Otrdiena, 9. augusts Madara, Genoveva
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Onkoloģijas pacientiem joprojām par maz informācijas

“Tieši tas, ka cilvēkiem ir maz pieejama informācija par piedāvātajām iespējām, ir tas lielākais problēmas cēlonis,” saka melanomas pacientu atbalsta biedrības izveidotāja un onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa.

Onkoloģijas pacientiem joprojām par maz informācijas
"Onkoalianses" vadītāja Olga Valciņa uzskata, ka iedzīvotāju veselības kvalitātes nodrošināšanā un onkoloģijas pacientu atbalstā liela nozīme ir pašvaldības ieinteresētībai. "Ja pašvaldība nodrošina ar transportu uz izmeklējumiem, tas jau ir daudz!" viņa uzsver. (Foto: Egons Zīverts)
"Onkoalianses" vadītāja Olga Valciņa uzskata, ka iedzīvotāju veselības kvalitātes nodrošināšanā un onkoloģijas pacientu atbalstā liela nozīme ir pašvaldības ieinteresētībai. "Ja pašvaldība nodrošina ar transportu uz izmeklējumiem, tas jau ir daudz!" viņa uzsver. (Foto: Egons Zīverts)
01.07.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Viņa aicina pašvaldības, medicīnas, veselības un sociālās aprūpes iestādes vairāk izvērst informatīvi izglītojošus pasākumus, lai palīdzētu iedzīvotājos mazināt aizspriedumus un bailes, mudināt regulāri un savlaicīgi doties pie ģimenes ārsta uz profilaktiskām pārbaudēm, kā arī aktīvāk izmantot valsts apmaksātos vēža skrīningus. 

Novērtē ieguldījumu

“Onkoalianses” pārstāvji pastāsta, ka vēl pirms diviem gadiem dati rādīja, ka, kaut arī augstākā vēža saslimstība Latvijā uz iedzīvotāju skaitu bija Kurzemē, tomēr nozīmīgajā rādītājā vēža ārstēšanā jeb piecu gadu dzīvildzē (izdzīvotībā), proti, cik no pacientiem pēc diagnozes uzstādīšanas nodzīvo vismaz piecus gadus, no Kurzemes pašvaldībām labākie rezultāti bija bijušajam Skrundas novadam (58,1%), Liepājai (54,9%) un arī bijušajam Nīcas novadam (53,8%).

Rādītāju lejasgalā bija bijušie Rucavas, Priekules, Dundagas novadi, kuros vidēji piecu gadu izdzīvotība bijusi 27% gadījumu.

“Audzēju slimības uzvarēšanā galvenais ir veselības profilaktiskās pārbaudes, ātra atklāšana. Vēzis vairs jau nav tikai “mirstamā slimība”, bet pārgājis uz hroniskas slimības apzīmējumu,” saka O. Valciņa.

Maija beigās Liepāju – Reģionālo slimnīcu un nupat atvērto sociālās aprūpes centru un paliatīvās aprūpes klīniku “Rūre” – un Dienvidkurzemes novada pašvaldību apmeklēja “Onkoalianses” komanda.

Šī bija viena no pirmajām vizītēm pašvaldībās, ko biedrības pārstāvji turpinās, lai tādējādi veicinātu pašvaldību iesaisti, skaidrotu to lomu onkoloģisko pacientu aprūpē un informēšanā.

“”Onkoaliansē” katram, kurš tajā iesaistījies vai to darīs, ir sava diagnoze, un mēs ar onkoloģiju nepelnām naudu. Mēs strādājam ar mērķi, lai veiktu uzlabojumus pacientu onkoloģiskajā aprūpē, un mūsu prioritāte ir pierādījumos balstīta pacientu aizstāvība,” skaidro O. Valciņa.

“Mēs gribam redzēt uz vietas, kas ir izdarīts un kas vēl jāpaveic. Pašvaldības, ja runājam par onkoloģiskajiem pacientiem, varētu darīt daudz vairāk. Dienvidkurzemes novads un Liepāja ir tās, kuras dara daudz vairāk nekā citas pašvaldības Latvijā,” uzsver biedrības vadītāja.

Kā tikt pie ārsta?

“Būtiski atbalsta sistēmā ir saprast, ka vēzis, onkoloģija ir finansiāli toksiska diagnoze. Cilvēkam nav naudas braukt uz dārgiem izmeklējumiem un var būt, ka nav naudas autobusam, citādi pašam fiziski nav iespējas nokļūt Rīgā vai citur uz izmeklējumiem, procedūrām.

