Gājēju pāreju Rīgas ielā neesot drošības apsvērumu dēļ
Liepājnieki spriež, vai tā tam jābūt, ka Rīgas iela pēc rekonstrukcijas vesela kilometra garumā ir bez gājēju pārejām. No Tramvaja tilta līdz pat Jelgavas ielai to nav. Neregulējama un neaprīkota pāreja nav drošākā vieta ielas šķērsošanai, norāda pašvaldībā.
liepajniekiem.lv
Pirms šādu lielu projektu īstenošanas veic ceļu drošības auditu, izvērtējot arī gājēju pārejas, stāsta Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
“Rīgas ielā divos virzienos brauc tramvajs un vienā virzienā – automašīnas. Šajā gadījumā katrā krustojumā salikt gājēju pārejas rada paaugstinātu bīstamību,” viņš skaidro.
Krustojumos ir iespējams pāriet pāri ielai, tur ir pazeminātas apmales.
Tā šķērsot ielu, uzmanoties no transporta, esot drošāk nekā pieņemt, ka uzzīmēta gājēju pāreja pati par sevi garantēs drošību.
Apzīmēta pāreja cilvēkiem mēdz radīt viltus drošības sajūtu, kas neesot labi, ja no abām pusēm brauc tramvaji.
Cilvēki mēdz pēkšņi izskriet uz pārejas neskatoties, arī velosipēdisti bieži strauji nogriežas un brauc pāri, nepārliecinoties, vai autovadītāji var nobremzēt.
Paaugstināta, tātad drošāka gājēju pāreja ir izbūvēta pie Liepājas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas.
“Ceļu standarts nosaka, ka gājēju pāreju izveido tad, ja gājēju plūsma ir 200 cilvēku stundā.
Tāds ir Rīgas un Jelgavas ielas krustojums, skola un dzelzceļa stacijas, šajās vietās plūsmas ir vislielākās,” saka D. Jēriņš.
“Tā vairs nekur nedara, ka vienkārši ar krāsu uzkrāso pāreju, visam pamatā ir būvprojekts – jābūt apgaismojumam, ja ir vairākas joslas, jābūt saliņām.”
No neregulējamām gājēju pārejām atsakās arī uzņēmums “Latvijas valsts ceļi”, tās, piemēram, uz Rīgas šosejas likvidētas Kaķeniekos un Anneniekos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.