Trešdien Liepājas domes sēdē deputāti pieņēma 46 lēmumus. Droši vien iedzīvotājus visvairāk interesēs lēmums gatavoties izsolē pārdot namu pārvaldes, kas pašlaik apsaimnieko vairākus simtus dzīvojamo māju, – pašvaldības SIA “Vecliepāja” kapitāla daļas. Deputāti uzdeva domes Iepirkumu komisijai veikt iepirkuma procedūru SIA “Vecliepāja” privatizācijas noteikumu projekta izstrādei, lai tālākā nākotnē pārdotu SIA kapitāla daļas atklātā izsolē. Pēc domes priekšsēdētāja Ulda Seska domām, šis lēmums uzlabos dzīvokļu apsaimniekošanas kvalitāti, un tas būtu galvenais ieguvums, privatizējot namu pārvaldes.

Izstrādās privatizācijas noteikumus

Par abu pārējo namu pārvalžu privatizāciju pašvaldība vēl nelemšot piesardzības dēļ, jo privatizācijai ir ne tikai plusi, bet arī mīnusi un riski – ar tiem domniekus iepazīstināja firmas “Ernst&Young” pārstāvis (šī firma pašvaldības uzdevumā veikusi pētījumu Liepājas mājokļu attīstības un apsaimniekošanas politikas izstrādei). Par ieguvumiem tiek uzskatīta konkurences palielināšanās apsaimniekošanas tirgū, pašvaldībai neraksturīgas funkcijas nodošana biznesam, pakalpojumu kvalitātes palielināšanās. Bet privatizācijas mīnusi: daļēja pašvaldības kontroles zaudēšana pār apsaimniekošanas tirgu, un, iespējams, būs nepieciešami papildu līdzekļi, lai pašvaldība spētu nodrošināt mājokļus sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem.

Pašvaldībai namu pārvalžu privatizācija draud arī ar vairākiem riskiem: apsamniekotāji var atteikties apsaimniekot tās mājas, kuras ir vissliktākajā stāvoklī un ir nerentablas, var rasties papildu pieprasījums pēc pašvaldības palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā, un var sākties tiesas procesi pret pašvaldību kā dzīvokļu īpašnieci par ieguldījumu neveikšanu mājai nepieciešamo darbu veikšanai un debitoru parādiem. Savukārt iedzīvotāju riski var būt šādi: pakalpojumu kvalitātes kritums un apsaimniekošanas maksas pieaugums, sevišķi nerentablās mājās, kurās nav izveidojušās apsaimniekošanas biedrības vai nav noslēgts pilnvarojuma līgums.

Domes izpilddirektors Edgars Rāts uzsvēra, ka no apmēram 1500 daudzdzīvokļu mājām apmēram 600 ir nodibinātas apsaimniekošanas biedrības un pašvaldībai ir jāveicina biedrību veidošanās. Viņš minēja, ka namu pārvalžu privatizācija sekmīgi notikusi Cēsīs, Valmierā un citur – galvenokārt par Liepāju mazākās pilsētās. Savukārt U.Sesks atzina, ka līdz visu namu pārvalžu privatizācijai jāpaspēj izveidot sociālos mājokļus.

Iepirkumu komisija domes lēmumu sākšot pildīt jau nākamnedēļ. Taču līdz pašai kapitāldaļu pārdošanai vēl tālu. Ne vien jāizstrādā privatizācijas noteikumi, bet arī jānosaka “Vecliepājas” cena.

Namu pārvaldes privatizāciju ierosina SIA “BMS tehnoloģija”, kas pieder vienam cilvēkam – Andrejam Blažko, kurš dzīvesvietu uzrādījis Rīgā (uzņēmuma adrese arī ir Rīgā). Taču tas nenozīmē, ka tikai šī firma varēs pretendēt. Tiks rīkota atklāta izsole, sacīja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Maina apsaimniekotājus

Deviņu māju pārvaldīšanu dome nodeva apsaimniekošanas biedrībām vai iedzīvotāju pilnvarotiem uzņēmumiem. Šīs mājas ir: Rīgas ielā 37/39, O.Kalpaka ielā 109, Strazdu ielā 4, Strazdu ielā 4b, Ganību ielā 73/75, Republikas ielā 21, Elkoņu ielā 5/9, Klaipēdas ielā 84, Rīgas ielā 11.

Ieguldīs katlumājās

Dome atbalstīja SIA “Liepājas enerģija” plānu rekonstruēt Kaiju ielas 33 (TEC teritorijā) un Tukuma ielas katlumājas. Tajās paredzēts uzstādīt ar dabasgāzi kurināmus koģenerācijas blokus. Šī rekonstrukcija izmaksātu 8,2 miljonus latu, bet pazeminātu siltumenerģijas tarifu par 2,38 latiem par megavatstundu. Sekojot šim lēmumam, būs nepieciešamas palielināt SIA “Liepājas enerģija” pamatkapitālu, un tādēļ arī pašvaldībai 640 tūkstoši latu būs jāiegulda firmas pamatkapitālā: pēc pašreizējiem plāniem, šogad šim nolūkam no pašvaldības būs nepieciešami 130 tūkstoši latu, nākamgad – 510 tūkstoši latu. Rekonstrukciju paredzēts īstenot līdz 2010.gada sākumam.

Ievēlē piesēdētājus

Deputāti vienbalsīgi ievēlēja 14 Liepājas tiesas piesēdētājus: Santu Bronku, Benitu Grebežu, Andri Krampi, Valentīnu Kuplēnu, Vilitu Lazdenieci, Viktoru Mozgiri, Līgu Ošīti, Ingrīdu Pušpuri, Konstantīnu Pūci, Māri Ādolfu Romanovu, Ingunu Semjonovu, Ingrīdu Tomasi, Baibu Vērdiņu, Dāvidu Zvirgzdiņu.

Nora Ļauduma,
“Kurzemes Vārds”