Vairāk nekā 150 vidusskolēnu kārtoja gala pārbaudījumu latviešu valodā.

Skolotāji saviem audzēkņiem juta līdzi, Valda More emocionālam stiprinājumam bija devusi līdzi talismanu, kas, viņas vārdiem sakot, pildīts zināšanām.

Tā kā eksāmena kārtotāju skaits bija liels, izglītības iestādē tam bija atvēlētas deviņas klašu telpas.

11. klašu skolēni, kopskaitā 130, kārtoja latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenu, savukārt 22 divpadsmitie – latviešu valodas un literatūras augstākā līmeņa eksāmenu.

11.a klases skolnieces Elizabete Šēnere un Akvelīna Gertnere portālam atzina, ka ir uztraukušās. Elizabete bijusi īpaši satraukta dienu pirms svarīgā notikuma. “Es pat sāku raudāt,” viņa emocionāli atzinās.

“Bet šorīt, kad piecēlos, bija atvieglojuma sajūta. Arī atnākot uz skolu, ieraugot savējos, sapratu, ka viss ir kārtībā.”

Klasesbiedrene Akvelīna raizējās, ka stresa dēļ nespēs izdarīt labāko, ko spēj. “Bet es maksimāli centīšos. Bailes vairs nav, pazudušas.”

Dienu iepriekš latviešu valodas un literatūras skolotāja V. More uzmundrinājusi audzēkņus. Elizabete no kabatas izvelk un portālam parāda zaļu “podziņu” nelielā maisiņā.

“Tas ir talismans, ko skolotāja mums visiem iedeva, lai nes veiksmi,”

skaidroja jauniete.

Klāt pievienota ar roku rakstīta zīmīte: “Atvērt, kad ir slikti.”

“Skolotāja mums jūt līdzi,” par izrādīto uzmanību jaunietes pateicas. Atzīst, ka ar skolotāju pirms eksāmena daudz mācījušies. “Centās mūsos ielikt pēc iespējas vairāk zināšanu.”

12.a klases audzēkne Zane Kalveniece, kas bija izvēlējusies kārtot padziļināto eksāmenu latviešu valodā un literatūrā, stāstīja, ka iepriekšējā vakarā pārlasījusi pierakstus un patlaban jūtas labi.

“Īstenībā satraukums nav liels, jo visa mācību gada laikā esmu kārtīgi gatavojusies.

Skolotāja ir devusi daudz dažādu uzdevumu, kas ir līdzīgi eksāmenam.”

Latviešu valodu un literatūru Zane ierindo starp saviem mīļākajiem mācību priekšmetiem. “Tādēļ izvēlējos to mācīties padziļināti. Ir doma studēt logopēdiju, un, ja esi kārtojis šo eksāmenu, tas dod bonuspunktus,” apsvērumus atklāja skolniece.

Savu skolotāju Simonu Stalidzāni satikusi iepriekšējā dienā pirms eksāmena. “Mums vēlēja veiksmi, iedeva visas gudrības, ko vien iespējams.”

“Galvenais – saglabāt mieru, ticēt saviem spēkiem,”

saviem audzināmajiem – vienpadsmitajiem – sacījusi angļu valodas skolotāja Zane Kalveniece. “Es ticu, ka viņiem izdosies.”

Vaicāta, kā jaunieši jutušies, Z. Kalveniece atsacīja – kāds vairāk gatavs, kāds – mazāk. Bet visi saprata, ka tas ir vienkārši jāizdara.

“Es pati vienmēr eksāmenu laiku daļēji uztveru kā svētkus. Jo esi uz to strādājis, virzījies. Un arī skolēni mobilizējas, ir gatavāki strādāt un darīt.”

Direktores vietniece izglītības jomā (10.–12. klasēs) Laura Lauberga-Nikolova pastāstīja, ka skolēnu valsts pārbaudes darbu sesiju ievadīja jau pirmdien, kad notika centralizētais eksāmens sociālajās zinātnēs augstākajā līmenī.

To bija izvēlējušies 10 Draudzīgā aicinājuma vidusskolas audzēkņi, un viņi devās uz Oskara Kalpaka vidusskolu, kas bija izvēlēta par eksāmena norises vietu.

Attiecībā uz vakardienas latviešu valodas eksāmenu 11. klases skolēniem L. Lauberga-Nikolova sacīja: “Ja, piemēram, skolēns izkrīt, viņš varēs to kārtot atkārtoti nākamgad, bet nu jau jāiegūst būs 20%, šogad ir 15%.

Ja arī eksāmens šogad netiks sekmīgi nolikts, skolēns drīkst turpināt mācīties, tas nav par pamatu tikt atskaitītam.”

Izglītības pārvalde vēsta, ka optimālajā mācību satura apguves līmenī Liepājā latviešu valodas eksāmenu kārtoja 704 vidusskolēni, bet augstākajā līmenī – 124 skolēni.

Kopā šajā mācību gadā pamatskolas un vidusskolas posmā tiks organizēti un norisināsies 22 centralizētie eksāmeni, kas ir vairāk nekā pagājušajā mācību gadā.

Valsts pārbaudes darbu sesiju 9. klases skolēni sāks 22. maijā ar eksāmenu angļu, vācu vai franču valodā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.