Jautājums – vai pašvaldība palīdz? Piemēram, Dienvidkurzemes novadā uzzinājām, ka nešķiro šeit cilvēkus, lai nodrošinātu transportu uz ārstniecības iestādi, – cilvēks var būt gan maznodrošināts, gan darbspējīgs, gan ar invaliditāti. Tikai jāpiesakās Sociālajā dienestā pēc atbalsta. Un tiešām tas ir milzīgi daudz!” pauž “Onkoalianses” vadītāja.

“Tik jautājums – vai šie cilvēki, kuriem tas nepieciešams, to zina!?” iestarpina fonda “Rozā vilciens”, kas atbalsta sievietes ar krūts vēža diagnozi, vadītāja Zinta Uskale. Pašvaldībā atbildēts – nav garantijas, ka zina visi, taču par šādu iespēju jāzina ģimenes ārstu praksēs un ikvienam speciālistam veselības aprūpē un sociālajiem darbiniekiem.

Bet, ja cilvēkam no novada jātiek uz izmeklējumiem Rīgā vai Liepājā, skaidrs ir tas, ka vairākas reizes nedēļā pašvaldībai ir maršruts pa ārstniecības iestādēm,” papildina O. Valciņa.

“Tas arī pozitīvi, ka nešķiro pēc sociālā statusa. Ko nozīmē, ja šādas palīdzības nav? Cilvēks ar diagnozi prasa palīdzību ģimenes locekļiem, tuviniekiem, draugiem, kuri zaudē savu laiku, bet pacients zaudē finansiāli. Jāņem vērā, ka cilvēks ar diagnozi, visticamāk, nespēj ilgstoši nosēdēt satiksmes autobusā, bet viņš nevar pateikt pie Saldus – man vajag izkāpt, jo man ir slikti, neviens negaidīs,” pašvaldības atbalsta nozīmīgumu pacienta aprūpē šajā jomā izceļ O. Valciņa.

“Pēc ķīmijterapijas cilvēks ir galīgi nekāds, tādēļ pašvaldības atbalsts arī ir nozīmīgs – pagaidīs un aizvedīs mājās,” papildina vīriešu veselības kustības “Movember Latvija” pārstāvis Edgars Āboliņš.

Vajag personisku attieksmi

“Daudzas citas pašvaldības Latvijā varētu pamācīties no šī piemēra,” saka Z. Uskale. “Onkoalianses” pārstāvji uzslavē arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības spēju saglabāt plašu 12 ambulanču un feldšerpunktu tīklu, kas ir viens no pamatelementiem tiešajā veselības aprūpē un parāda rūpes par lauku iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību.

“Liepājas slimnīcā novērojām pozitīvu atšķirību no citām veselības aprūpes iestādēm onkoloģisko pacientu informēšanā un aprūpē. Te ir personiska attieksme, nav konveijera,” piebilst O. Valciņa.

Ko nozīmē, ka nav konveijera sajūtas? Liepājā nav tik daudz jālaužas cauri birokrātijai un dakteru kabinetiem, lai tiktu pie pakalpojuma, secinājuši onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību pārstāvji.

“Mūs fantastiski pārsteidza arī jaunatvērtā paliatīvās aprūpes klīnika un sociālās aprūpes centrs – Latvijas mērogā Liepājā tas ir unikāls sasniegums! Tas ir nozīmīgs solis onkoloģijas aprūpē, jo, kad tu pirmais uzzini diagnozi, primāri tu domā par zālēm, bet visi ir padomājuši – ja es miršu, vai varēšu to izdarīt ar cieņu. Šī jaunā klīnika dod tādu cerību,” teic “Onkoalianses” vadītāja.

“Priecē, ka paliatīvo un sociālo aprūpi īsteno mediķi. Un medicīna ir atbilstoša 21. gadsimtam. Šī vieta dod perspektīvu skatījumu nākotnē,” piebilst biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma.

“Kur ir nācies pabūt iepriekš un ieraugot, kāds ir šis centrs, daudzviet situācija ir kā diena pret nakti,” norāda E. Āboliņš. “Ja ir aprūpes centrs ar medicīnisko nodrošinājumu, tas nozīmē, ka ir atbildes uz visiem jautājumiem, kas tobrīd aktuāli pie manas diagnozes. Tad ne man kā pacientam ir stress, ne maniem radiniekiem, ja zinu, ka ir tāda atbalsta vieta,” viņš turpina.

