Pīrāgi, šašliks, kūpinātas zivis, alus… Tie ir kārumi,
kurus galdā Līgo vakarā cels portāla aptaujātie jāņabērni. Taču viennozīmīgu
pirmo vietu šajā sarakstā ieņem siers!

Veicot ielās sastapto iedzīvotāju aptauju, portāls
noskaidroja, ka lielākā daļa liepājnieku līgos pie dabas, ievērojot latviskās
tradīcijas – pīs vainagus, kurs uguni un klās mielasta galdu.

Liepājniece Ārija, taujāta, kas, viņasprāt, noteikti jāliek
galdā Līgo vakarā, ir pārliecināta: ”Bez siera un alus taču nebūs Jāņi! Par to
pat nav, ko runāt! Protams, vēl mums galdā šajos svētkos ir tradicionālie gaļas
marinējumi. Pīrāgi jau ir izcepti.”

Viņa atzīst, ka pašai gan Līgo dienā ir jāstrādā, taču tas
nenozīmējot, ka nebūs krietnas līgošanas: ”Svinēsim tepat pilsētā, Zaļajā
birzē. Dārzā, kopā ar ģimeni.” Turklāt sinoptiķu solītais lietus viņus ne nieka
nebiedējot: ”Slikti laika apstākļi mums ne reizi nav sabojājuši svētkus. Ja
uznāk lietus, saejam dārzā esošajā lapenē.”

Ieva no Kalnišķiem stāsta, ka Līgo vakars tradicionāli tiek
atzīmēts vecvecāku mājās, ģimenes lokā, ar ugunskuru. Viņa uzskata, ka Vasaras
saulgriežos uz galda jābūt sieram, rasolam, kūpinātām zivīm, vislabāk – līnim:
”Alus… Kādu malku, kā jau piedienas šajos svētkos, paņemu, taču man šis
dzēriens ne īpaši garšo.”

Kāda liepājniece atzīst, ka viņai svētku mielasts nav tas
būtiskākais: ”Man meita ir Līga. Un svarīgāks par mielastu man noteikti ir
vainags. Katru gadu to pinu. Šogad domāju, ka, iespējams, pārmaiņu dēļ to
nedarīšu – nopirkšu tirgū jau gatavu. Atnācu pirms pāris dienām uz tirgu un
skatos – vainadziņš bez nevienas puķes maksā 5 eiro. Paliku dusmīga, aizbraucu
mājās uz Zaļo birzi, izstaigāju dārzu un nu man pilns balkons ar jāņuzālēm. Pīšu
no dažādām jāņuzālēm. Saskatīju, ka man ir nevis deviņas zāles, bet vismaz
ducis – rudzupuķes, grietiņas, jasmīni, vairāku krāsu madaras, lupīnas, arī
pāris dzegužpuķes, kas gan patiesībā ir aizsargājamas un ko nedrīkst plūkt,
rozītes utt. Ļoti bagātīgi.”

Tiesa, kā jau piedienoties, tikšot klāts arī galds: ”Kaut
sekundāri, bet bez tā jau Jāņos nevar. Noteikti tur būs siers. Un alus, jo bez
tā jau arī Jāņos nevar. Ar šašliku gan neaizraujamies, kaut pa reizei arī mēs
izcepam. Tas nav latviski!”

”Līgo vakarā uz galda jābūt sieram un alum. Bet līgotājiem –
labam noskaņojumam,” lakoniska ir Maija no Dubeņiem.

Mariana, kura jau gadus septiņus dzīvo un strādā Īrijā,
atklāj, ka šogad viņai paveicies atbraukt ciemos pie savējiem uz Latviju tieši
Vasaras saulgriežos: ”Bieži tā negadās.” Viņa uzskata, ka Līgo vakarā uz galda
būtu jābūt sieram, pīrādziņiem, rasolam un šašlikam. ”Alus manis dēļ varētu
nebūt vispār, jo šo dzērienu nelietoju.”

Jāņu siera sējējs Aigars neslēpj, ka pieprasītākais ir īsts
Jāņu siers: ”Ķimeņu, protams! Un vēl atzīts ir ar ķiplociņiem.” Viņa paša Līgo
vakara galdā arī galvenais ir jābūt sieram un alum.” ”Bet gan jau, ka gaļa arī
būs,” viņš piebilst smejoties..

Teju trešdaļa jeb 31% Latvijas iedzīvotāju Līgo svētku
svinībām plāno tērēt 26 līdz 40 eiro, 27% plāno tērēt līdz 25 eiro, 20%
respondentu tērēs 41 līdz 55 eiro, 12% aptaujāto svētku svinēšanai paredzējuši
tērēt 56 līdz 70 eiro, bet 10% svinētāju svinībām atlicinās vairāk nekā 71
eiro, atsaucoties uz ”Maxima Latvija” veikto aptauju, portālam pastāstīja SIA ”Maxima
Latvija” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Lielākā daļa jeb 75% respondentu atzīst, ka šogad svinībām
paredzētie tēriņi būs tādi paši kā pērn, savukārt 11% iecerējuši iztērēt
vairāk, bet 12% plāno tērēt mazāk. Toties tikai 2% Latvijas iedzīvotāji šogad
nav iecerējuši svinēt Līgo svētkus, tādēļ arī naudu netērēšot.

20Skatīt galeriju