"Kurzemes Vārds"
Atskatāmies uz gada svarīgākajiem notikumiem un procesiem – no politiskiem un infrastruktūras jautājumiem līdz kultūrai, drošībai un ikdienas aktualitātēm, kas veidoja Liepājas gadu.
E-biļetes ieviešanā daudz kreņķu
Iespējams, aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) un domes Iepirkumu komisijas lielākā Jaungada vēlēšanās ir veiksmīgs noslēgums atklātam konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu ar autobusiem.
Komersantu sūdzību dēļ iepirkums pārtraukts, tā nolikumu izlaboja un izsludināja no jauna, bet gada nogalē konkurss atkal apturēts.
Atvadījāmies no papīra biļetēm, tagad ar e-karti braucienu var reģistrēt itin visi, arī cilvēku ar invaliditāti pavadoņi.
Taču e-biļete sagādājusi kreņķus. Mākoņdatošanas pakalpojumu traucējumi Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā vairākas dienas novembrī uzdāvināja bezmaksas braukšanu.
Arī bez kataklizmas pasažieru norēķini regulāri klibo, taču LST par to lūdz vērsties pie transakciju sistēmu nodrošinātāja SIA “Mobilly”.
Pieaugušie pret bērniem
Liepājas Dzintara vidusskolas direktors un Liepājas domes deputāts Pāvels Jurs saņēma administratīvu brīdinājumu par fizisku un emocionālu vardarbību pret nepilngadīgo.
Notikums nav saistīts ar darbu skolā, un P. Jurs drīkst turpināt ieņemt amatu.
Liepājā, 1905. gada ielā, iereibis vīrietis no pagalma aizveda 14 gadus vecu meiteni ar garīgās attīstības traucējumiem.
Meitenes 12 gadus vecais brālis sekoja un, izmantojot ārkārtas zvanu, izsauca policiju.
Priekulē pie veikala atrada puspliku aptuveni divus gadus vecu meitenīti, kas viena bija izgājusi no mājas. Pret māti uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu par vecāku pienākumu nepildīšanu.
Dubeņos rotaļlaukumā sagāzās koka konstrukcija, traumējot divas māsas (tostarp smadzeņu satricinājums un mugurkaula bojājums).
Sociālajos medijos izraisījās ažiotāža pēc ieraksta, ka Liepājas ēstuves “Pakistānas kebabs” pārdevējs mēģinājis iepazīties ar 11 gadus vecu meiteni.
Sekoja naidīgi komentāri, draudi, un darbinieks bailēs aizbrauca uz Rīgu.
Liepājā atklāja ilgstošu patēva un mātes vardarbību pret 13 gadus vecu zēnu, ko viņi bija piesējuši pie radiatoriem un situši. Par notikušo sāka izmeklēšanu.
Neražas gads
Trešo gadu pēc kārtas lauksaimniecības nozari ietekmēja nelabvēlīgi laikapstākļi – ilgstošu nokrišņu dēļ cieta sējumi un stādījumi.
Valdība līdz novembrim visā Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā.
Neraža nopietni ietekmējusi arī daudzu Dienvidkurzemes saimniecību dzīvotspēju, jo ieņēmumi samazinājušies, taču finansiālās saistības pret bankām saglabājušās.
Nokultie kvieši neatbilda pārtikas kvalitātes prasībām, savukārt par lopbarības graudiem samaksa ievērojami zemāka.
Dažviet gan ražība bija laba, tā ka cenas starpība nedaudz izlīdzinājās, bet vienalga bija ar bankām kopīgi jāmeklē krīzes risinājums.
Lauksaimnieki ir nopietnu pārdomu priekšā – kā darīt turpmāk? Daļa atsakās no platībām, kuras nomāja, citi plāno pārtraukt saimniekošanu šajā nozarē, dažs jau no tās atteicies.
Paplašina mājokļu piedāvājumu
Šogad Liepāja dažādās pilsētas vietās uzsākta vairāku jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecība – Celtnieku ielā 12A, Dunikas ielā 21, Klaipēdas ielā 62, Liedaga ielā 8/14, Pupu ielā 5/9, Saules ielā 15 un Vītolu ielā 13.
Pirmos no šiem projektiem plānots pabeigt jau 2026. gada rudenī.
