Sagaidot Mātes dienu un Ģimenes dienu, latviešu daudzbērnu ģimeņu biedrība “Dēkla” nosaka savu Gada kuplo saimi. Par to, ka audzina savus bērnus, dodot viņiem pavarda siltumu un jau no mazām dienām radot viņos izpratni par dzīves augstākām vērtībām. Šogad “Dēklas” Gada ģimenes godā celti Gundega Grīnberga-Brēdiķe, Ainars Brēdiķis un septiņi viņu bērni.

Domu biedri un draugi

Brēdiķus var dēvēt par samērā jaunu “Dēklas” ģimeni, jo viņi šajā biedrībā ienāca pirms gadiem sešiem. Kā paskaidroja mamma Gundega, draugi ieteikuši. Un viņi visi ir apmierināti, ka atraduši gan jaunus draugus, gan domubiedrus, gan vietu, kur atpūsties un rast mierinājumu. Gundega ir valdes priekšsēdētājas Anitas Vītolas-Penezes vietniece. Tātad organizatoriskā darba netrūkst. Bet viņai ir pieredze gan darbā ar papīriem, gan ar cilvēkiem, jo kuplās saimes māmiņa strādā apdrošināšanas firmā “Balva” par pārdošanas speciālisti.

Gundega ir apmierināta, ka izdodas kādam palīdzēt, kādam ko labu izdarīt. Jo ne jau tikai kopīgi pasākumi un izbraukumi vieno “Dēklas” ģimenes. Lai gan arī tie nav mazsvarīgi, jo kā gan citādi tētis un mamma, kuri audzina ne vienu un ne divus, bet trīs, četrus, piecus un vairāk bērnu, varētu rast iespēju doties izbraukumos, ekskursijās. Arī dažādi interešu pulciņi un izrīcības ir vieglākas, ja tās notiek kopā ar cilvēkiem, ar kuriem līdzīgs liktenis un līdzīgas problēmas. Morālais atbalsts ir svarīgs, bet arī materiālā palīdzība būtiska. Un, cik nu ir “Dēklas” spēkos, tik arī palīdz savējiem. Gundega uzskata, ka ģimenēm, kurās aug kupls bērnu pulciņš, nav jābaidās nākt “Dēklas” pulkā.

Satikšanās

Jautāti, kā viņi satikušies, Gundega un Ainars saskatās. Tas noticis pavisam vienkārši – uz ielas. Vai tiešām tā var ieraudzīt savu likteni un saprast, ka tikai viņi viens otram ir vajadzīgi? Laikam jau var. Lai gan ceļš uz ģimeni nebija ne viegls, ne rozēm kaisīts. Abiem bija iepriekšējā dzīves pieredze, un abi bija, kā saka, mazliet apdedzinājušies. Gundega bija palikusi tikpat kā viena ar savu divus gadus veco dēliņu. Ainaram arī neklājās viegli. Viņš laikā, kad satika Gundegu, dzīvoja Ziemupē, strādāja Kriminālpolicijā. Darba, kā tagad atceras ģimenes tētis, tolaik, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, netrūka – sarežģītajā politiskajā un ekonomiskajā situācijā zēla noziedzība. Pilsētas un rajona policijas nodaļas sadarbojās, un Kriminālpolicijas inspektoram A.Brēdiķim bieži bija izsaukumi, bija jāstrādā arī naktīs. Un ģimene, kurā bija piedzimuši četri dēli, ira pa visām vīlēm. Kas nu vairs izskaitļos un sarēķinās katra vainas, bet kopā ar Gundegu Ainars atrada katram cilvēkam tik vajadzīgo mieru, saskaņu un sapratni.

Ģimene sāka dzīvot Liepājā. Bet ausīs nāca ziņas, ka dēliem Ziemupē klājas grūti. Ka puikas bieži paliek vieni, bez uzraudzības, bez ēdiena un zālēm, kad ir saslimuši. Sākumā pie tēta sāka dzīvot vecākais dēls Kaspars, tad kādā sarežģītā dienā viņi aizbrauca pakaļ arī pārējiem zēniem.

“Pieminekli viņai vajadzētu uzcelt – paņemt vīrieti ar četriem bērniem!” par Gundegu saka viņas vīrs.

Protams, jaunajai ģimenei nācās pieslīpēties. Kaspars, Kristaps, Matīss un Aigars bija apmēram vienā vecumā. Gadījās gan iespītēties, gan savu vietu izkarot. Bija arī greizsirdība. Sākumā lielie puikas savu jauno mammu sauca par Gundegas tanti, bet reiz viņa pa jokam izmeta, ka tik veca jau neesot, ka tante. Tāpēc tagad lielajiem dēliem viņa ir vienkārši Gundega. Tobrīd sadzīves apstākļi arī bija visai pašauri, nācās ietilpt trīs istabās. Pasaulē nāca meita Elīna un jaunākais dēls Emīls. Tagad ģimene dzīvo piecās istabās. Un, kā saka Kārlis, viņiem ir pati labākā un gādīgākā mamma Gundega un, protams, stingrākais tētis Ainars, kurš necieš, ja neklausa.

