Sestdien, 7. janvārī, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē pulcējās leģendārās dziesminieces Austras Pumpures tuvinieki, draugi, kolēģi, teātra ļaudis, mūziķi, Austrasbērni, kultūras darbinieki, dziesminieces talanta cienītāji un citi ļaudis no tuvienes un tālienes, lai pavadītu viņu mūžības ceļā.

Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka Austra Pumpure tiks izvadīta no Sv. Annas baznīcas, tomēr piektdien pienāca informācija, ka atvadīšanās notiks Sv. Trīsvienības katedrālē. Un mācītāja Pētera Kalka vadītajā atvadu dievkalpojumā sestdien katedrāle bija cilvēku pilna. No Austras Pumpures atvadīties bija nākuši tie, kas dziesminieces gara gaismas, dziesmas spēka, vienkāršības, atvērtības un patiesuma uzrunāti. Austrasbērni un citi nodziedāja dažas viņas mīļās dziesmas. Dziesminieces 88 gadus garā mūža ceļus no vecāku ģimenes sākuma cauri bērnības gadiem Rucavas pusē, skolas gaitām, mūzikas skolai, bagātīgajam teātra laikam, pirmajiem koncertiem, Austrasbērnu kustībai līdz pat viņas pēdējiem gadiem visiem kopā atmiņās izstaigāt palīdzēja Austrasbērns, dziesminieks Ēriks Pozemkovskis. Un Austrasbērnu atvadu vārdos bija arī šādas rindas: “Tu man devi padomus, lai es zinātu, kā pareizi dzīvot un mīlēt. Tu man iemācīji klausīties un saklausīt, kā skan čuksti un pusbalss un kā skan klusums. Bez Tevis es to nezinātu, ka klusums skan.”

Pēc dievkalpojuma pavadītāji devās uz Dienvidu kapiem, kur Austru Pumpuri guldīja zemes klēpī.