liepajniekiem.lv
Centīsimies tikt skaidrībā. Es izdalītu trīs vaļus, uz kuriem turas noziedzīgais režīms un tā iespējas nepārtraukt slepkavošanu Ukrainā.
Pirmais valis – ekonomika un finanses. Ņemot vērā Krievijas specifiku, lielākais un varenākais.
Neviena kara mašīna nevar braukt, ja tai nav ko liet bākā, tēlaini izsakoties. Degviela šajā gadījumā ir nauda.
Nauda, ko var nopelnīt, un nauda, kas iekrāta vai kaut kur citur sadabūta, piemēram, no Ķīnas kā aizdevums.
Jo ātrāk bremzēsies ekonomika, jo ātrāk tukšosies finanšu rezerves, kas Krievijai diemžēl vēl ir.
Labā ziņa civilizētajai pasaulei: abi šie faktori strādā – gan bremzējas, gan tukšojas.
Tiesa, Ukrainas dronu triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām degvielai piešķir tiešu nozīmi. Sarūk tās ražošana, tādējādi degvielas cenām Krievijā ir tendence pieaugt, kas palīdz uzturēt inflācijas spiedienu.
Kompānijas cenšas panākt, ka valdība atceļ degvielas eksporta ierobežojumus, jo tas liedz tām nopelnīt vairāk. Iespējams, tuvākajā laikā sekos kāds lēmums.
Taču, ja firmas atsāks eksportēt benzīnu, kas notiks ar degvielas pieejamību un cenām pašā Krievijā?
Ja neceram, ka tādējādi trūks dīzeļa, ko liet tankos, tad tas noteikti būs ekonomiku traumējošs faktors. Bet tādu Krievijai ir atliku likām.
Triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām nekādi neveicina pasaules naftas cenu kāpumu, jo ne jau naftas iegulas tiek spridzinātas, bet gan naftas pārstrādes cehi.
Bija baumas, ka ASV pirms kāda laika lūdza ukraiņus netraumēt Krievijas rūpnīcas, jo tas iespaidošot “melnā zelta cenas”.
Muļķības, gluži pretēji – naftas cenas pēdējā laikā kritušās.
Un tas lielā mērā noteicis faktu, ka Krievijas ienākumi no naftas un gāzes pārdošanas aprīlī nedaudz sarukuši.
Tiesa, ne kritiski – tie joprojām ar uzviju ļauj pildīt budžeta plānu minētajās pozīcijās.
Krievijas Centrālās bankas bāzes procentu likme – 16 – nespēj bremzēt inflāciju, toties sekmīgi kaitē ekonomikai. Sarūk kreditēšana, sarūk mājsaimniecību patēriņš, proti, ekonomiskā aktivitāte.
Krievijas ekonomiskā rosība atdziest.
Investīciju pieaugums vērojamas teju tikai militārajā rūpniecībā, visās citās tautsaimniecības nozarēs – ne.
Lai domātu, kā nopelnīt nākotnē, Krievijā jau izziņotas diskusijas par izmaiņām nodokļu politikā.
Putins atkal “ievēlēts” un svinīgi iesvētīts, nu var arī ziņot par lietām, kas sabiedrībai un uzņēmējiem ne visai patiks, piemēram, par nodokļu paaugstināšanu, lai var finansēt karu.
Protams, jautāsiet: kad tad galu galā Krievijas ekonomika noslāps un karu vairs nespēs pavilkt? Jautājums, kas interesē daudzus.
Ekspertu viedokļi atšķiras. Vieni uzskata, ka Krievija tādā pašā garā var karot vēl vienu gadu (piemēram, Krievijas opozīcijas politiķis un ekonomists Dmitrijs Milovs), citi – ka četrus (piemēram, akadēmiķis Vladislavs Inozemcevs).
Taču vienā ziņā ekonomistu viedokļi lielākoties sakrīt – visi procesi Krieviju ved tikai vienā virzienā – uz to punktu, kurā ir lielas problēmas. Tad karam būs redzams gals.
Tātad jautājums: kad pienāks tā diena?
