Sestdiena, 17. aprīlis Rūdolfs, Viviāna, Rūdis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Gājēji bez atstarotājiem, neredzami velobraucēji un dzīvnieki – autobraucēju lielākās problēmas

Iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka pusei respondentu gājēji bez atstarotājiem ir lielākā problēma uz ceļa gada tumšajā laikā, savukārt kā otra populārākā problēma norādīti neredzami velobraucēji – tā atzinuši 37% respondentu, liecina ”GO atbildīgas braukšanas indekss” dati.

Gājēji bez atstarotājiem, neredzami velobraucēji un dzīvnieki – autobraucēju lielākās problēmas
Foto: Publicitātes
26.02.2021 06:00

liepajniekiem.lv

Iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka pusei respondentu gājēji bez atstarotājiem ir lielākā problēma uz ceļa gada tumšajā laikā, savukārt kā otra populārākā problēma norādīti neredzami velobraucēji – tā atzinuši 37% respondentu, liecina ”GO atbildīgas braukšanas indekss” dati.

Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas provizoriskie ceļu satiksmes negadījumu dati par 2020.gadu skaidri iezīmē šo problēmu.

Statistika ir skarba – bojā gājušo velosipēdistu un skrejriteņu vadītāju skaits dubultojies no 9 uz 18, ievainoto skaits pieaudzis no 613 uz 668. Kopumā cietušo skaits audzis par 10% , salīdzinot ar 2019.gada datiem.

”Gada tumšais laiks, īpaši periodi bez sniega, ir bīstamākais laiks autovadītājiem. Intensīvākās satiksmes laikā – rītos un vakaros – ir tumšs, redzamība ir ļoti apgrūtināta, īpaši, ja vēl ir nokrišņi, migla, lielas temperatūras svārstības. Līdz ar to, visiem satiksmes dalībniekiem šādos laikapstākļos jābūt ļoti uzmanīgiem. Autovadītājiem jāsagatavo automašīnas un jābūt pašiem gataviem pārvietoties šajā periodā,” situāciju komentē DBS Autoskolas direktors Jānis Vanks.

Vairāk nekā ceturtā daļa, jeb 28% autovadītāju trešajā vietā ierindojuši meža dzīvniekus, kuri izskrien uz ceļa. Šajā jautājumā gan viedokļi ļoti dalās, jo atlikušie 72% respondentu sadalījušies līdzīgās daļās, ierindojot šo gan kā primāro problēmu uz ceļa, gan atstājot to pēdējā vietā.

Tajā pašā laikā, atbildot uz jautājumu, vai ir gadījies saskarties uz ceļa ar meža dzīvnieku gandrīz puse norādījuši, ka jā, taču no sadursmes izdevās izvairīties. 32% atbildējuši, ka nē, taču dati skaidri parāda, ka sadursmju skaits stipri atšķiras atkarībā no reģiona, kurā respondents dzīvo.

Proti – ar meža dzīvniekiem uz ceļa vispār nav saskārušies 43% rīdzinieku, 32% citu lielo pilsētu iedzīvotāji, mazākās pilsētās šis skaitlis samazinās līdz 28%, savukārt lauku reģionos – līdz 19%, kas nozīmē divreiz vairāk sadursmju, salīdzinot ar Rīgas datiem.

Savukārt 12% piedzīvojuši sadursmi, kurā cieta dzīvnieks. 7% autovadītāju sadursme notikusi, taču tajā neviens necieta un 1% respondentu atbildējuši, ka ir saskārušies uz ceļa ar meža dzīvnieku un sadursmē cietis kāds no automašīnā braucošajiem.

Ceturto un piekto vietu ar līdzīgiem rezultātiem dala apledojuši ceļi, jeb melnais ledus ar sliktu redzamību laikapstākļu dēļ (putenis, lietus, migla, utt.).

Vairāk nekā puse autovadītāju akvaplanēšanu atzīmējuši kā vismazāko problēmu uz ceļa no uzskaitītajām, 26% atzīmēja to kā priekšpēdējo no uzskaitītajām problēmām, pārliecinoši norādot uz tās zemo aktualitāti, salīdzinot ar citām.

”Mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir pašiem jāpadomā, pirmkārt, par sevi un savu drošību.

Un galvenās lietas ir atbilstošs apģērbs – jo gaišāks vai spilgtāks, jo labāk un atstarotāju lietošana (vai kādas gaismas ierīces, piemēram lampiņas mobilajā telefonā). Tāpat arī ir jāpārliecinās, ka tuvojošās automašīnas vadītājs viņus ir pamanījis. Tas attiecās arī uz it kā drošajām, apgaismotajām gājēju pārejām. Jābūt pārliecībai, ka automašīna jūs pamanījusi un paspēs nobremzēt.

Ja visi kopā attieksimies pret satiksmes drošību ar lielu atbildību, visiem būs drošāk.

Taču arī akvaplanēšanas riski ir ļoti svarīgi. Ja līdz šim ar to nav sanācis saskarties vai tas netika pamanīts, jo nekas ļauns nenotika, riska nozīmīgums nesamazinās. Galvenā lieta, kas mazina akvaplanēšanas riskus ir kvalitatīvas un labā stāvoklī esošas riepas, kā arī izvairīšanās no braukšanas dziļās peļķēs, īpaši, ja ātrums ir virs 70 kilometriem stundā,” uzsver J. Vanks.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz