Sestdien skaistais vasarīgais laiks bija izvilinājis no mājām daudzus, tāpēc Jurģu un Lieldienu gadatirgū Pētertirgū cilvēku netrūka.

Kāds bija ieradies ar noteiktu mērķi kaut ko nopirkt, cits tikai izmantoja iespēju izstaigāties svaigā gaisā un apskatīt visu ko interesantu. Kāds no gadatirgus apmeklētājiem pat izteicās: “Nemaz nevar manīt, ka būtu krīze!”

Gadatirgū varēja nogaršot un iegādāties visādus labumus –pašceptu maizi, piparkūkas, smaržīgu kūpinātu gaļu, mājas desas no lauku rukšiem, tāpat pašdarinātu sieru, kūpinātas zivis, zāļu tējas, medu un daudz ko citu gardu un veselīgu.

Īpaši daudz tirgū bija piparkūku – lielas un mazas, krāsainas un visdažādākajos veidolos. Piparkūku pārdevēja Daina sacīja, ka vispieprasītākās esot piparkūkas, kas izveidotas truša formā, viņai tās izpirktas pirmās.

Gadatirgū savas preces piedāvāja tirgotāji no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem, kā arī pa kādam no kaimiņzemes Lietuvas. Jau vairākus gadus Liepājā uz gadatirgu ierodas svaigā siera gatavotāji no Skrīveriem, eļļas “Iecavnieks” izgatavotāji, gaļas izstrādājumu ražotāji no Siguldas un citi. Tāpat katru gadu mūspuses gadatirgos viesojas zivju produkcijas ražotāji no Lapmežciema, un stenda pārdevēja atzina, ka pēc zivīm Liepājā joprojām esot pieprasījums. “Citādāk jau mēs te nebrauktu,” viņa nosmējās.

Gadatirgū plašā pulkā bija pārstāvēti arī amatnieki, kas piedāvāja pītus klūgu izstrādājumus, keramiku, pirts lietas, tekstilu, adījumus, bija arī izstrādājumi no koka, māla, dzintara, ādas, metāla, rotkaļu un citu amatnieku darinājumi un suvenīri.

Bet vislielākā rosība, kā jau pavasarī, valdīja pie stādu tirgotājiem, kas bija atbraukuši no Talsiem, Kuldīgas, Pūres, kā arī no Liepājas apkārtnes. Tie piedāvāja kociņu, krūmu, rožu un citu puķu stādus, puķu sīpolus utt. Plaša bija arī sēklu izvēle. Pēc stādiem un citiem stādāmajiem materiāliem rīta pusē pat veidojās rindas.

Kā jau gadatirgū netrūka arī izklaides iespēju. Bērni priecājās, ka var apskatīt un paglaudīt trusīšus. Bet vīri un pat dažas dāmas mērojās spēkiem umurkumurā, rāpjoties stabā, kura galā bija piekārti visādi labumi. Viens nonesa bērniem konfektes, cits – kādu stiprākas dziras pudeli sev, tikai barankas un slota tā arī palika staba galā karājamies.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds” 

Vislielākā rosība, kā jau pavasarī, valdīja pie stādu tirgotājiem, pircēji meklēja kociņu, krūmu un puķu stādus, puķu sīpolus, sēklas utt.