Man patīk Milova skatījums, viņš, starp citu, bija cietumā nomocītā opozicionāra Alekseja Navaļnija padomnieks.
Pienāks brīdis, kad tauku slānis tiks noēsts un Krievija vairs nespēs uzturēt agresīvu kara finansēšanas modeli, kā notiek šobrīd. Tas būs lūzuma punkts.
Milovs uzskata, šī diena iestāsies 12 mēnešu laikā. Tad diktators būs politiskās izvēles priekšā: vai nu karu beigt, sākot miera sarunas, vai turpināt ilgtermiņa karu, atsakoties no “mīkstās” budžeta politikas un drukājot naudu.
Un Krievijā sāksies tāda inflācija, par kādu tauta pat nevarēja iedomāties.
Opozicionārs uzskata, ka vēsturē tādi brīži saistās ar politiskajām izmaiņām valstī.
Cenu pieaugums, kas mērāms desmitos procentu, novedīšot pie globālām izmaiņām situācijas novērtējumā Krievijas iekšienē visos līmeņos: no augstākā līmeņa nomenklatūras līdz tautas zemākajiem slāņiem.
Visi to gribēs apturēt.
Ja Rietumi nesapratīs, ka ir jāziedo daļa savas labklājības un jāsniedz Ukrainai finansiāla un militāra palīdzība, tad karu pret Krieviju diezin vai varēs uzvarēt. Un tad būs vēl ļaunākas sekas. Jo Krievija to ne tikai jau dara, tā rīkojas vēl radikālāk – savus iedzīvotājus dzen postā.
Ukraiņiem lietā jāliek patriotisms, lepnums, pašaizliedzība, varonība, bet ar to vien nepietiks…
Otrais valis – ideoloģija un propaganda. Politisko, tiesisko, morālo, reliģisko un filozofisko uzskatu sistēma agresorvalstī ir pakļauta “krievu pasaules” ideoloģijai.
Tas nozīmē, ka jākaro neprātīgu ideju vārdā un ikvienam ir jāapzinās, ka tas prasa upurus. To savukārt ļaudīm potē pasaules čempione propagandā, par kādu neapšaubāmi jāuzskata Krievija.
Kremļa kontrolētie kanāli šo ideoloģiju sistemātiski izplata, skaidro, ar meliem “pamato”, un tas radījis krieviem pārliecību par “savu taisnību”.
Šī smadzeņu skalošana arī novedusi cilvēkus līdz tam, ka
diktatora neprātīgās ambīcijas ir vērtīgākas gan par dzīvības cenu, gan par to, kas (ne)atrodams paša ledusskapī.
Trešais valis – korupcija un totalitārisms. Vēl viens iemesls, kādēļ cilvēki, kuriem vēl saglabājusies spriestspēja, neiziet ielās, lai gāztu pastāvošo varu.
Putina radītā pakļautības vertikāle visu kontrolē. Valda viens cars, viena politiskā partija, pastāv viena kārtība bez politiskās brīvības un bez opozīcijas.
Specdienesti ar lupu caurskata visas sabiedrības dzīves sfēras, tieslietu sistēma ir pakļauta vienai taisnībai, un tā vienmēr ir varas pusē, ne to cilvēku, kas atļaujas kaut ar pušplēstu vārdiņu bilst, ka viņi ir pret karu vai ka viņi ir, jā, pašsaprotami – par mieru. Tāpēc viņi nīkst cietumos.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Trīs Baltijas valstu premjeres Rīgā tiekas ar Vācijas kancleru Šolcu.
Valdība atbalsta Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu.
Lobijs Saeimā liedz pacelt alkohola iegādes vecuma slieksni.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas pārstāvis Dons pēc astoņu gadu pārtraukuma iekļūst Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kur ieņem 16. vietu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
“Hamās” vēlas pamieru, Izraēlas kaujinieciskums nesarūk.
ES valstis vienojas izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus militārajai palīdzībai Ukrainai.
Tbilisi nerimst protesti pret likumu “par ārvalstu aģentiem”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Eiropas tūrē apmeklē Franciju, Serbiju un Ungāriju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
