu – arī mūsu prasmēm nepieciešams regulārs atjauninājums, lai nezaudētu efektivitāti un konkurētspēju digitalizācijas laikmetā, neizkristu no darba tirgus un nenokļūtu kādā no sociālā riska grupām. Tāpēc svarīgi ne tikai iegūt izglītību, bet regulāri atjaunot zināšanas un prasmes.

Tieši šajā kontekstā prasmju pārvaldības platforma STARS kļūst par praktisku rīku, kas palīdz cilvēkiem pārvaldīt savu izglītību, pieteikties mācībām, tostarp digitālo prasmju pilnveidošanā, un saņemt karjeras konsultācijas, kā arī mentoru atbalstu.

Savukārt pirmais solis, lai sāktu šo ceļu, ir IMK izveide – uz šo brīdi to paveikuši jau vairāk nekā 28 000 cilvēku, tikmēr mācībām pieteikušies vairāk nekā 26 000 pieaugušo,” uzsvēra VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.

Savukārt Anna Andersone, “Riga TechGirls” un “StartSchool” vadītāja, dalījās pieredzē par digitālo prasmju un mentoringa lomu pieaugušo izglītībā.

“Digitālās prasmes šodien ir tāda pati nepieciešamība kā prasme lasīt un rakstīt – lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū, ir jāmācās strādāt ar mākslīgo intelektu. Taču jāatceras, ka tikpat nozīmīgi attīstīt komunikācijas, sadarbības, lēmumu pieņemšanas, kritiskās domāšanas un citas caurviju prasmes.

Nereti darba devēji priekšroku dod tieši tiem kandidātiem, kuru tehniskās prasmes ir labas, bet ļoti spēcīgas ir citas darba vidē noderīgas iemaņas.”

Vienlaikus A. Andersone norādīja, ka svarīgi ir attīstīt izaugsmes domāšanu un saņemt personalizētu atbalstu.

“Mūžizglītība nav tikai mācības konkrētās programmās vai sertifikātu iegūšana – tā ir attieksme: vēlme pastāvīgi mācīties un meklēt jaunu informāciju, lasīt, analizēt, dalīties ar kolēģiem.

Savukārt mentors šajā procesā var palīdzēt, ne vien daloties profesijā uzkrātajā pieredzē, bet arī sniedzot individuālu pieeju un mudinot noticēt saviem spēkiem.”

Tikmēr raugoties no darba devēja un mentora perspektīvas, Rihards Mhitarjans, lidsabiedrības “airBaltic” IT lietotāju atbalsta nodaļas vadītājs, mentors IMK tālākizglītības programmu mācību dalībniekiem, atklāja, kā prasmju pilnveide un motivācija ietekmē gan cilvēka, gan uzņēmuma attīstību.

“Var teikt, ka vienīgais, kas šodien darba tirgū garantē stabilitāti, ir spēja pielāgoties – tieši nepārtraukta mācīšanās un jaunu prasmju apguve ļauj cilvēkam iet līdzi laikam. Taču pieaugušie bieži vien saskaras ar izaicinājumu mācībām atrast laiku, jo tās jāapvieno ar darbu, ģimenes dzīvi un citiem ikdienas pienākumiem.

Tāpēc īpaši svarīgs ir darba devēja atbalsts, izrādot sapratni, piedāvājot elastīgu darba grafiku un veicinot mācīšanās kultūru uzņēmumā – tas iedrošina un motivē darbiniekus turpināt attīstīties, tādējādi stiprinot uzņēmumu un padarot to konkurētspējīgāku.”

Atbalsta nozīmi pieaugušajiem un jauniešiem karjeras maiņas un attīstības brīžos izcēla arī Rīgas Tehniskās universitātes karjeras konsultante Santa Latkovska.

“Svarīgākais jautājums, ar ko saskaras jaunieši, ir profesijas izvēle – bieži to ietekmē stereotipi un pieaugušo priekšstati par to, kāda karjera varētu būt stabila vai ienesīga.

Jaunieši vēlas darīt to, kas viņiem patīk un padodas, un vienmēr cenšos viņus iedrošināt, palīdzot salāgot vēlmes ar reālo situāciju darba tirgū. Savukārt pieaugušie visbiežāk vēršas pie karjeras konsultanta brīdī, kad fokuss no ģimenes un bērnu audzināšanas pārvirzās uz profesionālo izaugsmi un pašattīstību.

Šajā posmā svarīgi uzdrīkstēties izkāpt no komforta zonas, jo profesionālais ceļš ir viens no veidiem, kā pilnveidot sevi kā personību,” skaidroja S. Latkovska.