Liepājas Komunālās pārvaldes uzdevumā liedaga smiltis Liepājas pludmalē pirmo reizi šajā gadā sijāja jau pagājušajā nedēļā.

Piekrastē ir izskalotas niedres, doņi, sīki žagariņi, kas no ezera caur Tirdzniecības kanālu palu laikā nonāca jūrā, tāpēc zaļos atkritumus vajadzēja savākt. 

“Apmeklētāju ērtībām sešās izejās uz pludmali iepriekšējos gados ir izveidots labiekārtojums par Eiropas Savienības un pašvaldības naudu – ar stacionārajām tualetēm, dušām, soliņiem, pārģērbšanās kabīnēm, laipām un citām ērtībām,” norāda Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

“Pāri kāpām atsevišķās vietās izvietojam saliekamās dēļu klātnes – tās ir mazās izejas uz pludmali.

Izejā Pērkones ielas galā esam novākuši daļu no smilšu stiprinājumiem, kas salauzti vai bojāti.”

Tāpat kā iepriekšējās vasarās visā pludmales garumā būs papildu atkritumu konteineri, soliņi, pārģērbšanās kabīnes un informācijas zīmes.

15. maijā abās peldvietās Centra un Dienvidrietumu pludmalē darbu uzsāks glābšanas dienests.

Pagaidām nav piešķirti līdzekļi Karostas pludmales sakopšanai, “Kurzemes Vārdam” ziņo aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktors Vairis Šalms.

Pirms kāda laika pie Ziemeļu mola ostas akvatorijā pie krasta bija pieskalots milzums niedru. Stiprie vēji un viļņi daļu aizrāva dzelmē, bet lielu daļu izskaloja malā.

“Šī ir vienīgā vieta, kur vasarā Karostas bērni var plunčāties pa ūdeni, kur tiem netraucē ne akmeņi, ne dziļums.

Lūdzu, esiet aktīvi, saprotoši un kaut nedaudz cieniet Karostas iedzīvotājus,”

karostnieki lūdz lietotnē “Liepājas pilsēta”.

Vienīgi šo liedaga posmu no Ziemeļu mola līdz sērfinga centram sedz baltās smiltiņas, kuras iemīļojuši arī tūristi.

Nedēļas sākumā bija tikšanās Liepājas domes izpilddirekcijā par šo jautājumu, taču pagaidām nav rasti līdzekļi pludmales sakārtošanai, stāsta V. Šalms.

“Niedru ir tik daudz, ka ar rokām tās nevar savākt, mums arī nav tik daudz cilvēku.

Vajadzīgs papildu finansējums, lai strādātu ar iekrāvēju un transportu,” viņš paskaidro.

Plānošanā nākamajā otrdienā viņš par to pašvaldībā runāšot vēlreiz.

V. Šalms atgādina, ka šī vispār ir Satiksmes ministrijai piederoša teritorija, tomēr nodarbinātības aģentūra to ik sezonu uzkopj un izved gružus.

Pirms dažiem gadiem ar ūdens ekskavatoru no jūras tika izcelts padomju militāristu atstātais bīstamais mantojums – dzelži, troses.

Diemžēl šādu lietu ūdenī vēl ir papilnam, un vairākkārt peldētāji savainojušies.

Teritorijas pārvaldītāja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde tāpēc jau vairākus gadus aicina atpūtniekus izvērtēt risku un nepeldēties šai vietā, bet izvēlēties oficiālās peldvietas.