2016.gada 19.janvāra pievakarē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes patruļdienesta rotas 2.vada kārtībnieka seržanta Ginta Beltiņa kārtējā maiņa iesākās kā parasti. Taču tad sekoja notikumi, kas izvērtās nepavisam ne parasti.

Bija astoņi vakarā, kad Valsts policijā tika saņemta telefoniska informācija, ka Liepājā, Šķēdes ielā, kāda sieviete atstājusi savus  divus nepilngadīgos bērnus bez uzraudzības.  

Gints kopā ar pāriniekiem Sandiju Čīmu un Ingunu Freimani devās uz izsaukumu. Ierodoties notikuma vietā, aiz aizslēgtā dzīvokļa durvīm raudāja bērni, kurus māte bija atstājusi mājās vienus pašus.

Tā kā durvis nebija iespējams atvērt, bet dzīvoklis atradās ēkas 5.stāvā, Gints lūdza atļauju blakus dzīvokļa kaimiņienei iziet uz viņas balkona, lai no tā pārrāptos uz blakus esošo balkonu, tādējādi iekļūstot dzīvoklī pie bērniem.

Nonācis vajadzīgajā balkonā, policists iekļuva istabā pa bērna atvērtajām balkona durvīm. Un secināja, ka mājās vieni paši atstāti divi zēni – 9 gadus un 3 mēnešus veci. Gints uzreiz paņēma rokās raudošo zīdainīti, kurš ieaijāts drīz vien nomierinājies un pārstājis raudāt. Redzot, ka mazais brālis vairs neraud, arī lielākais puika nomierinājies, un pat laipni piedāvājis policistam kopīgi paskatīties televīzijā hokeja spēles pārraidi.

Bērnu glābšanas misija neilga piecas vai desmit minūtes, atceras Gints. Kopumā viņš dzīvoklī ar bērniem pavadīja aptuveni pusotru stundu, gaidot, kamēr viņa kolēģi noorganizēs citu attiecīgo dienestu pārstāvju ierašanos.

Minētās pusotras stundas laikā Gints sarūpēja ēst lielākajam bērnam, savukārt mazajam puisītim pagatavoja piena maisījumu. Zīdainis tika pabarots, pārģērbts un vēlāk arī nolikts gulēt.

Policists ātri iemantoja deviņgadīgā puikas uzticību, zēns ar viņu dalījās savos pārdzīvojumus, kā arī apsprieda panākumus skolā. Uz Ginta jautājumu, par ko zēns vēlētos kļūt, kad izaugs liels, viņš atbildēja: ”Tagad jau laikam es gribu kļūt par policistu.”

Liepājas dzimšanas dienā, 18.martā, tiks sumināti Gada liepājnieki – cilvēki, kuru veikums vai notikums ar viņa līdzdalību 2016.gadā Liepājā bijis īpaši spilgts un pamanāms. Un viņu vidū ir arī Gints. Viņš nominācijai ieteikts par pašaizliedzīgu rīcību, rūpējoties par diviem bez uzraudzības atstātajiem bērniem.

Gints formu valkā jau 6 gadus – viņš ir no ģimenes, kurā visiem, izņemot mazāko brāli, ir formas. Ginta tēvs arī ir policists, bet mamma strādā Liepājas cietumā.

”Pirmo reizi mūžā man gadījās tāda situācija, kad piektajā stāvā no viena balkona bija jānokļūst uz otru. Bet neko nevarēja darīt – dzīvoklī ieslēgtajiem raudošajiem bērniem bija jāpalīdz,” saka Gints, bet tajā pašā laikā portālam pauž, ka neuzskata, ka par savu rīcību būtu kā īpaši slavējams.

Gints uzskata, ka rīkojies tā, kā bija jārīkojas. Viņaprāt, tā rīkotos ikviens, ne tikai policists.

Un atzīst, ka līdzīgā situācijā, ja tāda gadītos vēlreiz dzīvē, droši vien rīkotos tāpat: ”Protams, ir jāizvērtē situācija, vai tā neapdraud paša dzīvību.” Viņš steigtu palīgā ikvienā situācijā, kad kādam būtu nepieciešama palīdzība. Arī ūdenī mestos: ”Tiesa, izvērtētu – ziema vai vasara. Bet palīgā taču steigtu ikviens! Tas taču ir cilvēka pienākums.”

Turklāt Gints steigtu palīgā ne tikai darba laikā, pildot policista pienākumus, bet arī brīvajā laikā. Viņš ir no tiem, kuri nestāv malā, Gintam tīk dinamika.