Dēli un meitiņa

Kaspars, Kristaps, Matīss, Aigars ir vecumā no divdesmit līdz divdesmit četriem gadiem. Viņi visi pašlaik dzīvo un strādā Anglijā. Celtniecībā. Pelna naudu, palīdz savējiem, kuri dzīvojas pa Liepāju. Vienu vasaru dēliem palīgā atvaļinājuma laikā devās tētis Ainars. Ainars Brēdiķis ir Kārtības policijas biroja 1.nodaļas vecākais inspektors. Un vēl – mācās Maskavas Valsts administrēšanas institūtā. Tagad devies eksāmenus kārtot, bet institūta piedāvātais tālmācības princips ļauj viņam mācīties, strādāt un veikt pienākumus ģimenē. Drīz jau viņš būs diplomēts jurists.

Šovasar tad sanāks divi izlaidumi: 11.jūnijā – tētim, bet 13.jūnijā – Kārlim, kurš beidz 8.vidusskolas 9.klasi. Kārlis ir lielais palīgs un atspaids mammai un tētim. Gundega priecājas, ka puika palīdz mājas darbos, ka viņam droši var uzticēt aiziet uz bērnudārzu pakaļ brālītim, trīs gadus vecajam Emīlam. Kur nu vēl kad jāgatavo kāds cienasts kuplajai saimei, tad bez Kārļa palīdzības virtuvē mamma ir kā bez rokām, jo tieši viņš ir lielais sakņu griezējs un rīvētājs. Puika labi mācās, labprāt nodarbojas ar riteņbraukšanu un trenējas boksā. Viņš iecerējis turpināt izglītību vidusskolā.

Vienīgā māsiņa Elīna ir 8.vidusskolas 7.klases skolniece, mācās arī Mūzikas skolā. Klusa, sapņaina. Tētis un mamma gan spriež, ka meitenei varētu būt labākas sekmes, ja nebūtu aizņemta ar savām domām. Meitene tikai pasmaida. Gan jau viņai ir savas idejas un savi sapņi. Pret puikām tētis ir stingrs un prasīgs un saka: “Ja divreiz ir pateikts un tad nedzird, cits nekas neatliek, ka jāuzkliedz.” Bet atzīstas, ka meitai jau laikam tomēr tiek gan kāds smukāks atģērba gabals, gan lepnais tēta smaids.

Vecāki cer, ka dēli atgriezīsies no Anglijas. Kaspars jau ir ceļā uz dzimteni, jo viņam augustā būs kāzas ar Liepājas meiteni Janu. Tad laikam paliks tepat.

“Gan jau sapratīs, ka jāatgriežas mājās, ka jāmācās,” domā tētis. Viņš apcer, ka puikas droši vien kompensē to, ko nedabūja bērnībā un pusaudža gados. Jo, augot tik kuplā saimē, ir jāiemācās dalīties, ir jāsaprot, ka visiem nevar iegādāties ne modernākos džinsus, ne dārgākos apavus. Bet dēli regulāri sazinās ar saviem mājiniekiem.

“Tagad jau vieglāk, ir gan mobilie sakari, gan e-pasts, un nav jāgaida nedēļām, kamēr saņemsim vēstuli,” saka mamma.

Bites, zirgs un citas dzīvas radības

Ģimeni vieno ne tikai kopīgi prieki. Tikai tad, kad kādam neklājas tik viegli, saprot, cik svarīgs ir savējo atbalsts, rūpes un līdzdzīvošana. Nesen tētis Ainars pārcieta smagu operāciju. Tas lika visai ģimenei vēl vairāk saliedēties citam ar citu, pārdzīvot un cerēt uz labāko.

Tāpat Brēdiķu saimi vieno nesen iegādātās lauku mājas “Rubeņi” meža ielokā Ziemupē. Tas ir Ainara sapņa īstenojums. Un vēl viņa sapnis ir iegādāties bites un zirgu. Bet ir viena liela problēma, kuru pagaidām neizdodas atrisināt. Mājai nav elektrības, un tagad Ainars cīnās ar uzņēmumu “Latvenergo”, lai ievilktu, bet tas solās izmaksāt lielu naudu.

Bet Gundegas lolojumi bez bērniem ir vēl puķes, par kurām viņas vīrs saka: mājās esot kā oranžērijā. Un rūpes prasa arī divi papagaiļi, šinsila, trusis, sesks un jūras cūciņa.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Tētis, mamma, Emīls, Elīna un Kārlis Mātes dienas priekšvakarā. Dēli Kaspars, Kristaps, Matīss, Aigars sūtīs sveicienus no Anglijas.