Sieviešu biedrības “Vita” pārstāve Irina Jaunuma pauž, ka svarīgi par onkoloģiju runāt pēc iespējas vairāk un izglītot sabiedrību, bet vīriešu veselības biedrības pārstāvis Edgars Āboliņš norāda, ka liela problēma ir, ka cilvēki nevēlas dalīties pieredzē par savu pārdzīvoto diagnozi.

“Bija pēdējais laiks ko tādu izveidot,” piemetina Z. Uskale.

“Uzskatām arī, ka pašvaldībās ir jāpaplašina sociālie pakalpojumi, piemēram, psiholoģiskais atbalsts, ergoterapija,” pauž O. Valciņa.

“Jāsaprot, ka onkoloģija nākotnē nemazināsies.

Vēzis, onkoloģija ir kļuvusi par hronisku slimību, šī tendence kļūst arvien izplatītāka, un arvien vairāk vajadzēs sociālos pakalpojumus un pašvaldības iesaistei būs liela nozīme,” viņa stāsta savu redzējumu.

“Ja pašvaldība iesaistīsies, tā jau ir ieguvēja – cilvēks, kuram palīdzēs, dzīvos, pelnīs nodokļus,” saka E. Āboliņš.

“Turklāt būtiski, ka nedrīkst šķirot onkoloģiskos pacientus – jārūpējas ir par visiem. Mēs, kas esam gājuši cauri tam visam, varam saskatīt trūkumus, akcentēt tos un domāt kopīgi, kā tos novērst,” teic O. Valciņa.

Trūkst kvalitatīvas informācijas

“Onkoloģijā un aprūpē vispār būtiski ir būt soli priekšā sabiedrības problēmām,” saka I. Januma. “Tādēļ par vēzi ir jārunā, jau sākot no skolām un beidzot ar visu sabiedrību informējošām lekcijām,” viņa pauž.

“Onkoalianses” pārstāvji skumji secina, ka liels trūkums ir veselības mācības neesamība skolās.

“21. gadsimtā, lai cik tas dīvaini būtu, deficīts pacientam ir informācija. Esam pārbagāti ar informāciju par vēzi, diagnostiku, ārstēšanu, bet vai tā ir droša un kvalitatīva?

Ja ieraugāt bukletu, bet nav atsauču uz avotu, – metiet miskastē! Ja nav izstrādes datuma – nevar zināt, uz kurām vadlīnijām balstīts. Ja ir viens sponsors – tiek bīdītas tā intereses, un rodas jautājums, vai informācija ir derīga. Piemēram, tiek reklamētas vienas zāles, bet tai pašā laikā diagnozei var būt četri medikamenti,” norāda O. Valciņa.

Biedrības bieži pašas saviem spēkiem un zināšanām izstrādā bukletus, ņemot informāciju no pasaules un Eiropas vadlīnijām.

“Onkoalianse” iecerējusi veselības aprūpes punktos nodrošināt informatīvas plāksne par valsts apmaksātajiem vēža skrīninga pasākumiem, veselības profilaktisko pārbaudi, vismaz reizi gadā ejot pie ģimenes ārsta.

“Informācijas pieejamība un komunikācija ir problēma,” piebilst Z. Uskale. “Cilvēki bieži nezina, ka ir ļoti daudz veidu, kā jārīkojas atkarībā no diagnozes un tā pakāpes,” saka “Onkoalianses” viens no dibinātājiem, onkoloģisko pacientu tuvinieku atbalsta biedrības pārstāvis Ēriks Mikelšteins.

“Vēl viena lieta, ko esam novērojuši, – sabiedrība sāk izglītoties par onkoloģijas un veselības aprūpes jomu,

bet, lai mēs paceltu šo jomu augstāk, izvirzot par prioritāti, pacienti joprojām baidās runāt par savu diagnozi, negrib to afišēt,” piebilst E. Āboliņš.

“Sabiedrībā joprojām par vēzi ir stereotipi, kas dziļi iesakņojušies. Cilvēki nebaidās tik daudz runāt par ādas vēzi, bet neērti, pat kauns par zarnu trakta, ginekoloģiskajiem un krūts vēzi. Tāpat – ja tev ir plaušu vēzis, tad tu noteikti smēķē. Ja ir melanoma – vai tad tu nezini, ka par daudz nedrīkst sauļoties?

Un tad vēl kāds dakteris “uzkāpj uz skatuves” un saka – pacienti ielaiž vēzi, atnāca par vēlu! Jā, bet var būt gadījumi, kad cilvēks ir gājis izmeklēties, bet izmeklējums var būt arī nekvalitatīvi nolasīts,” piebilst O. Valciņa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz