Ierastās mazākumtautību skolu pedagogu valsts valodas prasmju pārbaudes šajā pavasarī nenotika, jo mācības valstī noritēja attālināti, skaidroja Liepājas Izglītības pārvaldes eksperte kompetenču un izglītības jautājumos Inta Budriķe. Vai visi pedagogi Liepājas skolās gatavi mācīt bērnus latviešu valodā?

Ar jauno mācību gadu paredzēts, ka mācības mazākumtautību skolās 10. un 11. klasēm valsts valodā notiks simtprocentīgā apmērā. Pēc pēdējām pārbaudēm Liepājas skolās, kuras notika pērnā gada rudenī, secināts, ka no visiem 244 pedagogiem, kuri strādā mazākumtautību plūsmā, 12 ir tādi skolotāji, kuru valsts valodas sertifikāts atbilst vien B1 un B2 līmenim jeb tā saucamajā vidējā līmenī. “Ar A līmeņa sertifikātu nemaz nevarētu skolā strādāt. Tas ir pats zemākais zināšanu līmenis,” skaidro I. Budriķe. Pārējiem skolotājiem ir augstākais C līmeņa sertifikāts.

“Pagaidām vislielākās valodas problēmas ir Liepājas 3. pamatskolā, bet cerams, ka situācija uzlabosies. Pedagogiem notiek kursi, apmācības, bet uzskatu, ka ar to vien ir par maz. Nav liela jēga tam, ka savu mācību priekšmetu vielu skolotājs apgūst perfekti, bet pēc tam, runājot par citām tēmām, valodas zināšanas netiek pielietotas.”

Speciāliste turpina skaidrot situāciju, ka katras skolas administrācija rūpīgi seko līdzi ikdienas darbam un kontrolē pedagogu valsts valodas pielietojumu mācību stundās. “Šobrīd mums tiešām ir daudz ko darīt pārvaldē. Attālinātās mācības darīja savu, vēl notiek eksāmeni, tāpēc pedagogu valsts valodas prasmju pārbaudēm no savas puses atkal ķersimies klāt tikai rudenī.”

Uz jautājumu par pašu vidusskolēnu gatavību pārejai uz valsts valodu simtprocentīgā apmērā, speciāliste atbildēja, ka lielas problēmas neredzot. “Ja skolotāji tiešām runās ar bērniem latviešu valodā, tad skolēniem nebūs nekādu problēmu. Bērni ļoti ātri visu tver un apgūst. Tāpēc svarīgi ir valodu lietot ne tikai mācību vielas apgūšanai, bet arī ikdienas sarunvalodā,” savu viedokli pauž eksperte. “Protams, ir arī izņēmumi. Daudz ir atkarīgs no ģimenes. Ja ģimenē nerunā latviešu valodā, bērnam grūtāk iekļauties valodas plūsmā,” secina I. Budriķe.

Pārējām mazākumtautību klasēm valsts valodas lietojums mācībās saglabāsies līdzšinējais – līdz sestajai klasei – 50 procenti un no septītās līdz devītajai, kā arī 12. klasei – 80 procentu apmērā.