Nekustamo īpašumu nozares pārstāvji uzsver, ka kvalitatīvu mājokļu pilsētā joprojām trūkst, tāpēc pašvaldības un attīstītāju aktivitāte tiek vērtēta kā pozitīvs signāls Liepājas izaugsmei un investoru uzticībai.
Vienlaikus tiek prognozēts, ka tuvākajos gados jaunie projekti radīs lielāku konkurenci starp attīstītājiem un pārbaudīs pieprasījuma spēju.
Ar jau iesākto būvniecību gan viss nebeidzas – Liepājas būvvaldē gada izskaņā iesniegtas arī jaunas ieceres daudzdzīvokļu namu celtniecībai Jūras ielā 32/34 un Ūliha ielā 95.
Svētku kūkā – 400 svecīšu!
Šogad Liepāja svinēja četrsimtgadi un svinības aizritēja visa gada garumā, piedāvājot liepājniekiem un pilsētas viesiem bagātu pasākumu programmu kultūrā, sportā, mākslā, izklaidē un citās nozarēs.
Svinību kulminācija notika 18. martā, kad Liepājas dzimšanas dienu iezīmēja emocionāls koncertuzvedums “Personas kods: Liepāja”, kā arī Goda un Gada liepājnieka sumināšana.
Gada gaitā notika lielkoncerti, izstādes, pastaigas, festivāli, kā arī gaismas instalācijas, sporta sacensības un radošās akcijas, piemēram, “Liepāja plaukst!”. Liepājas restorāni un kafejnīcas gatavoja speciālos piedāvājumus.
Jāizceļ vērienīgā uzņēmējdarbības izstāde “Ražots Liepājā”, kas notika pēc daudzu gadu pārtraukuma.
Liepājas 400. jubileja kļuva par kopības, lepnuma un radošuma apliecinājumu, kur svētki tika ne tikai atzīmēti, bet arī kopā radīti.
Vannu mājas pārbūve nav uzsākta
Augusta nogalē reģistrēta būvdarbu uzsākšana Veselības veicināšanas centram un vēsturiskās Vannu mājas pārbūvei.
Tomēr tur ne akmentiņš nav izkustināts, jo attīstītājs UAB “Liepojos kopos” gaida 2026. gada 4. februāri, kad Administratīvā apgabaltiesa pasludinās spriedumu lietā par būvatļaujas atcelšanu.
Lai arī Liepājas būvvalde izdeva citu būvatļauju uzlabotai iecerei, kurā ņemti vērā tiesas pirmās instances iebildumi par veco ieceri, būvprojekta izstrādātājs Andris Kokins skaidro, ka “jauno pagaidām neņem vērā tāpēc, ka nav skaidrs, kas ar veco notiek”.
Jaunajā objektā negribot ielikt neko tādu, pret ko varētu būt iebildumi.
Attīstītājs uz “Kurzemes Vārda” jautājumiem neatbildēja, taču Latvijas Radio atzinis, ka projektu varētu neturpināt. A. Kokinam tādu ziņu neesot.
Bez džentlmeņu vienošanās
Kino klasikas cienītājiem nav sveša filma “Džezā tikai meitenes”. Iespējams, šovasar aizvadītās Liepājas domes vēlēšanas kalpos par iedvesumu kādai jaunai komēdijai, jo Liepājas dome ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kur ievēlēti vīrieši vien.
Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva Liepājas partija, kas izcīnīja vislielāko mandātu skaitu savā 20 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē – 9 no 15 domes deputātu vietām.
Pārējās vietas dala divi politiskie spēki – “Latvijas Reģionu apvienība”, kura izcīnīja četrus krēslus, un Nacionālā apvienība (divi deputāti).
Uzvarētājpartija sajutās gana pašpietiekama, un, lai arī Gunārs Asniņš uz sarunām aicināja gan LRA, gan NA, nekāda džentlmeņu vienošanās sadarbības jeb koalīcijas līguma veidā tā arī netika noslēgta.
