Lai gan pēdējās dienās pieturas salīdzinoši stiprs sals un
daudziem liekas, ka ledus kļuvis pavisam drošs, ugunsdzēsēji glābēji atgādina,
ka tā ir nebūt ne visās vietās. Glābēju statistika rāda, ka šogad izglābti jau vairāki
ledū ielūzušie.

Kā portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes
Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas, mūspusē, par laimi, kāpšana
uz ledus šoziem vēl nevienam nav beigusies letāli. Šoziem pirmais noslīkušais
zemledus makšķernieks izcelts 2015.gada 1.decembrī Krustpils novada Kūku
pagastā – Baltiņu ezerā.

Taču arī mūspusē ugunsdzēsēji jau steiguši glābt ledū
ielūzušos. Kopumā Latvijā izglābti divi, ko pievīlis ledus. Viens no
izglābtajiem bija janvāra sākumā Ķīšezerā Rīgā, savukārt otrs – Kurzemē.

Kā stāsta R.Andrijauskas, ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Cieceres
ezeru Brocēnu novadā, kur ledū bija ielūzis zemledus makšķernieks. Šo vīrieti
izglābt ledainajā ūdenī ugunsdzēsējiem izdevies tādēļ, ka nelaimē nonākušajam
līdzi bijis kabatas nazis. Vīrietis nazi bijis iecirtis ledū, tādējādi
noturoties virs ūdens. ”Ja nebijis nazis, negadījums varēja beigties letāli –
paejot zem ledus makšķernieks varēja arī neizdzīvot,” tā VUGD pārstāvis. 

­

VUGD atgādina ka, neskatoties uz ilgstošo aukstumu,
atrasties uz ledus ir bīstami, tas apdraud cilvēka veselību un dzīvību. Ledus
kārta veidojas pakāpeniski, sākot no krasta, un tāpēc, tālāk no krasta ledus
var vēl būt nevienmērīgs un cilvēks var ielūzt.

Ledus kārta noteikti plānāka ir vietās, kur ūdenskrātuvēs
ietek rūpnieciskie ūdeņi, pie tiltiem un vietās, kur aug niedres, krūmi vai
atrodas citi priekšmeti. Turklāt uz ledus segas sasnigušais sniegs veido mānīgu
priekšstatu par to, ka ledus sega ir izveidojusies bieza.

Tāpat ledus vienmēr būs plānāks upju sašaurinājumos, kur
veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju
dibenā sajaucas ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē; zem tiltiem ledus vienmēr
ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ; pie ūdenstilpņu
krastiem, jo dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam,
ledus tiek atrauts no krastiem; pie krastiem, apaugušiem ar niedrēm ledus
vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks; kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir
neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts u.c.

Ugunsdzēsēji glābēji zemledus makšķerniekiem, kuri nav
atturami no kāpšanas uz ledus, iesaka ielāgot glābšanās paņēmienus: ”Lai
izglābtos pēc ielūšanas ledū, jāzina daži vienkārši padomi. Dodoties makšķerēt,
ieteicams nedoties makšķerēt vienam;

līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots
ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā; mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda
makšķerēšanas vieta un atgriešanās laiks; līdzi jāņem rezerves drēbes un
termoss ar siltu un saldu tēju. Ja gadās ielūzt, skaļi jāsauc palīgā un
apkārtējiem nekavējoties jāzvana uz 112. Lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas
rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram
no 2 – 5 metru
attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits
priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 līdz
3 metru attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus
jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.”

Lai sekmīgi izkļūtu no nelaimes, glābēji makšķerniekus aicina
līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību
var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Savukārt glābšanas veste ļaus
pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.

Līdzās padomiem, kā izkļūt ārā pēc ielūšanas ledū, svarīgi
zināt arī vairākas būtiskas lietas, kā palīdzēt cilvēkam, kurš ir izglābts pēc
ielūšanas ledū, atgādina VUGD: ”Ja cilvēks ir izglābts pēc ielūšanas ledū,
vienmēr nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa
tālruni 112 vai 113. Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam
nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši
no līdzcilvēku pareizas rīcības šajās minūtēs. Ja cietušais ir viens pats un
neviena palīga tuvumā nav, cietušajam jāmēģina pēc iespējas ātrāk noiet nost no
ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības. Ja
drēbes ir mitras un tās nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost,
pretējā gadījumā ķermenis vēl straujāk atdzisīs. Ja tuvumā nav neviena cita cilvēka
un cietušais pēc izkļūšanas no ledusaukstā ūdens palīdzību nesaņem, iespēja
izdzīvot kritiski samazinās.”

Līdzcilvēki ļoti daudz var palīdzēt: ”Cietušais jānovieto
siltā telpā vai vismaz aizvējā;

jāatbrīvo cietušo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās
pret sausām un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja
netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu. Cietušo
jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare
ar sniegu un ledu. Cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek
pakāpeniski. Ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to
var darīt, jo tas palīdzēs sasilt. Ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod
silts, salds dzēriens. Cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa
atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti,
taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis
daudz straujāk zaudē siltumu.”

VUGD aicina zemledus makšķerniekus būt atbildīgiem un,
kāpjot uz ledus, nerādīt sliktu piemēru bērniem. Un lūdz ikvienu nepaiet
vienaldzīgi garām, ja tiek pamanīts, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošu
ledu: ”Brīdiniet viņus par bīstamību! Bet, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk
tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks
ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet glābšanas dienestam pa tālruni 112!”

Tāpat glābēji aicina nerīkoties pārgalvīgi un ar
mehāniskajiem transportlīdzekļiem nebraukt uz ledus.

Portāls jau informēja, ka Ministru kabinets 1.decembrī
atbalstīja grozījumus likumā “Par pašvaldībām” un Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas dod pašvaldībām tiesības noteikt
aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpju
ledus, kā arī administratīvajai teritorijai pieguļošās jūras piekrastes ledus.
Par aizlieguma pārkāpšanu varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz
70 eiro.  

Tāpat jau ziņots, ka Liepājas pilsētas administratīvajā
teritorijā esošajās ūdenstilpnēs – Pērkones kanālā un Liepājas ezerā – ar
automašīnām un kvadricikliem braukt nav atļauts.