liepajniekiem.lv
Tā realizācija nebija viegla. Iepriekšējais būvnieks SIA “Eksterm” darbus pametis pusratā. “Atstāja mūs likteņa varā un pazuda bez vēsts,” atceras V. Neimane. Toties nu klienti aicināti izmantot jaunās ērtības, kas atrodas poliklīnikas iekšpagalmā.
Poliklīnikā šobrīd strādā 16 ģimenes ārsti un daudz citu speciālistu, līdz ar to pacientu plūsma ikdienā ir liela.
V. Neimane skaidro, ka arī iepriekš neesot bijis tā, ka klienti bezizejā pulcētos pie poliklīnikas durvīm. Jau aptuveni desmit gadus viss ir sakārtots tā, lai svarīgākie funkcionālie kabineti būtu pieejami pirmajā stāvā.
Piebrauktuves tika izveidotas jau sen, arī panduss ir bijis pieejams labu laiku.
Tas ticis izbūvēts atbilstoši visiem noteikumiem, lai atvieglotu iekļūšanu poliklīnikas pirmajā stāvā kā māmiņām ar ratiem, tā cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Daļa ārstu kabinetu, kā arī aptieka un laboratorija atrodas pirmajā stāvā, lai cilvēkiem nebūtu jāizmanto kāpnes, bet visu vienā stāvā izvietot nav iespējams. Arī ģimenes ārsti esot pretimnākoši un pie saviem pacientiem, kuri nevar pārvietoties pa sarežģītajām kāpnēm, nonākot uz pirmo stāvu. Reģistratūrā cilvēkiem visu izskaidrojot un norādot, kur iet.
Lai arī projekts pirmajā brīdī nešķiet vērienīgs, tomēr izvērties gana sarežģīts. Vispirms jau problēmas radīja tas, ka VPVAC ārējās durvis ir vēsturiskas un ietilpst vēsturiskajā blokā.
Bijis laiks, kad vadītāja prātojusi tās likvidēt un vietā ierīkot modernāku un ērtāku ieeju, jo mammas ar bērnu ratiem un invalīdi pa tām ienākt poliklīnikā nevarēja, tomēr atļauju dabūt neizdevās.
Tā kā senās durvis bijušas pamatīgi lietotas, uzlabot nevarēja, tāpēc tās tika autentiski atjaunotas un vēlāk pārveidotas par slēģiem, kurus atverot ir durvis, kuras pa spēkam atvērt arī slimam cilvēkam.
Lai ēkā saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, nedrīkstēja likvidēt vītņu kāpnes, un tas radīja problēmas lifta tehniskās ierīkošanas risinājumos. Tāpat lifta izbūves projekta ieviešanu paildzināja abu ēkas korpusu savienojuma izveide, stāsta V. Neimane.
Vecais korpuss ir no koka, tas radījis papildu problēmas ugunsdrošības jautājumā.
Bez visiem šiem jautājumiem ceļā gadījusies arī pandēmija. Tolaik bijis līgums ar firmu SIA “Eksterm”, kas solījusi lifta izbūvi līdz 2022. gada 18. augustam vai pat ātrāk, tomēr pēkšņi būvnieks pazudis. Kas ar viņiem noticis, neesot skaidrs līdz pat šai dienai.
VPVAC pārstāvji izlēmuši nevilkt lietu garumā un netiesāties, bet gan meklēt tālāku risinājumu, un noslēguši līgumu ar SIA “SK Jumts”.
SIA “SK Jumts” pārstāve Solvita Grindule stāsta, ka piedalījušies vien pašā finiša taisnē, tomēr būvniecības process neesot bijis no vienkāršajiem: “Tā kā esam būvnieki ar zemsliekšņa iepirkumu, bija sarežģīti iegūt būvatļauju, tomēr risinājumu kopā ar pašvaldību atradām un esam gandarīti ar rezultātu.”
“Viss ļaunais, kas varēja notikt, te arī notika, sākot ar projekta izstrādi, kur pieļauts lērums labojamu kļūdu, ekspertīzi, kur pasūtītājs samaksāja naudu, bet eksperts savu darbu neizpildīja.
Projekta labošana, saskaņošana, darbu turpināšana – viss prasīja laiku. It kā to visu uzrauga un akceptē Būvkontroles birojs, bet kļūdas bija pat pie jumta konstrukcijām, ugunsdrošības pasākumu konstrukcijām, nav īsti izprotams, kā tas viss tik tālu aizgāja,” skaidro būvuzraugs Juris Jēkabsons.
Nu VPVAC atviegloti uzelpo. “Ja agrāk apspriedēs to vien varēja dzirdēt, kā lifts un lifts, tagad šis jautājums ir atrisināts un nekādi citi apjomīgi būvdarbi poliklīnikā pašlaik plānoti netiek. Arī ēkas fasādi pirms lielajām lietavām paguvām nokrāsot. Es jau teicu, Dievs laikam ir liepājnieks! Kā beidzām krāsot, tā sāka līt,” atceras vadītāja.
Pateicības vārdus par paveikto V. Neimane veltīja VPVAC aprūpes centra saimniecības daļas vadītājam Raimondam Buncim, projektu vadītājam Kristam Neimanim, būvuzraugam J. Jēkabsonam un visai pārējai komandai.
Projekta izveidei lielu finansējuma daļu piešķīra Liepājas pilsētas dome, sponsori un arī pats VPVAC sedza aptuveni 50 000 eiro. Kopējā summa bija ap 184 000 eiro bez PVN.
“Nākamais, kas būtu jārisina, ir cilvēkresursi. Ārstu vienkārši nav.
Tie, kuri ir, tie ir maksas. Trūkst ginekologa, endokrinologa, nefrologa, radiologa asistenta. Cerēsim, ka izdosies piesaistīt laika gaitā,” teic V. Neimane.
portāls liepajniekiem.lv novēroja, ka pagaidām lifts tiek izmantots diezgan pasīvi. Senlaicīgajās kāpnēs, kas ved uz otro stāvu, sastopam kādu kundzi, kas, balstīdamās uz vēzdiņas, lūdz palīdzīgu roku, lai pievarētu pēdējos divus pakāpienus.
Uz jautājumu, vai viņai zināms, ka šeit darbojas arī lifts, viņa teic: “Nē, nezināju gan! Parādīsiet, kur tas atrodas?”
Savukārt mamma Zane uz poliklīniku ieradusies ar diviem bērniem, viens rokās, otrs gaida rindā pie ģimenes ārsta.
Zane ratus atstājusi ārā, jo arī viņa par liftu vēl nezināja. “Protams, turpmāk izmantošu. Uzbraukt ar ratiem pa taisno augšā ir daudz ērtāk,” liepājniece par jauno iespēju priecājas un piebilst, ka vajadzētu lejā izvietot kādu labi redzamu zīmi, ka pagalmā darbojas lifts.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