“Es domāju, ka šie četri gadi iezīmēs jaunu politiku Liepājā, jaunu politisko kultūru Liepājā. Beidzot pienācis brīdis, kad mēs mēģināsim nestrādāt pozīcijā un opozīcijā. Ceru, ka mums viss izdosies. Tā ir jauna situācija ne tikai Liepājā, bet arī valstī. Novēlu katram no mums būt saticīgiem, uz mērķi orientētiem. Ticu un ceru, ka mēs varam,” jaunās domes sēdē sacīja G. Ansiņš, kuru atkārtoti par Liepājas mēru ievēlēja vienbalsīgi.
Jauna slota slauka nikni
Jaunā Dienvidkurzemes novada dome darbu sākusi ar skaidru vēstījumu – novadam nepieciešamas pārmaiņas.
Jau uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas iezīmējās skaidra trijotne – Andris Jankovskis, Andrejs Radzevičs un Uldis Kristapsons, kas pie cerētajiem varas grožiem tiešām tika.
Par pārmaiņu nopietnību liecināja jau pirmā domes sēde, kad atlūgumus iesniedza izpilddirektors Uldis Vārna un Pāvilostas ostas pārvaldnieks Artis Rimma.
Vienlaikus bez pārvaldniekiem līdz šim palikuši Medzes pagasts, kā arī Rucavas un Dunikas, un Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības.
Lai gan jautājumi par pagastu nākotni vēl nav pilnībā atrisināti, redzams, ka process ir iekustējies līdz ar jaunā izpilddirektora Edgara Bertrama pievienošanos komandai.
Pašvaldībā uzsākta pagastu pārvalžu optimizācija, kā arī pieņemts lēmums par SIA “Grobiņas HES” likvidāciju, iezīmējot praktiskus soļus iecerēto pārmaiņu īstenošanā.
Ielu saraksts kļūst garāks
Agrākā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” valstība lēnām pārtop modernā industriālā parkā.
Lai arī darbs pie teritorijas attīstības aizsākās pirms vairākiem gadiem, pirmās redzamās pārmaiņas liepājnieki varēja novērtēt šogad, proti, novembrī līdz šim slēgtā teritorija daļēji tika atvērta, un ikviens nu var izstaigāt vai izbraukt jaunizbūvētās ielas.
Līdz rudenim industriālajā parkā gatavas pirmās trīs ielas – Inženieru, Eksporta un Dzelzsgriezēja, bet nupat noslēgusies arī Naglu un Martena ielu būvniecība.
Ielu infrastruktūras izbūve turpināsies arī 2026. gadā.
Bijušās rūpnīcas teritoriju plānots pakāpeniski padarīt publiski pieejamu.
“Vienlaikus svarīgi to padarīt pievilcīgu investoriem, kuri veidos modernus ražošanas uzņēmumus ar labi apmaksātām darba vietām, kas balstītas uz viedajām tehnoloģijām un aprites ekonomikas pamatprincipiem,” norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Ieslodzītajiem gaidāmi jurģi
Augusta beigās Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu – jauno Liepājas cietuma kompleksu Alsungas ielā 29.
Šajā sakarā atzīmējams ne tikai tas, ka šis ir pirmais cietums, kas uzbūvēts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet arī, ka tā būvniecība pabeigta pirms noteiktā termiņa, turklāt valsts budžetam ietaupot gandrīz 5,3 miljonus eiro.
Mūsu valstī, kā zināms, tas nav raksturīgi, īpaši lielajos projektos, kur būvniecības procesi bieži nenorit raiti.
Jaunais cietums esot modernākā un drošākā ieslodzījuma vieta Baltijā.
Paredzēts, ka tas darbu uzsāks 2026. gada pirmajā pusē, jo līdz tam plānoti vērienīgi kompleksa aprīkošanas un nodarbināto sagatavošanas darbi.
Ņemot vērā, ka jaunais cietums tehnoloģiskā ziņā būtiski atšķirsies no citām ieslodzījuma vietām Latvijā, nodarbinātajiem nepieciešams apgūt tehnoloģijas, ar kurām ikdienā būs jāstrādā, lai gādātu gan par savu un ieslodzīto drošību, gan arī par sabiedrības drošību, skaidro Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Sagatavoja: Ilze Ozoliņa, Linda Kilevica, Agrita Maniņa, Džūlija Lote Lapka, Ligita Kupčus-Apēna.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Kurzemes Vārds”.
