Svētdien lietus nespēja iztraucēt gadsimtu satikšanos pie Gulbju dīķa, kur norisinājās Liepājas pilsētas 385. dzimšanas dienai veltīts kultūras sarīkojums “Liepājas gadsimtu mistērijas”.

Un nelielajā ceļa gabaliņā no Mirdzas Ķempes pieminekļa līdz Gubju dīķim atnākušie varēja izbaudīt dažādus mirkļus, sākot no brīvdabas slidotavas līdz “Atštauku” pērienam ar pūpolu zariem, lai slimība ārā un veselība iekšā. Uz ielas skanēja mūzika, varēja pats izkalt monētu, ieskatīties, kā notiek lietu maiņa, klausīties dzejas lasījumos latviešu un krievu valodā, uzcienāties ar gardu kāpostu zupu un pankūkām.

 Visiem pa vidu staigāja avīžu zēni un meitenes ar jaunākajiem “Kultūras Pulsa” un “Katram Liepājniekam” izdevumiem, dāmas pagājušā gadsimta tērpos, uzstājās klauni, aicinot arī apmeklētājus uzkāpt uz cirka vienriteņa. Un, ja nokritīs, nebūs liela bēda, jo turpat jau bija pagājušā gadsimta medicīnas māsas. Ienākt savā teltī un apskatīt jaunāko literatūru par Liepāju, aicināja ebreju tirgotājs.

“Mēs tikai nupat te atnācām, bet pirmais iespaids ir ļoti patīkams, ir tautiski dekori, viss tik mīļi un Liepājai raksturīgi,” sacīja viena no apmeklētājām Dzintra Tīda, kura bija ieradusies kopā ar savu mazmeitiņu Aiju. Aija teica, ka viņai vislabāk patīk puzuri, kuros iekšā Lieldienu oliņas.

Svetlanu Bulgakovu varēja satikt teltī, kurā skanēja dzeja krievu valodā, viņa bija ģērbusies garā kleitā un pastāstīja, ka te var izjust krievu laikus Liepājā. Meitene teica, ka ir īsta liepājniece, te dzimusi un augusi un šajos svētkos iejutusies pagājušā gadsimta dāmas tēlā. “Šie svētki ir izdevušies un, redz, mums pat lietus netraucē,” sacīja Svetlana.

Mākslas vidusskolas metāla izstrādājumu dizaina specialitātes jaunieši Ansis Alksnis un Katrīna Bitere apliecināja, ka cilvēkiem ļoti patīk izkalt piemiņai monētas, kurām vienā pusē ir simbolisks P. M. Berči projektētā Gulbju dīķa attēls un otrā – Mākslas vidusskolas emblēma. “Liepāja man ir ļoti mīļa pilsēta, vairāk tur neko nevar piebilst, kas dzīvo Liepājā, tas to sapratīs,” apliecināja Ansis.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Meitenes labprāt iztēlojās, kā pastaigā devās dāmas pagājušajā gadsimtā. To apliecināja arī Svetlana Bulgakova (vidū).