Klaipēdas ielas dīķu tīrīšana varētu izmaksāt aptuveni 300 tūkstošus eiro
Liepājas Komunālā pārvalde veikusi bēdīgi slaveno Klaipēdas ielas dīķu ģeoloģisko un grunts sastāva izpēti.
liepajniekiem.lv
To tīrīšana, gultnes un nogāžu nostiprināšana un apkārtējās teritorijas labiekārtošana ieguvusi reālas aprises, jo pašvaldība gatavo projekta pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai, kas paredzēts klimata pārmaiņu pielāgošanās risinājumiem.
Klaipēdas ielas mikrorajona dīķos ir biezs nosēdumu slānis, kas ik gadu papildinās no bojā gājušajiem ūdensaugiem, koku lapām un citiem bioloģiskajiem atkritumiem.
Tie pūst, smako, aizaug, ūdens paliek arvien mazāk,
tāpēc nerimst apkaimes iedzīvotāju sūdzības un neapmierinātība par to, ka pašvaldība nesakopj dīķus un neizveido ainavisku atpūtas vietu.
Izpētē atklāts, ka abu dīķu dziļums nav lielāks par 0,40 m, tātad tie ir pilni ar nosēdumiem, stāsta Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Zem dūņām ir smiltis, tāpēc ūdens dīķos pēc lietus uz īsu brīdi uzkrājas, bet pēc tam uzsūcas zemē.
Dīķu dibenā atrodas betona gabali, ķieģeļi, metāla konstrukciju daļas un citi celtniecības materiāli.
Iespējams, būvgruži tur nelegāli izgāzti, kad tuvumā notikuši kādi būvdarbi. Šo atkritumu dēļ dīķu tīrīšana ir apgrūtināta un pat bīstama.
Dīķos guļ arī plastmasas izstrādājumi, stikla pudeles, metāla kārbas un citas drazas, kas kavē ūdens apmaiņu un gandē tā kvalitāti.
Lai dīķi atgūtu dabisko funkcionalitāti un ekoloģisko vērtību, ieteikts veikt mehānisku gultnes tīrīšanu un uzlabot drenāžas sistēmu.
Pēc attīrīšanas vēlams iestādīt ūdens augus, stabilizējot ekosistēmu. Dīķu tīrīšana ieteicama ik pēc 3–5 gadiem.
Ūdenskrātuvju aizbēršana nav apspriesta un netiek plānota.
Pašlaik pie viena no dīķiem notiek kadastrālā uzmērīšana, jo labiekārtošanas projektēšana un būvdarbi iespējami tikai tad, ja zemes īpašuma robežas ir ierakstītas Zemesgrāmatā.
Projektēšanas un būvdarbu aptuvenās izmaksas šobrīd aplēstas vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.
Konkrēti risinājumi, darbu apjomi un izmaksas taps zināmas, kad pašvaldība saņems ERAF naudu un sāksies projektēšana pēc iepirkuma konkursa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.