Liela daļa no šīs Krievijas taktikas ir sabotāžas akti, kas ir viegli organizējami un kuros nepieciešami mazi ieguldījumi, bet kas sasniedz gana lielu efektu, atzīmēja Pudāns un izcēla, ka turklāt ir grūti sagatavoties aizsargāties pret šādām hibrīdaktivitātēm, jo tās arvien var tikt izdomātas jaunas.

Runājot par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizītes Maskavā iemesliem un vai tā liecina par vēl lielākiem drošības draudiem Baltijas jūras reģionam, NBS komandieris stāstīja, ka ASV un Ukraina apmainās ar Latviju ar izlūkinformāciju, uz kuras balstām mūsu vērtējumus par drošības situāciju, un šie dati neliecina, ka pie Latvijas robežām Krievija koncentrētu karaspēku.

Mobilizācija Krievijā gan esot iespējama, bet Pudāns lēsa, ka šādi agresorvalsts armijai varētu iegūt salīdzinoši lielu skaitu, taču vāji apmācītu cilvēku, kurus, kā sagaida NBS komandieris, pamatā “iemetīs” karadarbībā Ukrainā.

Tikmēr Latvijā šodien sākas un mēnesi ilgs visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs”. Pudāns stāstīja, ka Latvijas bruņotie spēki savās mācībās cenšas mācīties no karadarbības pieredzēm pasaulē, tostarp pielietot jaunas tehnoloģijas un taktikas, un vairāk koncentrējas uz spēju transformēšanu reālā rīcībā.

Pudāns atzīmēja, ka liela daļa vērienīgo rudens mācību “Namejs” notiks ārpus militārajiem poligoniem.